Kā jau iepriekš publiski bija izsludināts, sestdienas, 19.martsa, rītā ikviens interesents bija aicināts uz otrajām brokastīm pie Gulbenes vēsturiskās robežzīmes Svelberģī. Šo pasākumu ar novada pašvaldības atbalstu rīkoja Gulbenes jauniešu biedrība “Dēms” Anitas Birznieces vadībā.
Saruna izvērtās plašāka un tika sasaistīta ar šobrīd notiekošo Gulbenes novada zīmola izstrādi, kuras rezultāts būs jāapstiprina novada deputātiem. Visticamāk, tas notikšot jūnijā. Pašvaldības aģentūras “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” vadītāja Simona Sniķe, kura darbojas novada zīmola izstrādes darba grupā, bija informēta par novada jaunā saukļa galveno atslēgvārdu: “No “ritma” pārgājām uz “vilkmi” vai “uzlādi” un palikām pie “uzlādes”.”
“Dēms” tuvākajā laikā plāno organizēt vēl divas domubiedru tikšanās Gulbenē – pie “Goda bibliotēkas” un bērnu aktīvās atpūtas zonas netālu no veikala “Rimi”.
A.Birzniece zināja teikt, ka Gulbenes zīme Svelberģī stāv uz valstij piederošas zemes, bet uzreiz blakus ir teritorija ar stāvlaukumu un nelielu sarkano ķieģeļu namiņu (sezonā tur ir meža ogu un sēņu uzpirkšanas punkts), kas ir privātīpašums. Turklāt šī Gulbenes zīme nebūt neatrodas uz pilsētas robežas, bet Beļavas pagasta teritorijā. To apstiprināja arī sanāksmē klātesošais Beļavas pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Rakstiņš.
Tikšanās dalībnieki redzēja un novērtēja – Gulbenes zīme stāv nesakoptā, ar atkritumiem, smakām piesārņota vietā.
Atjaunos šoseju; vai Gulbenes zīmei jāpaliek?
Novada pašvaldības izpilddirektora vietas izpildītājs Jānis Barinskis teica – ir jānotiek Smiltenes šosejas pārbūves darbiem Gulbenes novada teritorijā, līgums par to esot parakstīts, taču nevarot zināt, vai inflācijas apstākļos būvdarbu veicējs varēs iekļauties nosolītajā cenā. J.Barinskis teica – kārtīgi pārbūvēt paredzēts posmu no rotācijas apļa Brīvības un Miera ielas krustojumā līdz Gulbenes zīmei Svelberģī un pat mazliet tālāk. Šajā posmā ir paredzēta arī gājēju ietve un ielas apgaismojums. To sarunās ar VSIA “Latvijas Valsts ceļi” ir panākusi Gulbenes novada pašvaldība. Svelberģī abās ceļa pusēs esošās divas autobusu pieturvietas vairs neatradīsies viena otrai pretim, jo tas neatbilst ceļu satiksmes drošībai. Viena no pieturvietām tiks pārnesta tālāk uz priekšu virzienā projām no Gulbenes.
Kopumā šoseju no Gulbenes virzienā uz Smilteni paredzēts atjauno 26 kilometru garumā.
J.Barinskis zināja teikt – Svelberģī esošā Gulbenes zīme nav atrodama nekādos oficiālajos dokumentos – tātad praktiski šī būve nav iegrāmatota dokumentos. Nojaukt vai nokrāsot to pašvaldība var bez problēmām. Pēdējo reizi ar pašvaldības gādību zīme ir tikusi krāsota 2015.gadā. Ja ir doma šīs zīmes esošajā vietā būvēt kaut ko citu un jaunu, tas būs jāsaskaņo ar valsti un vajadzēs arī zemes nomas līgumu.
Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītājs Gints Āboliņš “Dēmam” sūtījis ziņu – viņam Gulbenes zīme Svelberģī patīk un viņš gribētu to tur atstāt.
Arī novada deputāts Atis Jencītis (LRA), kurš bija ieradies uz sapulci, teica – viņš grib aizstāvēt vēsturisko zīmi Svelberģī un uzskata, ka daudzi gulbenieši domā tāpat – zīmei ir jāpaliek savā vietā. Vismaz tik ilgi, kamēr nav skaidra ideja par kaut ko jaunu un citu.
