Latvijā postošākais egļu audžu kaitnieks ir egļu astoņzobu mizgrauzis, kas spēj iznīcināt pat veselas audzes. “Dzirkstele” klātienē nolēma skatīt situāciju mūsu novada mežos.
Jau rakstījām, ka kopš 1.aprīļa Latvijā ir izsludināta ārkārtējā situācija egļu astoņzobu mizgrauža postījumu ierobežošanai. Tas skar 230 pagastus Latvijas teritorijā, kā arī gandrīz visus Gulbenes novada pagastus, izņemot Beļavas, Litenes un Stāmerienas pagastu teritorijas. Šajās teritorijās ir noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un aizsardzības pasākumi egļu mežaudzēs. Tāpat rakstījām par AS “Latvijas valsts meži” (LVM) gatavošanos sezonai, kad tiks izlikti šo kukaiņu ķeršanas slazdi.
Šonedēļ “Dzirkstele” kopā ar LVM Austrumvidzemes reģiona Pededzes iecirkņa mežkopības meistaru Kristapu Dumānovu un vecāko iecirkņa mežkopi Ediju Jundzi devās savām acīm pārliecināties, kā notiek šis process. Jau braucot pa meža ceļiem Stradu pagastā, acīm pavērās ne visai tīkama aina. Gandrīz katrā egļu audzē bija manāmi nokaltuši koki, un nebija šaubu, ka vainīgs ir bijis iepriekš minētais kaitnieks.
Jau brienot pa izcirtumu līdz uzstādītajiem slazdiem, LVM darbinieku zaļie tērpi tika uzskatīti par gana labiem, lai uz tiem nosēstos ne viens vien egļu kaitnieks. “Dzirkstele” pārliecinājās, ka vaboļu tiešām ir daudz un ārkārtas situācija ir izsludināta pamatoti.
Lai mazinātu mizgrauža izplatību, it sevišķi pēdējos gados tiek veikti dažādi pasākumi egļu audžu aizsardzības jomā. LVM un Latvijas valsts mežzinātnes institūts “Silava” pirms pāris gadiem pat radīja izglītojošu filmu mežu īpašniekiem, kurā pieredzējuši eksperti dalās padomos par to, kā atpazīt mizgrauža invadētos kokus, kad un kā rīkoties, lai mazinātu egļu kaitnieka tālāko izplatību, un kā minimizēt riskus meža audzēšanā.
Ļoti iespējams, ka termiņi tiks pagarināti
Likumā par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli ir punkts, kurā teikts, ka ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem. Zemkopības ministrs Didzis Šmits jau pirms ārkārtas stāvokļa izsludināšanas valdības sēdē norādīja, ka ārkārtējo situāciju būs iespējams pagarināt, taču par to tiks spriests vēlāk, kad būs zināmi pirmo trīs mēnešu fakti un rezultāti. Tie gan vēl nav apkopoti, tomēr jau izskanējušas runas par termiņa pagarināšanu.
Vakar Saeima nodeva izskatīšanai komisijās Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus Meža likumā, kas paredz ātrāku meža aizsardzības pasākumu īstenošanu.
“Sauss un silts laiks. Šādi laika apstākļi ir vistīkamākie vaboļu izlidošanai, tāpēc šobrīd viņas ir ļoti aktīvas, un to jau var redzēt. Šajā konkrētajā izzāģētajā gabalā bija 2,1 hektāra liela egļu audze. Tā kā blakus atrodas vērtīgas egļu audzes, pēc kvalitātes prasībām šeit tika uzstādīti astoņi slazdi. Tie tika uzstādīti maija otrajā pusē, jo līdz tam laika apstākļi vaboļu izlidošanai bija nelabvēlīgi – bija ļoti auksts, un kukaiņi vēl nebija aktivizējušies. Tagad mēs redzam, ka viss notiek un slazdu trauki pildās. Vaboles nāk uz tajos uzstādīto feromonu smaržu, un liela daļa tur arī paliek. Tas, protams, negarantē to, ka kukaiņi nedosies uz blakus esošo audzi, taču risku tas samazina,” skaidro E.Jundzis.
Pēc slazdu apskates devāmies uz blakus esošajām egļu audzēm, kur tika konstatēts, lai gan uz tuvumā esošajām eglēm ir izvietoti slazdi, eglēs tomēr parādījušies mazi caurumiņi, kas liecina, ka kukaiņi pieteikuši karu arī šīm eglēm. Vairāk to bija kokos, kuriem bija bojāta miza un izdalījušies sveķi, kas arī pievilina šīs vaboles. Pēc darbinieku teiktā, šī vieta būs jāapseko nedaudz vēlāk, taču, visticamāk, egles šeit tomēr tiks nogrieztas, lai saglābtu pagaidām vērtīgo koksni un ierobežotu mizgrauža tālāku izplatību. Vai egles tiks nogrieztas pilnībā vai tikai izlases veidā, būšot atkarīgs no bojāto koku skaita.
Uzstādīto slazdu skaits tikai pieaug
“Slazdu skaits mūsu teritorijā pastāvīgi pieaug. Pēc teritoriju apsekošanas tiek pieņemts lēmums par slazdu uzstādīšanu. Pededzes iecirknī šobrīd jau darbojas gandrīz simts slazdi, tomēr paši mēs tos neuzstādām. To dara mūsu līgumpartneri, kuri ar to nodarbojas. Viņu pārziņā ir slazdu uzstādīšana, feromonu papildināšana, tīrīšana un kukaiņu utilizācija. Uzstādītajās vietās tie atradīsies līdz septembra beigām, kad tiks novākti. Savākto vaboļu daudzumu nosaka pēc to skaita. Ir zināms, cik to atrodas uztveramā trauka vienā milimetrā, un, nomērot attiecīgo slāni, to skaits tiek noteikts samērā precīzi,” saka E.Jundzis.
Viņš vēl piebilst, ka šis darbs tiks veikts visas vasaras garumā gan esošajās vietās, gan jaunās. Slazdus pēc iespējas cenšas uzstādīt svaigākās cirsmās, kur sveķu smarža ir izteiktāka. Lai gan arī feromonos ir sveķu sastāvs, tomēr dabiskā sveķu smarža kukaiņus joprojām vilina doties jaunos barības meklējumos.
