“Jūsu suns šodien nokoda jau trešo mana tēta sunīti! Sise, Princis un Fēbe nu šobrīd vairs ir tikai mūsu atmiņās. Jūsu bezatbildība nogalināja šīs mazās sirsniņas,” šie ir vārdi no Evas Jeramites-Klagišas publiskotā bēdu stāsta sociālajos tīklos. Ierakstam ir rezonanse – vairāk nekā 200 komentāru.
Arī “Dzirkstele” šajā situācijā nevar palikt malā, jo runa ir par Lejasciemu. Laikraksts ir centies noskaidrot visu pušu viedokļus un iegūt pieejamo informāciju no vairākiem avotiem.
Nokosto suņu saimnieka skatījums
Bojā gājušo suņu saimnieka Ilgvara Jeramiša stāsts ir tāds. Viņš savu “Ceriņziedu” māju pagalmā šogad ir piedzīvojis vairākus, arī nāvējošus, uzbrukumus saviem suņiem. Uzbrucējs ir kaimiņiem Janai un Aigaram Igaviņiem piederošais suns Stella, kurš katrreiz viens pats ieklaiņojis I.Jeramiša privātmājas pagalmā. Visos šajos gadījumos Stella “Ceriņziedu” pagalmā arī tikusi gan redzēta, gan nofotografēta. Piebilstams, ka Stellas saimnieki nedzīvo gluži blakus I.Jeramiša “Ceriņziedu” mājām. Suns mēro nepilnu kilometru, lai nonāktu pie kaimiņiem.
Pirmajā gadījumā, kas notika 12.janvārī pulksten 13.00, kaimiņu suns Stella ieskrēja “Ceriņziedu” pagalmā, kur vispirms nokoda I.Jeramiša suni Sisi un pēc tam vajāja un nokoda suni Princi (abi ir augumā sīkāki par Stellu, tāpēc nevar viņai būt pretinieki). “Tas bija sekunžu jautājums. Es kā 2.grupas invalīds nespēju tik ātri noreaģēt un paskriet,” stāstījis I.Jeramitis savam juridiskajam pārstāvim zvērinātam advokātam Laurim Klagišam.
Pēc notikušā Stella turpinājusi uzkavēties “Ceriņziedu” pagalmā. I.Jeramitim bijis bail iziet no mājas, tāpēc izsaukta policija, kuras pārstāvji arī pagalmā varēja redzēt svešo suni. Zvanījis arī Stellas saimniecei un informējis par notikušo.
Taču arī nākamajās divās dienās Stella atkal bija ieradusies “Ceriņziedu” pagalmā. 13.janvārī I.Jeramiša kaimiņiene S.Š. no Stellas uzbrukuma glābusi savu mazo sunīti – steigšus paņēmusi rokās, bet Stella iekampusi sievietei plaukstā. 14.janvārī Stella dzinusies pakaļ I.Jeramiša sunim Brunim, saimnieks paspējis atvērt mājas durvis, lai glābtu mīluli, tomēr Stella sunim iekampusi mugurā. Uzreiz zvanīts Igaviņu ģimenei, kuras pārstāvis atbraucis pakaļ Stellai.
Taču 25.janvāra pulksten 19.00, kad I.Jeramitis gribēja izlaist savu suni Bruni pastaigāties, Stella atkal jau stāvējusi tieši pretim. Zvanīts J.Igaviņai, kura neticējusi stāstītajam. Bet 27.janvārī pulksten 9.00 Stella atkal klaiņojusi par “Ceriņziedu” pagalmu.
No komunikācijas ar Igaviņu ģimeni I.Jeramitis ir sapratis – Igaviņi “neuzskata, ka tā ir viņu vaina, ka suns pats noraujas no ķēdes; savu vainu neatzīst, jo neesot foto no brīža, kad Stella tieši nokož suni, bet tajā pašā laikā nenoliedz, ka tas ir viņu suns, kurš redzams šajās fotogrāfijās”.
Par trešo Stellas uzbrukuma rezultātā “Ceriņziedos” nokosto I.Jeramiša suni Fēbi sociālajos tīklos vēstījusi vīrieša meita E.Jeramite-Klagiša. Gadījums bijis 25.augustā un noticis I.Jeramiša acu priekšā – paudusi meita.
Klaiņojošais suns Stella ir bīstams
I.Jeramiša nokostajiem suņiem Sisei un Princim pēc saimnieka iniciatīvas tika veikta sekcija. “Ir izdarīts slēdziens, ka abi suņi nomira no noasiņošanas un daudzo kosto brūču dēļ,” vēstījis I.Jeramitis savā iesniegumā Pārtikas un veterinārajam dienestam ar mērķi panākt Igaviņu sunim Stellai bīstama suņa statusa oficiālu piešķiršanu.
