Šķiet, ar gastroenterologu un profesoru Anatoliju Danilānu tikšanās varētu rīkot diezgan bieži un allaž tās būtu kupli apmeklētas. Lai gan profesora ieteikumus var izlasīt gan internetā, gan presē, interese par tikšanos ar viņu klātienē nemazinās.
Sev raksturīgajā manierē, kam liela humora deva, savās lekcijās sarežģītas lietas viņš stāsta vienkāršā valodā, lai katram ir saprotams.
Mēs esam visēdāji
Savu stāstījumu profesors iesāk ar šodien aktuālo enerģētikas krīzi. Ievads ir zīmīgs, jo bez enerģijas arī mēs nevaram eksistēt un ar to jāapgādā katra šūniņa, ko nodrošina barības vielas – olbaltumi, tauki, ogļhidrāti. A.Danilāns uzsver, ka nav īsti gudri, ja kādu no tiem nelieto: “Man ir daudz pacientu, kas saka: profesor, es gaļu nedrīkstu! Citi taukus lād, es pat speciāli grāmatu uzrakstīju par taukiem. Nav pareizi! Liela daļa cilvēku ir visēdāji. Atcerieties – mēs esam visēdāji!”
Tauki sastāv no triglicerīdiem. Ja pie glicerīna pievieno trīs taukskābes, rodas vērtīgs enerģijas avots – tauki. “Medicīna ir jocīga,” sev raksturīgajā manierē noteic profesors. “Tauki, izrādās, ir cukura veidojums! Glicerīns ir cukurs. Kas to būtu domājis, ka tauki nav īsti tauki?! Bet ar taukskābēm vien ir par maz!” Taukus vien cilvēkam uzņemt ir tikpat kā neiespējami. Profesors piesauc brāļu Kaudzīšu romāna varoni Ķenci, kurš it kā esot bļodiņu tauku izleksējis. Danilāns to apšauba, jo taukus ir grūti ieēst un uzbaroties diez vai izdosies.
Tas gan izdodas ar ogļhidrātiem. Līdzko ogļhidrāti iekļūst organismā, uzreiz mēģina pārvērsties par taukiem. Pacienti bieži brīnās, kāpēc viņiem taukainas aknas, un teic, ka taukus taču nelieto. “Taukainām aknām pamatā ir ģenētika, kādreiz arī vēl slimības klāt. Aknas taukainas kļūst pārsvarā no ogļhidrātiem,” teic profesors. Arī medus, ko bieži izmantojam ārstniecībā, lietošana ir stipri jāierobežo, ja taukainas aknas.
Ēdiet olas un dzeriet pienu!
Kad zinātnieki atklāja, ka pienā ir holesterīns, kas asinsvadus padara cietus, un tas nav labi, tad teica, ka piens ir slikts, ka pienu un tā produktus, īpaši treknos, nevar lietot – tas veicina sklerozi. Tā ārsti teica pirms daudziem gadiem.
Piens, kā zināms, satur kalciju, un ir svarīgi, lai tas iekļūst asinsritē. Savukārt no asinīm tam jānonāk kaulos. Visā pasaulē, arī Latvijā, ir daudz osteoporozes slimnieku. Tā ka pienu var lietot droši!
Otrs lamātākais produkts bija olas, jo to dzeltenumā ir holesterīns. Tomēr arī no olām nav jābaidās, jo no to ēšanas skleroze neradīsies.
Spēcīgs kā klints
Ir arī ceturtā enerģijas apgādes viela, kas ir svarīgāka par trim jau zināmajām, un tās ir īso ķēžu taukskābes: etiķskābe, sviestskābe, propionskābe. Ja to trūks, audi būs badā. “Bet kā gan tās dabūt iekšā? Etiķi dzert, vai?” saka profesors.
Ar asinsriti gremošanas trakts saņem 40 % no nepieciešamās enerģijas, ar ko organismam nepietiek. Zarnas un iekšējie orgāni nīkuļotu, mums nebūtu enerģijas, pārgurtu, bet kādu laiciņu turētos. Īso ķēžu taukskābes ir vienīgās, kuras baro kuņģa, zarnu traktu, stiprina.
