Februāris tiek dēvēts arī par Sveču mēnesi, tāpēc nav brīnums, ka tas iesākas ar Sveču dienu 2.februārī.
“Sveču diena iezīmē ziemas vidu, šajā dienā parasti lēja sveces. Šī tradīcija radusies senos laikos, kad nebija ne tikai elektrības, bet nebija arī pulksteņu. Svece ir siltuma un gaismas simbols. Agrāk sveces gatavoja no aitas taukiem, mūsdienās tās gatavo no parafīna, sojas, vaska,” stāstu par savu vaļasprieku iesāk daukstēniete Svetlana Bite.
Īpaša nozīme krāsai
Viņa lasījusi un tic, ka arī sveces krāsai ir īpaša nozīme. Balta svece simbolizē tīrību un spēku, turklāt tā spēj ietekmēt citu krāsu sveču iedarbību, ja deg blakus. Baltas sveces dūmi attīra telpu no negatīvas enerģijas. Melna svece ir spēcīga un aizsargājoša, vislabāk dedzināt kopā ar baltu sveci. Sarkana svece ir mīlestības, veselības un apmierinātas godkāres simbols, palīdz pārvarēt kritiskas situācijas un strīdus. Rozā svece simbolizē mīlestību un panākumus, palīdz rast piedošanu, pamodina sirdsapziņu. Oranža svece simbolizē prieku un radošumu, ieteicams izmantot meditācijās. Zaļa svece ietekmē augšanas, virzības uz priekšu un attīstības procesus. Zila svece ir garīgas izpausmes simbols. Brūna svece ir neitrāla, bet violeta un purpura svece simbolizē garīgumu, varenību, varu un meistarību. Pelēka svece palīdz rast skaidrību.
Vairāk nekā 200 sveces
Svetlana sveces krāj tikai trīs gadus, bet kolekcijā jau ir vairāk nekā 200 sveces. “Pirmā svece man ir no Tilžas, kur to nopirku krāmu tirgū. Tur bija visādi trauki un šī vienīgā svece bija. Nu jau laikam trīs gadi viņai – nav ilgi, kad sāku krāt. Man viņa iepatikās. Dedzināt es viņu nededzināšanu – smuka. Tad bija otrā svece, trešā. Tādas smukas – dedzināt žēl. Es nopērku divas vienādas sveces, tad vienu nolieku, vienu dedzinu. Pēdējā man dāvināta Ziemassvētkos no kolēģes, bet pārsvarā es visas pati nopērku. Es skatos, kuras ir interesantas pēc formas un smukākas. Vismīļākā pašai ir svece – suns, jo man ļoti patīk suņi,” saka Svetlana, piebilstot, ka viņai ir trīs taksīši.
Sveces kolekcijā ir dažādas gan pēc formas, gan pēc izmēra. Ir āra svece kārtīgā skārda spainī. Uz krēsla sēž milzīga varde un ķirbis, kurš izskatās kā īsts ķirbis. Varde, kuru gandrīz nevar pacelt, deg 130 stundas.
Ir interesanta svece, kuru dedzinot pie dakts pamazām parādās uzraksts “Vēl viens gads tuvāk pensijai” krievu valodā. Ir sveces gliemežnīcās, kā kūkas, kā ziepes, kā ziedi, ar Latvijas simboliku un vēl visādas citādas, arī dažādu formu vaska sveces. Kāda svece ir ar sievietes rokām. “Kolēģe teica, ka tās esot manas rokas,” smejas Svetlana.
Ir sveces no Aglonas, no pareizticīgo baznīcas. Tās viņa nopirkusi Pleskavas apgabalā Krievijā, kad vēl varēja turp braukt. Un vēl trauciņos ir masāžas sveces. Tās aizdedzina un ziež uz sejas, muguras vai vēdera. Ir sveces, kuras attīra māju un izmanto rituālos.
Sveces Svetlana pasūta internetā, jo Gulbenē tādas nevar dabūt. “Es arī pati esmu gatavojusi sveces. Nopirku daktis. Domāju, ka varbūt kādreiz, kad aiziešu pensijā, gatavošu sveces pati. Tagad var nopirkt silikona formas, vasku arī var nopirkt. Tad man ir tāda doma, ka varētu gatavot sveces,” saka Svetlana.
Sociālās aprūpes centrā “Dzērves”, kur strādā Svetlana, arī šogad var aplūkot Svetlanas sveču izstādi. “Pagājušajā gadā viena sieviete man teica, ka sveces nedrīkst turēt mājās, visas jādedzina. Bet es neticu,” viņa saka un piebilst, ka mājās tumšajā laikā vakaros vienmēr dedzina parastās sveces.
— Teksts: Pārsla Konrāde, foto: Gatis Bogdanovs
