Dienas aprūpes centrā Gulbenē nodarbības specializētajā koka darbnīcā vada stāmerenietis Elmārs Liniņš, kurš ikdienā strādā ar cilvēkiem, kuriem ir garīga rakstura traucējumi, mācot viņiem amata prasmes. Nav daudz vīriešu, kuri spēj strādāt sociālā darba sfērā, bet Elmārs to var, lai gan sākotnēji šaubījies. “Viegli nav. Bet kuram šodien ir viegli? Cenšos viņiem mācīt, bet, kā izdodas, es nezinu. Ir, kas arī kaut ko iemācās. Sākumā neko nevar, bet ar laiku jau iesaistās un dara. Ir viens vīrs, kas iemācījies eļļot, krāsot, dedzināt, vēl kāds – ļoti pedantiski visu nopucē, to darot akurāti un lēnām. Bet kopumā – šos cilvēkus nav viegli motivēt. Apbrīnoju kolēģes, kas te strādā un spēj darīt šo darbu,” saka Elmārs, kuram noteikti piemīt arī pedagoga talants.
Pateicoties kolektīvam
Ir pagājis pusotrs gads, kopš Elmārs Liniņš piekrita uzaicinājumam strādāt dienas aprūpes centrā Gulbenē. “Atbraucu, apskatījos, teicu, ka pamēģināšu. Bet sākumā šaubījos. Nenožēloju, ka piekritu, bet, ja es nebūtu pensionārs, es šeit nebūtu. Man kā pensionāram ar algu, ko maksā, pietiek, un šis darbs fiziski nav smags, bet mentāli – graujošs. Jāspēj sevi savaldīt. Es no rīta atbraucu stundu agrāk, lai varu mierīgi sagatavoties darbam. Tagad ar savu dzīves pieredzi esmu iemācījies daudz ko laist pār galvu un neņemt galvā. Bet, kad esi jauns, tad asinis uzreiz vārās. Manā vecumā jau ir citādāk. Jā, bija viens mirklis, kad biju nolēmis iet prom no šī darba. Bet jāsaka, ka, pateicoties kolektīvam, paliku. Pirms tam visu laiku biju strādājis puišu kolektīvā, tagad – tikai sieviešu. Pateicoties viņām, es te esmu palicis. Kolēģes spēja mani pārliecināt, ka tas ir tikai sākums, un, ja sievietes spēj…” smaida Elmārs.
Atbrauca malku skaldīt
Elmārs stāsta, ka, strādājot šo darbu, arī pašam visu laiku ir jāmācās. Tas, kas viņam ļoti patīk – dienu un darāmos darbus var plānot pats. Viņš rāda no plūmes koka darbnīcā izgatavoto koka karoti. “Es šādas lietas neesmu darījis. Esot te, pamēģināju pirmo reizi izgatavot gan koka karotes, gan daudz ko citu, jo dzīves laikā tam laika neatlika. Tagad var pamēģināt un paeksperimentēt. Tā ka ne tikai šie cilvēki mācās, arī es mācos,” saka Elmārs, kurš pirms tam visu mūžu ir nostrādājis kā namdaris. Viņa vecaistēvs bija augstas raudzes galdnieks. “Neesmu šajā pusē dzimis. Esmu vazājies pa visu Latviju. Es atbraucu 1982.gadā uz Stāmerienu malku palīdzēt saskaldīt un skaldu vēl šobrīd,” smejas Elmārs un saka, ka viņa tēvs arī bija namdaris. “Man vispār bija doma mācīties mākslas vidusskolā Rēzeknē, bet mani tur nepaņēma. Tad aizbraucu līdzi draugam uz Ogri iesniegt dokumentus, un tā es paliku un izmācījos par namdari. Liktenis nospēlēja. Reizēm vajag paļauties liktenim, un tas noved tur, kur vajag. Visu mūžu esmu nostrādājis par namdari. Un šis darbs man ir bijis kā hobijs. Domāju, ka reti kuram tas tā ir,” priecājas Elmārs.
Viņš uzskaita arī namdara profesijas plusus – pats sev esi noteicējs, vienmēr esi brīvā dabā. “Un trešais – vienmēr uz visiem vari noskatīties no augšas. 25 gadus tikai pa jumtiem esmu nodzīvojis, daudz jumtu esmu licis mājām Gulbenē.”
Noder viss
Elmārs stāsta, ka koka darbnīca dienas aprūpes centrā ir vaļā katru dienu un lielāka rosība ir dienas pirmajā pusē. “Strādājam ar koku, kas mums ir pieejams. Mums Lizuma “Avoti” atved materiālu. Labdarība. Ja nogriež tepat plūmes, tas mums arī noder. Ja kādam nevajag, tad mums vajag un noder. Paši izdomājam, ko taisīt. Skatāmies, kas ir vajadzīgs, piemēram, virtuvei taburetes vai galdu. Izgatavojam arī dažādas spēles. Arī šobrīd top galda spēle. Tās spēlē gan paši šie cilvēki, gan esam tādas izgatavojuši skolām, bērnudārziem. Materiālā bāze mums ir laba,” stāsta Elmārs.
Viņš min arī vērtīgus pasākumus, kuros tagad piedalījies. Tās ir “Vīru brokastis”. Pasākumi notika projekta “Vidzeme iekļauj” gaitā. Proti, kopš pavasara Vidzemes plānošanas reģions īstenojis vairāku pasākumu kopumu – “Vīru brokastis”, tajos pulcējot sociālā darba speciālistus – vīriešus, kuri ikdienā strādā ar cilvēkiem ar invaliditāti. Tā bija vērtīga pieredzes apmaiņa par šobrīd sociālajā darbā aktuālo un jaunu kontaktu dibināšanai. Ikvienā no pasākumiem “Vīru brokastis” dalībnieki darbojās praktiski. Gulbenē tapa pamatīgas koka šūpoles un arī pievilkšanās stienis, ko tagad izmanto šie cilvēki, kas nāk uz dienas aprūpes centru. “Tas ir apjomīgākais, kas tapis. Protams, pirms tam sagatavošanās procesā iesaistījās arī paši šie cilvēki, piemēram, krāsoja brusas,” stāsta Elmārs. Viņš arī atzīst, ka bija vērtīgi tikties un aprunāties ar citiem vīriešiem, kas arī strādā šādās darbnīcās. “Uzzināju, kā citur tiek organizēts darbs, kāda citiem ir ikdiena,” saka Elmārs.
– Teksts: Inita Savicka, foto: Gatis Bogdanovs