“Domās, ne īstenībā, ielīdīsim katrs savā zarnu traktā! Latvijā pieņemts uzskats, ka zarnu trakts ir vārgs. Ja vien nav slimības, zarnu trakts ir kā klints! Tam ir ļoti spēcīga izturība. Kāpēc un kas to nodrošina? Zarnu trakts ir kā izurbts ar tādām kā nelielām ejiņām, pa kurām iekļūst tikai īso ķēžu taukskābes. Olbaltumi, cukuri, tauki un sāļi te netiek. Māte Daba vai Dieviņš ir paredzējis, būvējis kuņģa un zarnu traktā miljoniem šādu caurumiņu. Būdams caurs kā siets, tas arī ir tik spēcīgs, bet pa šiem caurumiem lien etiķskābe, propionskābe un sviestskābe, kas stiprina kuņģa un zarnu traktu. Bet kā tās sagādāt? Neskriesi tak mājās un nesāksi etiķi kleksēt iekšā! Jālieto cukuri, lai dabūtu īso ķēžu taukskābes. Bet tie ir polisaharīdi jeb garie cukuri, ne glikoze. Jālieto tādi polisaharīdi, kurus mēs nemākam izmantot! Nav nevienam cilvēkam enzīma vai fermenta, kas polisaharīdus sašķeltu,” skaidro profesors.
Kas pirmais tiek, tas aprij
Ir divu veidu šķiedrvielas – sagremojamās un nesagremojamās. Nesagremojamās šķiedrvielas cilvēka organisms nesagremo. Arī sagremojamās šķiedrvielas netiek sagremotas. Šo darbu padara 3,5 līdz 4 kilogrami baktēriju.
Taču arī nesagremojamās šķiedrvielas ir ļoti noderīgas. “Būtībā kuņģa un zarnu traktā ir baigais “bardaks”. Tur ir tā: kas pirmais tiek, tas uzreiz visu aprij! Kas notiek? Sagremojamās šķiedrvielas, kuras baktērijas var sagremot, tiek aprītas. Ļoti daudzas slimības ir tikai tāpēc, ka baktērijas netiek apgādātas ar sagremojamajām šķiedrvielām. Nesagremojamās šķiedrvielas, šoreiz labā nozīmē, ir “komunistes”. Tās gādā, lai zarnās būtu kārtība, lai visā kuņģa un zarnu traktā, sākot no mutes dobuma, būtu klāt sagremojamās šķiedrvielas – viņas izbirdina, iznēsā un visu godīgi sadala. Lūdzu, ceturtā ēdienu grupa, kas apgādā ar speciālas grupas enerģiju dodošām vielām, ir sagremojamās un nesagremojamās šķiedrvielas,” teic ārsts.
Pirmā paveida šķiedrvielas, kas tiek sašķeltas, ir auzas, maize, kartupeļi (jāēd ar miziņu, un, pēc profesora teiktā, “komunistes” nevajag sviest ārā), pākšaugi, dārzeņi, kas labi noder zarnu trakta stiprināšanai, taukainu aknu, ādas ārstēšanai, smadzeņu asinsvadu stiprināšanai. Nesašķeļamo šķiedrvielu avots ir kviešu klijas, linsēklas, nātres, skujas un citas.
Zarnas ir ļoti gudras
“Bet kas ir, ja par daudz sakleksē šķiedrvielu?” profesors uz ekrāna parāda resnās zarnas gabalu. “Jūsu zarnas ir ļoti gudras. Liekās īso ķēžu šķiedrvielas netiek izlaistas podiņā. Tās lien iekšā asinīs, iekļūst aknās un ārstē tās. Vislabāk taukainas aknas ārstē īso ķēžu taukskābes, šķiedrvielas. Kleksējiet abas, lai pa visu zarnu traktu sūcas iekšā un ārstē aknas!”
Izrādās, īso ķēžu taukskābes iekļūst sirdī un asinsvados. Tās ir lielisks pretsklerozes līdzeklis. “Ne tikai aspirīns, ko mēs dzenam iekšā. Īso ķēžu taukskābes ļoti labi mīkstina asinsvadus. Dumjš mazāk kļūsi, asinsizplūdumu mazāk, sirds spēcīgāka paliks,” saka Danilāna kungs un nenoliedz, ka agrāk arī viņš domājis, ka šķiedrvielas vajadzīgas vieglākai vēdera izejai, tomēr tās ir jālieto, lai stiprinātu sirdi, ādu, lai veicinātu smadzeņu darbību.