I.Jeramiša juridiskais pārstāvis L.Klagišs saņēmis atbildes vēstuli, kas datēta ar 14.jūniju, kur teikts – Pārtikas un veterinārais dienests iesniedzēja prasību ir apmierinājis, norādītais suns ir atzīts par bīstamu. Sniegta arī informācija, ka sunim turpmāk nepieciešama atstarojoša kaklasiksna ar attiecīgu uzrakstu un saimniekiem ir jāveic obligātās darbības, lai reģistrētu suni kā bīstamu, kā arī jāpilda citas valstī spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības.
Pēc I.Jeramitim piederošā jau trešā suņa Fēbes nāves Igaviņu suņa uzbrukuma rezultātā E.Jeramite-Klagiša sociālajos tīklos ir ierakstījusi, ka tagad, visticamāk, Stellu nāksies iemidzināt.
Komentārus publiskā vidē nesniedz
“Dzirkstele” lūdza šo situāciju komentēt arī suņa Stella saimniekus. A.Igaviņš atsūtīja šādu atbildi: “Konkrētās situācijas lieta ir tiesvedības procesā, kas iesniegta Vidzemes rajona tiesai par Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvaldes 19.jūlijā pieņemto lēmumu, ko skatīs rakstveida procesā 24.novembrī. Tā kā neatbalstām nekādus centienus eskalēt situāciju un sabiedriskā medija vēlmi veikt Valsts policijas darbu, komentārus publiskā vidē nesniedzam.”
Igaviņu ģimene apstrīd naudas sodu (administratīvo sodu), kuru viņiem kā Stellas saimniekiem ir noteicis Pārtikas un veterinārais dienests – “Dzirkstelei” paskaidroja šā dienesta Austrumvidzemes pārvaldes vadītāja Indra Tomiņa. Naudas soda apmēru viņa neizpauda.
I.Tomiņa arī teica, ka par trešā I.Jeramitim piederošā suņa Fēbes nokošanu uzzināja tikai no sociālajiem tīkliem. Iesniegums par šo gadījumu līdz viņai vēl nav nonācis.
Runājot par to, ko līdz šim dienests darījis, lai risinātu situāciju, I.Tomiņa teica: “Manā skatījumā, no mūsu puses ir izdarīts viss, ko varējām. Komisija suni (Igaviņu ģimenei piederošo Stellu – red.) atzina par bīstamu, šis process prasīja laiku.”
I.Tomiņa arī piebilda, ka bīstama suņa turēšanā ir jāievēro speciāli noteikumi. Viņa problēmu redz tā: “Suns jau nav vainīgs, ja viņš nav audzināts. Tad ir instinkti! Ar suni ir jāstrādā, jāmāca, jāsocializē, ja vēlies, lai viņš būtu īsts ģimenes draugs. Ja suns ir ar raksturu, vēl jo vairāk ar viņu ir jāstrādā! Nevar tikai paņemt suni, pabarot un viss. Ja suns netiek vests uz skolu, viņš ir, kāds ir. Ir bijuši gadījumi, kad arī pašus saimniekus sakož šādi suņi.”
Uzziņa
* Suni var atzīt par bīstamu, ja tas: uzbrucis un nodarījis vieglu, vidēji smagu vai smagu miesas bojājumu cilvēkam vai izraisījis viņa nāvi; uzbrucis citam dzīvniekam (mugurkaulniekam) un to ievainojis vai izraisījis tā nāvi; ir agresīvs un rada draudus cilvēkam vai citam dzīvniekam (mugurkaulniekam).
* Bīstamu suni nav atļauts izmantot pēcnācēju ieguvei.
* Bīstama suņa īpašnieks vai turētājs: nodrošina, lai bīstamais suns patvaļīgi neizkļūtu no suņa īpašnieka vai turētāja teritorijas un nenonāktu kontaktā ar cilvēkiem vai dzīvniekiem; ja nepieciešams, nodrošina suņa paklausības apmācību.
* Ja par bīstamu atzīts suns atkārtoti nodarījis miesas bojājumus cilvēkam vai dzīvniekam (mugurkaulniekam) un par to ir iesniegti pietiekami pierādījumi, dienests pieņem lēmumu suni eitanazēt bez atkārtotas suņa uzvedības izvērtēšanas.
Avots: MK noteikumi “Kārtība, kādā suni atzīst par bīstamu, un prasības bīstama suņa turēšanai”
Par ko liek aizdomāties situācija?
Gulbenes dzīvnieku aizsardzības biedrības “Ķepaiņu draugu klubs” vadītāja Ira Žeigure šajos Lejasciema gadījumos saskata pārkāpumus gan Stellas saimnieku pusē, gan Sises, Prinča un Fēbes saimnieka nostājā līdz brīdim, pirms sākās nelaimes.
