Galgauskas pagastā maijā nodegusi dzīvojamā māja. Tās saimnieks pārcelts uz pašvaldības ierādītu citu mājvietu, bet suns, kas vizuāli līdzinās vilkam, viens pats turpina dzīvot brīvā vaļā nodegušās mājas teritorijā.
“Šāda situācija nav pieļaujama,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes dzīvnieku aizsardzības biedrības “Ķepaiņu draugu klubs” vadītāja Ira Žeigure. Pagasta pārvalde ir pašvaldības policijā aktualizējusi vajadzību suni nogādāt dzīvnieku patversmē.
“Tas bija jāizdara uzreiz, jau maijā, nevis jāgaida oktobra tuvošanās. Ja pēc tam kāds no suņa saimnieka radiniekiem gribētu šo suni paņemt sev, tad vērstos patversmē. Par to atbild pašvaldība, par to atbilst pagasta pārvalde,” uzsver I.Žeigure.
Suns nav devies rokās un ir pazudis
I.Žeigure noskaidrojusi, ka konkrētajā Galgauskas gadījumā suns nav tā vienkārši sagūstāms. Esot jābrauc pakaļ suņa saimniekam, jāved uz nodegušās mājas teritoriju, lai palīdz atrisināt šo situāciju. It kā radinieki regulāri apciemojuši un barojuši suni, taču tas vienalga nav dzīvnieku labturības noteikumiem atbilstošs risinājums.
Suni barot braukuši arī pagasta pārvaldes darbinieki – “Dzirkstelei” stāsta Galgauskas pagasta pārvaldes lietvede Mārīte Krauja, kura šobrīd pilda pagasta pārvaldnieka pienākumus. Ne radiem, ne pārvaldes darbiniekiem dzīvnieks nav ļāvis sev pietuvoties.
“Notvert to sunīti nevarēja, viņš bēga. Suns netika turēts piesiets ķēdē,” saka M.Krauja. Ēdiens dzīvniekam vienkārši ticis atstāts. Pagasta pārvaldes darbinieki uzrunājuši suņa saimnieku, lai palīdz sagūstīt dzīvnieku nogādāšanai patversmē, bet viņš tam neesot piekritis. Saimnieks bijis atbraucis uz savu nodegušo īpašumu, saticis arī suni. Pēc tam ar satiksmes autobusu devies projām, bet suns pēc tam ilgi gaidījis pieturā. Cilvēki redzējuši šo drāmu. Par pašu suni, par tā uzvedību sūdzību no vietējiem iedzīvotājiem neesot bijis. “Nav dzirdēts, ka būtu bijusi kāda bīstama situācija,” viņa saka. “Pats dzīvnieks arī ļoti sen vairs nav redzēts.”
Pagasta pārvaldei bija jāreaģē uzreiz
I.Žeigure uzsver, ka saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likumu bez pajumtes un īpašnieka aprūpes vai uzraudzības palicis dzīvnieks ir uzskatāms par klaiņojošu dzīvnieku. Jebkurai personai par klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku nekavējoties jāziņo vietējās pašvaldības institūcijai. Saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem, kas reglamentē dzīvnieku labturības jomu, vietējā pašvaldība organizē klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku izķeršanu.
I.Žeigure saka, ka dzīvnieka labturībai neatbilst arī suņa ieslodzīšana un pamešana ilgstoši slēgtā telpā, kā tas saskaņā ar presē pausto ir noticis Rogovkā, kur tika apcietināti noslepkavotās Justīnes tēvs un pamāte. Māja tagad ir pamesta, bet teritorijā šķūnī ieslodzīts tika palicis ģimenes suns. Tikai pēc trīs mēnešiem pašvaldība tur attapusies, ka dzīvnieks ir jānogādā patversmē, ja piederīgie to neņem pie sevis. I.Žeigure saka – te pašvaldībai pilnībā ir jāuzņemas vaina, jo jārīkojas bija uzreiz, kad ģimenes galva un viņa sieva nonāca apcietinājumā.
