Fizioterapeite Eva Gorkija jau gandrīz gadu strādā SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” par fizioterapeiti. Viņa pieņem pacientus Gulbenē. “Dzirkstele” ir dzirdējusi daudz labu vārdu, veltītu Evai kā fizioterapeitei, tāpēc aicināja viņu uz sarunu.
Evas dzimtā puse ir Alūksnes novada Liepna. Uz Gulbeni viņa atnākusi, klausot savai sirdsbalsij. “Te mani atveda attiecības,” smaida Eva.
Runājot par to, kā viņa nonāca līdz darbam slimnīcā, Eva atzīst, ka tas patiesībā noticis nejauši. “Sazvanīju slimnīcu, sarunājām tikšanos, atnācu uz darba pārrunām un pagājušā gada 3.jūlijā sāku te strādāt. Darbs ir interesants. Gada laikā gūta pieredze, un būtībā mācos katru dienu,” saka Eva.
Iedvesmo fizioterapeita darbs
Pirms Eva ieradās Gulbenē, viņa piecus gadus dzīvoja Rīgā, kur bija sākusi studēt un pēc tam arī strādāt. Latvijas Universitātes Rīgas medicīnas koledžā Eva apguva masieres profesiju.
“Sāku strādāt Rīgā fizioterapijas centrā par masieri, un tieši tad sākās mans ceļš uz fizioterapiju. Sapratu, ka masieres darbs ir ļoti smags. Masāžu bija daudz, un es cītīgi darbojos, bet līdztekus man blakus strādāja kolēģi fizioterapeiti. Es ar lielu aizrautību skatījos uz viņu darbu un domāju, ka es arī gribu darīt to pašu. Viņi kopā ar pacientu uzstādīja mērķi, sasniedza labus rezultātus, tā uzlabojot pacienta veselības stāvokli. Mani tas iedvesmoja. Sapratu, ka gribu to darīt, jo fizioterapijā ir daudz plašākas ārstēšanas iespējas un pats galvenais – ir iespēja uzlabot pacienta dzīves kvalitāti,” stāsta Eva.
Rīgas dzīve pēc pieciem tur pavadītiem gadiem šķita nogurdinoša. Eva vēlējās mierīgāku ikdienas ritmu. “Tāpēc esmu šeit, un Gulbenē man patīk. Cilvēki mani ir jauki uzņēmuši. Pagaidām pozitīvi iespaidi,” smaida Eva un atzīst, ka kādreiz pat prātā nav ienācis, ka dzīvos Gulbenē un strādās te par fizioterapeiti.
Viņa ir iepazinusi Gulbenes parkus, ļoti saistošs Evai šķiet pils parks, patīk braukt ar velosipēdu, iecienīts maršruts ir uz Stradu pusi. “Ļoti patīk arī Stāmeriena! Pamazām sāku iepazīt te visas vietas un apskates objektus,” stāsta Eva.
Šoziem cilvēki guvuši daudz traumu
Viņa ir priecīga, ja ar savu darbu un zināšanām ir varējusi palīdzēt Gulbenes cilvēkiem. “Redzot, ka cilvēks kabinetu pamet gandarīts un esmu varējusi palīdzēt, ir šī patīkamā apziņa, ka esmu izdarījusi ko vērtīgu,” saka Eva, kurai ļoti patīk darbs ar cilvēkiem.
Pie Evas pacienti nonāk ar dažādām diagnozēm. Pārsvarā pēc palīdzības vēršas pacienti vecumā no 40 līdz 65 gadiem, un galvenās sūdzības: muguras lejasdaļas sāpes vai muguras kakla daļas sāpes, diskomforts, arī locītavu saslimšanas, ļoti populārs ir osteoartrīts. “Tā ir hroniska slimība, kas ilgākā laika gaitā veicina skrimšļa nodilšanu un bojā locītavu, un tad pacienti vēršas pēc palīdzības, sakot, ka ir sāpes, stīvums, kustību ierobežojumi, muskulatūras spēka samazinājums. Kopīgi mēģinām to ietekmēt, lai neļautu šai slimībai progresēt. Pēc šīs ziemas, kas bija slidena, cilvēki krītot ir guvuši daudz traumu – lūzumus, izmežģījumus, sasitumus. Krītot ir cietušas potītes, plaukstu un plecu locītavas. Šī ir bijusi ziema, kurā gūtas traumas. Un šiem cilvēkiem ir nepieciešama fizioterapeita palīdzība, lai uzlabotu kustību apjomu locītavās, atjaunotu muskulatūras spēku, lai varētu pilnvērtīgi atgriezties savās ikdienas gaitās un veikt savus darba pienākumus,” stāsta fizioterapeite.