I.Žeigure sacīja: “Es gribētu vērst uzmanību vispār, ka nav droši nevienu suni turēt pie ķēdes un domāt, ka ar to vien pietiek. Suns Stella tika brīvībā un klaiņoja. Meklēšanās laikā viņa klaiņoja. Tas, ka kuce meklēšanās laikā nokož pretējā dzimuma suni, ir netipiski. Citu tādu gadījumu nezinu. Tas ir kaut kas ārkārtējs. Šī kucīte sākumā nebija sterilizēta, bet tagad ir. Tagad suns Stella oficiāli ir paziņots par bīstamu. Vai tiešām tā ir, to, iespējams, varētu arī apstrīdēt. Te būtu jāvēršas pēc palīdzības pie kinologa. Ja arī šāds speciālists paliktu pie slēdziena, ka suns ir bīstams, tad tas būtu uzskatāms par pierādītu viedokli. Zinu arī, ka Stellas saimnieki pēc visiem šiem gadījumiem vēlējās savu suni iemidzināt, taču Pārtikas un veterinārais dienests aizliedza to darīt. Bet Sises, Prinča un Fēbes saimnieka vietā es nejustos droša laist savus dzīvniekus skriet pagalmā, kuram apkārt nav sētas. Vai turēt pie ķēdes šādos apstākļos būs droši? Arī nē. Kaimiņu suns Stella pagalmā pie šiem suņiem brīvi varēja piekļūt, jo tur nebija sētas. Tā ka visu šo minēto suņu saimnieki, manuprāt, neizdarīja vajadzīgo, lai pasargātu savus dzīvniekus. Katram par saviem dzīvniekiem ir ļoti jārūpējas. Protams, ja cilvēks mīl savus dzīvniekus. Nokosts tiek viens, otrs suns, tiek paņemts trešais, bet sētas kā nav, tā nav. Kas tie par eksperimentiem?! Es šajā situācijā nenostājos neviena suņa saimnieka pusē. Es esmu pa vidu.”
Šis gadījums arī parādījis, ka I.Jeramiša bojā gājušie pirmie divi suņi nebija ne čipoti, ne reģistrēti. Turpmāk saimnieks ar nākamajiem saviem dzīvniekiem ir ievērojis šīs prasības. I.Žeigure saka – plāno septembrī kopā ar pašvaldības policijas darbiniekiem braukt reidos pa pagastiem, lai konstatētu un ietekmētu situāciju ar suņu čipošanu un reģistrāciju.
Vēl viena versija par Lejasciema suņu sāgu
Pēc 5.septembra “Dzirkstelē” publicētā raksta “Ko darīt, ja kaimiņu suns regulāri nāk ciemos, uzbrūk un nokož suņus?” redakcijai piezvanīja šajā publikācijā anonīmi pieminētā cietušā Ilgvara Jeramiša kaimiņiene un vēlējās precizēt rakstā pausto informāciju attiecībā uz sevi.
Vispirms jāpaskaidro, ka “Dzirksteles” rīcībā ir zvērināta advokāta Laura Klagiša vēstule, kurā viņš pārstāstījis, kā notika klaiņojošā suņa Stellas nāvējošais uzbrukums I.Jeramiša diviem suņiem – Sisei un Princim 12.janvārī.
Vēstulē pārstāstīta arī Stellas ierašanās I.Jeramiša māju pagalmā 13. un 14.janvārī. Pieminēts, ka par 13.janvāri I.Jeramitis stāstījis: “Neskatoties uz to, ka Stellas saimniekus (Janu un Aigaru Igaviņus – red.) bijām informējuši par notikušo un likuši viņu kārtīgi piesprādzēt, 2023.gada 13.janvārī tā (Stella – red.) ap to pašu laiku atkal bija manā pagalmā. Laizīja sniegā manas Sises asinis. Paspēju viņu nofotografēt tikai, kad tā bija jau sānis no notikuma vietas pie ābeles kopā ar kaimiņienes Sandras mazo suni. Kaimiņiene skrēja glābt savu sunīti, paķerot to klēpī. Tad Stella bija ieķērusi viņai rokas plaukstā un uzrūkusi.”
Sandra Šķirpāne tagad “Dzirkstelei” vēsta savu skatījumu uz 12. un 13.janvāra notikumiem: “Es tik viņus (I.Jeramiša suņus Sisi un Princi – red.) ienesu iekšā pusdzīvus, kad viņi bija sakosti. Bet otrā dienā man nekāda sakara nebija. Tur jau viņa (I.Jeramiša – red.) dzīvesbiedrei Edītei rokā iekoda, ne man. Stella ar maniem suņiem draudzīga ir. Es nesaprotu, kāpēc viņa (I.Jeramiša – red.) suņus aiztiek. Bet manējos abus, varu roku likt uz sirds… mani suņi ar viņu (Stellu – red.) spēlējas.”
