Līdz pat Lieldienām Druvienas kultūras centrā ir apskatāma novadnieces Agneses Zvirgzdiņas-Bundules pirmā fotoizstāde “Sieviete caur gadalaikiem”. Izstādē apskatāmas 11 fotogrāfijas.
“Prieks ir neaprakstāms par paveikto un uzdrīkstēšanos. Gandarījums plūst pār malām!” atzīst Agnese, kuras dzimtā vieta ir Druviena. Dzīves ceļš aizvijies uz Rīgu, savukārt sirdslieta – fotografēšana aizsākās Druvienā.
Cilvēkos ir emocijas
Agnese ar fotoaparātu draudzējas jau kopš bērnības. “Bet, ja skatās pašus pirmsākumus, tad mans tētis aizrāvās ar fotografēšanu. Varbūt man tas no viņa. Pamatskolā un vidusskolā arī fotografēju. Kad iepazinos ar savu draugu, tagadējo vīru, viņš man nopirka pirmo spoguļkameru. Tad es sāku fotografēt aktīvāk, ne tikai draugus. Tad man bija tāds dzīves periods, kad aizgāju prom no darba un sapratu, ka man vajag citu kameru, jo šī nebija tik kvalitatīva, un tad vīrs teica – ja tādu pērc, jāsāk pelnīt naudiņu. Apmeklēju arī dažādus kursus un fotografēju līdz pat šai dienai,” stāsta Agnese, kuru saista tieši cilvēku fotografēšana.
“Cilvēkos ir emocijas. Patīk fotografēt sievietes. Un visas sievietes ir skaistas! Bet ir tādas, kuras sevi nenovērtē, ne reizi vien nācies dzirdēt: esmu nefotogēniska, negribu fotografēties, bet tad, kad viņas uzdrošinās un nostājas kameras priekšā, un pēc tam ierauga sevi fotogrāfijas, ir patīkami pārsteigtas. Un man par to ir liels prieks un gandarījums,” stāsta Agnese.
Viņa uzsver, ka ļoti svarīga ir fotogrāfa un fotografējamā cilvēka sadarbība. Līdz šim viņai lieliski ir izdevies atrast kontaktu, savstarpēju uzticēšanos, jo pati pēc dabas ir ļoti komunikabla un komunicēt alkstoša. “No klientu puses varbūt tas liekas ļoti vienkārši, ka fotogrāfs nospiež tikai podziņu, bet tā nav,” saka Agnese un paskaidro, ka tā ir māksla pirms fotografēšanas cilvēku atraisīt, atrast kopēju valodu, likt justies ērti, dabiski, lai rezultāts sanāktu baudāms.
“Labs fotogrāfs ir arī tāds, kurš ir labs psihologs. Fotografējot kāzas, kur esmu no rīta līdz vakaram, pirmais ir komunikācija, pēc tam tikai bildes. Ja cilvēks nespēj atvērties fotogrāfam, tad arī bildes neizdosies,” ir pārliecinājusies Agnese.
Īpašais rudens laiks
Agri rīti un vēli vakari ir tas laiks, kad sanāk labākās bildes.” Tas tāds maģisks laiks. No rīta var būt migla, savukārt saullēktā var būt dažādas krāsas, ziemā sarmu var noķert tikai no rīta. Fotogrāfs pēc dabas ir mākslinieks,” saka Agnese.
Viņai pašai tuvs ir rudens laiks, kad kokiem vairs nav lapu, jo uz šī fona var izcelt cilvēka dabisko skaistumu. Savukārt retāk fotoaparāts tiek ņemts rokās ziemā, jo šajā laikā cilvēki ir kūtrāki.
Agnese fotografēšanu salīdzina ar ceļošanas azartu. “Esi bijis vienā valstī, un gribas ceļot vēl un vēl. Tāpat ir arī ar fotografēšanu – gribas fotografēt vēl un vēl,” saka Agnese.
– Inita Savicka