Līdzīgu viedokli pauda gulbenieši Andris Gals un Atis Barinskis.
Saruna ieskanējās arī par to, ka Gulbenē var iebraukt nevis pa vienu šoseju, bet pa četrām. Iespējams, visur uz pilsētas robežas vajadzētu Gulbenes identitātes zīmes. Taču A.Birzniece ieminējās – nevaram sakopt pat vienu, vai sakopsim četras?
Viedokļi ir diametrāli pretēji, bet tikai internetā
Faktiski līdz Smiltenes šosejas pārbūves darbiem būtu jāzina, vai gulbenieši un novada pašvaldība vēlas esošo zīmi Svelberģī saglabāt. Viens no priekšlikumiem ir to izcelt no šīs vietas un kā vēsturisku industriālu būvi pārcelt uz citu vietu pilsētā, izceļot kā padomju gadu (atbilst pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu modernismam) mantojumu.
A.Birzniece norādīja, ka sociālajos tīklos un “Dzirksteles” portālā tēma par Gulbenes zīmi Svelberģī ir apspriesta samērā plaši. Viedokļi ir atšķirīgi. Tēma tika paplašināta, runājot par Gulbenes vizuālo tēlu kopumā. Arī par to, ka, iebraucot Gulbenē pa Smiltenes šoseju, kādai pilsētu raksturojošai zīmei, iespējams, vajadzētu atrasties rotācijas aplī. Tā domā A.Rakstiņš. A.Birzniece sacīja – tādā gadījumā G.Āboliņš piedāvājot organizēt atklātu skiču konkursu.
A.Rakstiņš pauda – nevajag dublēt Gulbenes zīmes virzienā no Smiltenes šosejas. Vajagot izraudzīties un palikt pie konkrētas vienas vietas un zīmes.
Gulbenes mākslas skolas direktore Sandra Dikmane teica: “Viedokļus vajag apkopot. Kaut vai to būtu 50! Viedokļi ir dažādi, un tas ir normāli.” Viņa bilda, ka mākslas skola labprāt organizētu mākslinieciski ideju (bet ne skiču) konkursu par Gulbenes vizuālo identitāti. Runa ir par zīmi, kura pateiktu – šeit sākas Gulbene. “Arī bērniem dažreiz ir ļoti labas idejas,” teica S.Dikmane. Varētu pēc tam rīkot konkursam saņemto darbu izstādi.
Par esošo Gulbenes zīmi Svelberģī S.Dikmane pauda savu viedokli: “Es redzu, ka šī zīme ir neiederīgā vietā. Neiederīgā vidē (privātā – red.), kura, iespējams, netiks sakopta.” S.Dikmane vēlētos aprunāties ar gulbeniešiem, kuri varbūt atceras, kad Svelberģī ir tikusi uzlikta esošā Gulbenes zīme. Mākslas skolas direktore arī norādīja – šā vides objekta stils neparedz krāsošanu. Tieši otrādi – krāsa no betona un metāla daļām būtu jānokasa nost.
– Diāna Odumiņa
“Dzirkstele” rakstīja
* 1983.gadā: “Varbūt arī mūsu pilsēta pelnījusi, lai tajā šosejas malā būtu izlasāms mākslinieciski izveidots uzraksts «Gulbene», kā tas jau bija kādreiz…”
* 1986.gadā: “Nenopļauta zāle pie pilsētas uzraksta Svelberģī un garzāļainās ceļmalas savdabīgi raksturo 26. ceļu remonta un būvniecības pārvaldes darbiniekus, kas par šo teritoriju atbildīgi.”
* 2014.gadā: “Betona stabs, kuru daudzi uzskata par Gulbenes robežzīmi, faktiski atrodas Beļavas pagasta teritorijā. Par šo veidojumu ir tik vien ziņu, ka tas fiksēts kā apgrūtinājums konkrētā zemes vienībā.”
Uzziņai
Valsts reģionālā autoceļa P27 Smiltene-Gulbene posmu 34,870.-45,600.km un 60,900.-61,220.km pārbūve un posma 45,600.-60,906.km seguma atjaunošana ir uzticēta SIA “8 CBR” par 7 127 027 eiro līgumcenu bez PVN – liecina Iepirkumu uzraudzības biroja publiskotā informācija. Darbi ir veicami 210 dienās. Pasūtītājs ir VSIA “Latvijas Valsts ceļi”.
