Pirmo reizi 94 gados sēžu pie stellēm. Nav grūti pie stellēm. Ļoti patīk! Galvenais, lai darbā būtu skaists krāsu salikums, un to man Aijiņa palīdzēja,” stāsta Meta. Foto: Gatis Bogdanovs.
Galgauskas kultūras nama lietišķās mākslas pulciņa “Vijata” rokdarbnieces “Dzirkstele” satiek Galgauskas pagasta bibliotēkā, kad sievas neformālā gaisotnē tiekas savu rokdarbu izstādes “Raibu raibie rakstu raksti” noslēguma pasākumā.
Galgauskas pagasta rokdarbu pulciņā “Vijata” darbojas Meta Lēģere, Veneta Krevica, Stanislava Razminoviča, Valda Šteine, Maija Simone un Silvija Pauga.
“Vijatas” vadītāja Aija Auzāne raksturo pulciņa rokdarbnieces: “Prieks ir par visām, kas darbojas, bet vislielākais prieks ir par Metiņu. Neraugoties uz saviem gadiem (94 gadi – red.), Metiņa auž. Viņa nāk un darbojas. Arī izstādē ir redzams viņas darinātais lupatu deķis. Silvija arī ir liela māksliniece. Viņai ļoti piemīt krāsu izjūta. Valda dod priekšroku jostu aušanai. Pati vadu trīs kolektīvus: Galgauskā, Litenē un Staros. Un katrā vietā ir citādāki cilvēki. Stari man ir pirmsākumi, tur darbojas 10 cilvēki, ir 7 stelles un vēl jostu stellītes, Litenē rokdarbu pulciņa dalībniecēm vajag visu laiku darboties, Galgauskā vairāk valda tieši satikšanās prieks, gribas parunāties, kopā pabūt – tas arī ir vajadzīgs. Mēs negribam lielo, augsto mākslu, gribam darboties savam priekam. Ja patīk pašām un vēl kādam, tad kas gan var būt labāks!”
Pie stellēm līdz vēlam vakaram
“Vijatas” rokdarbnieces priekšroku dod praktisku lietu darināšanai, nevis tādu, ko nolikt skapī, lai stāv. Sievas atzīst, ka savus austos darbus arī dāvina. Ar izstāžu iekārtošanu viņas neaizraujas, jo, kā paskaidro pulciņa vadītāja Aija – iekārtot izstādi nav tik vienkārši. “Ir jāsavāc labi darbi, ir viss jāizdomā, jo nav tā, ka visu, kas ir, liek un parāda izstādē. Visam jābūt labi pārdomātam, lai nav tā, ka darbi atkārtojas,” stāsta Aija.
“Vijatas” rokdarbnieces vairāk pievēršas tieši aušanai. Silvija uzsver: “Patīk mums tā jostu aušana.” Un sievas ar nelielu ironiju smaida: “Likvidēja skolu, un mēs tikām pie stellēm.” Aija stāsta, ka stelles pirms tam patiešām bija skolā un skolēniem, kurus interesēja, tik mācīti aušanas pamati. Interesi izrādījuši arī zēni.
Izstādē “Raibu raibie rakstu raksti” aplūkojamas austās jostas. Valda pati savam priekam noaudusi Galgauskas jostu. Viņa ir audusi arī citas jostas. “Man ir noaustas 15 jostas, bet veidi – 7. Ir Valmieras, Mālpils, Stāmerienas. Un ir jau 6 Galgauskas jostas. Ja Galgauskā dzīvo, tad arī Galgauskas josta ir jānoauž. Audīšu vēl, jo arī pagastam jāuzdāvina Galgauskas josta,” sola Valda.
Izstādē aplūkojamas arī Aijas austās Lielvārdes jostas. “Jostu aušana prasa ne tikai pacietību, bet arī apņemšanos. Bet, kad sāc, ieej azartā un vari sēdēt pie stellēm līdz vēlam vakaram,” smaida Aija.
Kvalitātes mērītājs – maliņa
Aija ved “Dzirksteli” uz telpu, kur darbojas rokdarbnieces. Telpā valda pamatīga radoša darba atmosfēra. “Te jau mēs ņemamies,” smaida Aija. Pašlaik stellēs top rakstaini dvieļi. “Arī Metiņa teica, ka tos audīs. Katrs auž savu gabalu un tad sadala. Aušana iet diezgan ātri. Nav grūti, bet rūpīgi jāskatās maliņas. Esmu teikusi – katram darbam kvalitātes mērītājs ir tā maliņa,” uzsver Aija.
Rokdarbnieces priecājas, ka viņu īpašumā ir nelielas stellītes. “Mazais “viļumsons” – saucam tās tā. Tās ir ar perfokartītēm, ir tikai viena pamina. Mēs vēl tās neesam pilnībā apguvušas. Esam iegādājušās, bet nestrādājam ar tām. Nebija laika, jo vajag izpētīt, izdomāt, kā viss veidojas,” stāsta Aija un turpina, ka steļļu ir tik, cik ir, un, lai visām būtu, ko darīt, tiek grieztas lupatiņas deķiem, tītas dzijas. Sievas arī ada un tamborē.
“Vijatā” briest ideja par tautas tērpa aušanu. “Man ir iecere par tautas tērpu. Esmu audusi Galgauskas brunčus. Nav grūti aust. Un pagaidām mēs briestam šim darbam. Varbūt arī audīsim. Nevar, ka viss beidzas ar noaustu Galgauskas jostiņu,” saka Aija.
– Inita Savicka