Skaistai dzīvei — kafija
Vēl dažkārt tiek lauzti šķēpi – kafija vai tēja? Parasti jau kafija nosliecas vairāk uz mīnusa zīmi. Arī zinātnieku prātus šis jautājums nodarbina vairāku gadu garumā, un secinājums ir tāds – kafija ir daudzkārt veselīgāks dzēriens nekā tēja! Tomēr ir bijuši gadījumi, kad pacients ārstam saka, ka kafija tā kā pūš vēderu, rodas nepatīkamas sajūtas, diskomforts. Kāpēc cilvēks kafiju nepanes, kas ir iemesls? Izrādās, tā ir kafijas nelietošana. Ja kafija daudzu gadu garumā nav lietota, to iedzerot, zarnas sāk “brīnīties”. Pierodot nepatīkamās sajūtas ar laiku pāriet. Trīs tasītes dienā var droši lietot, arī šķīstošo kafiju. Profesors iedrošina: kas grib nodzīvot skaistu dzīvi, lai dzer kafiju!
Svarīgi ir košļāt
“Siekalas ir burvīgs ārstēšanas faktors!” teic profesors. “Agrāk mācīja košļāt labi daudz, lai barība sasmalcinās, bet patiesībā nemaz nav tik svarīgi samalt barību sīki, svarīgāk ir košļāt, lai izdalās siekalas. Ja kādam ir dedzināšana, tad ir jābeidz barību rīt. Vajag košļāt, lai izdalās daudz siekalu. Tāpat “košļenes” – tās drīkst un pat vajag. Košļājamās gumijas lietošana neitralizē sālsskābi. Ja jums siekalu pilna mute, nespļaujiet, bet norijiet tās!”
Ir jākustas!
Ārsts sev raksturīgajā manierē stāsta, ka ir speciālas šūnas, kas grauž kaulus. Tie ir osteoklasti. Laimīgā kārtā kaulos ir šūnas, kas sagrauztā kaula vietā ražo jaunu kaulu. Gudra doma – veco būdu uztaisīt par jaunu ir grūti, tāpēc vieglāk ir uzcelt kaut ko jaunu, kad vecais ir nojaukts. Un tas notiek kaulos. Tās šūnas, kas ražo kaulus – osteoblasti – izstrādā ne vien kaulaudus, bet arī osteokalcīnu. Osteokalcīns no kauliem, nevis no kaulu smadzenēm, iekļūst asinsritē un stiprina to. Osteokalcīns ārstē otrā tipa cukura diabētu, stiprina asinsvadus, pasargā no vēža.
“Osteokalcīns ir lielisks medikaments. Tie, kam ir otrā tipa cukura diabēts, ziniet, ka vislabākais ārsts ir osteokalcīns. Kur to dabūt? Kur nopirkt? Nekur to nevar nopirkt, jo tas izstrādājas tad, kad kaulus loka, tricina un staipa. Tā ir tā recepte. Ir jākustas!” iedrošina profesors.
Slimības nedrīkst ielaist
Ko saka mūsdienu zinātne par antioksidantiem, vitamīniem? Zinātnieki aptuveni 30 gadu garumā veikuši pētījumus, kuros piedalījies ļoti daudz cilvēku. “C vitamīns un selēns, ko pērkam, mirstību neietekmē. Būsiet iztērējuši naudiņu, bet jēgas nebūs,” saka profesors. “To cilvēku, kas ir lietojuši antioksidantus, A, E vitamīnus, mirstība ir palielinājusies. To es pats neizdomāju. Dzert burkānu sulu, kamēr paliek dzeltens, arī nav gudri. Kaut burkāni laba lieta, bet kas par daudz, tas slikti.” Arī par izdaudzināto krila eļļu profesors teic, ka tai pierādīta varena spēka nav.
“Ebrejs tirgo neglītu gaili, kas nemaz neizskatās pēc gaiļa. Nu dikti švaku, kam tikai kauli un āda, kārns, savu mūžu nodzīvojis, ar vistām nomocījies. Pircēji jautā: “Cik tas gailis maksā?” Ebrejs atbild: “120 eiro.” Pircēji: “Šausmas, kāpēc tik dārgi?” Ebrejs atbild: “Naudu vajag!” Tāpēc tik populāri visi preparāti. Tāpēc arī mūs baro ar antioksidantiem un vitamīniem, jo kādam vajag naudu. Ja kādam palīdz, labi, inde jau nav, ar likumu nav aizliegti. Man sāp, ka cilvēki atraduši laiku aiziet pie homeopātiem, bet laikus nav atnākuši pie ārstiem, un slimības ir ielaistas.”
– Iveta Skaba