Bet, kā viņa uzsver, brīnums pats par sevi nenotiek. Lai būtu uzlabojumi, nepieciešams arī paša pacienta darbs. “Lai būtu rezultāts, vajadzīga sadarbība. Es vienmēr pacientam saku: ir mans darbs un pacienta darbs. Ir jāstrādā abiem, lai sasniegtu rezultātu. Pacienti tiek mudināti un motivēti. Jā, ir pacienti, kurus nemaz tik viegli motivēt neizdodas, bet es cenšos atrast pieeju, lai viņi pilda uzdevumus mājās – tie nav sarežģīti, tos var viegli atcerēties, nav nepieciešams iegādāties kādu speciālu inventāru. Ir kontroles vizītes. Tā mēs mēģinām strādāt. Kad pacients pamana pirmos uzlabojumus, ir motivēts darīt. Un tad es redzu, ka motivācija ir un viņš klausās manī divreiz cītīgāk, un tad rezultāts ir ļoti labs. Man ir svarīgi, lai rezultāts un ieguldījums no manas puses ir bijis vērtīgs,” uzsver jaunā speciāliste.
Pieprasījums ir liels
Eva stāsta, ka pacienti pie viņas, pirmkārt, nonāk ar ģimenes ārsta nosūtījumu, un viņiem ir piecas valsts atmaksātas nodarbības pie fizioterapeita. “Pirmā reize ir kā konsultācija, pārējās četrās darbojamies, vingrojam – atkarībā, kas nepieciešams,” stāsta Eva.
Otrs variants – pacienti pie viņas nāk no rehabilitologa, kurš nosūta pie fizioterapeita uz 10 vai 15 nodarbībām. Trešais variants – maksas pakalpojums.
“Pamatā pacienti vēršas ar ģimenes ārsta nosūtījumu. Piecas valsts atmaksātas vizītes – tas nav daudz. Bet šajās piecās vizītēs mēģinu dabūt maksimumu un pēdējā nodarbībā jau cenšos padomāt uz priekšu, ko pacientam turpināt darīt pašam mājās. Bet, ja vajadzīga fizioterapeita palīdzība arī pēc piecām vizītēm, aicinu to darīt un izmantot, lai arī tas jau ir par maksu. Nodarbība ilgst līdz stundai,” stāsta Eva.
Pieprasījums pēc fizioterapeita palīdzības ir liels un tikai palielinās. Pacienti vēršas ar ieilgušām veselības problēmām. Pirms tam ir domājuši, ka pāries, būs labi vai mājas apstākļos paši mēģinājuši apārstēt, tā cenšoties sniegt paši sev palīdzību.
“Pacientus interesē, cik ilgs laiks būs nepieciešams, līdz tiks sasniegts rezultāts. Cilvēki vēlas, lai viss ir ātri, bet, nonākot pie fizioterapeita, ir jāsaprot, ka te ātri nekas nenotiek. Vajadzīga pacietība, motivācija un disciplīna, citādāk ir grūti kaut ko sasniegt. Jā, es varu sniegt arī tūlītēju palīdzību, bet, lai sasniegtu ilgstošus rezultātus un tos noturētu, jāstrādā ilgtermiņā,” uzsver fizioterapeite.
Aicina ieklausīties savā ķermenī
Tuvojas vasara, un tas ir ļoti piemērots laiks, lai uzlabotu savu paš-
sajūtu un fizisko formu. Ir daudz iespēju, kā pats sev, savam ķermenim var palīdzēt. Fizioterapeite iesaka peldēt, jo peldēšana nodarbina visas muskuļu grupas, un, ja ir muguras problēmas, saspringtie pleci, tad peldēt ieteicams labāk uz muguras, braukt ar riteni, doties pārgājienos, nūjot. Svarīgs arī uzturs. “Jāpadomā, ko ēdam, arī ūdens daudzums – cik to lietojam,” saka fizioterapeite.
Viņa arī aicina ieklausīties savā ķermenī. “Bieži vien sevi nesadzirdam, kaut gan ķermenis mums jau dod signālu, ka kaut kas nav labi. To nevajag ignorēt, bet gan sadzirdēt un vērsties pēc palīdzības. Un klasika – fiziskas aktivitātes pēc darba. Iziet ārā pastaigāties kaut vai 10-15 minūtes. Pārspīlēt nevajag. Ja ilgstoši ķermenis nav veicis nekādas fiziskas aktivitātes, nevajag uzreiz skriet desmit kilometrus, uz to jāiet pakāpeniski. Svarīgs ir arī miegs un tā kvalitāte. Naktī svarīgi ir atpūsties, izgulēties, lai ir enerģija un spēks doties ikdienas gaitās. Stresa menedžments. Atrast iespēju, kā atpūtināt savu prātu. Samazināt uztraukumus līdz savu iespēju robežām. Tas arī ir svarīgi, jo cilvēki daudz uztraucas, un tā ir emocionāla spriedze, kas atstāj iespaidu uz veselību,” uzsver fizioterapeite.
