Gulbenes novada jaunā zīmola dizaina vadlīniju grāmatā ir aplūkojamas pilsētu un pagastu piktogrammas. Galgausnieši ir neizpratnē, kāpēc Galgauskas pagasta piktogrammā kā simbols ir attēlota Galgauskas pareizticīgo baznīca. Gan pagasta iedzīvotāji, gan tie, kas saistīti ar šo pagastu, uzskata, ka baznīca nav raksturojošs simbols.
Grāmatā lasāms, ka novada, pilsētas un pagastu piktogrammas ir atvasinātas no to ģerboņiem. Pagastiem, kuriem nav sava ģerboņa, piktogrammā atainoti simboli, kuri attēlo nozīmīgas kultūrvietas vai notikumus. Arī Gulbenes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Igaviņa “Dzirkstelei” skaidro, ka tiem pagastiem, kam ir savs ģerbonis, piktogrammā ir tā atveids. Savukārt tiem pagastiem, kam tā nav, piemeklēts pagastu raksturojošs simbols.
Kas tieši piemeklējis, nav skaidrs. “Dzirkstele” jau rakstīja, ka māksliniece Baiba Kalniņa kārtējā Gulbenes novada domes sēdē septembra beigās uzstājās SIA “Triple Bounce” vārdā un stāstīja par pašas izstrādātajām piktogrammām, kas iekļautas zīmola grāmatas saturā.
“Dzirkstele” māksliniecei B.Kalniņai vaicāja, kā viņa nonāca līdz asociācijām katram pagastam, kāpēc, piemēram, Druvienas pagastam kā simbols piktogrammā izvēlēta kokle, Līgo pagastam – ozollapa, bet Galgauskas pagastam – pareizticīgo baznīca. B.Kalniņa “Dzirkstelei” atbildēja, ka darbs pie Gulbenes novada logotipa un vadlīniju izstrādes ir “Triple Bounce” aģentūras darbs, un aicināja sazināties ar viņiem.
Reklāmas aģentūra “Triple Bounce” skaidro: “Novada, pilsētas un arī pagastu piktogrammas pamatā tika atvasinātas no ģerboņiem. Tiem pagastiem, kuriem nav ģerboņu, tika piemeklēti un piedāvāti dažādi citi simboli, kas ataino unikālākos un spilgtākos atribūtus, kultūrvietas un notikumus, kas raksturo vai asociējas ar šo pagastu. Arī jaunā zīmola izstrādes darba grupa sniedza gan savus ieteikumus, gan komentārus par labojumiem, kā arī beigās, protams, piktogrammu gala versiju apstiprinājumu. Vēlamies atgādināt par piktogrammu būtību. Piktogramma šajā gadījumā ir mūsdienīga rakstu zīme – nosacīts, vienkāršs attēls, ko pēc vajadzības izmantot dažādās situācijās, vidēs un materiālos, lai papildinātu vai vienkāršotu nododamo ziņu. Piktogramma neaizstāj oficiālo simboliku – ģerboni, karogu, logotipu, kā arī piktogramma nav nekas akmenī iekalts. Piemēram, ja pagastiem, kuriem to vēl nav, tiktu izstrādāti ģerboņi, šīs piktogrammas būtu jāpielāgo pagasta jaunajai oficiālajai simbolikai.”
Mums ir daudz cita, ar ko lepoties
Galgauskas kultūras nama vadītājs Edijs Frīdenbergs, paužot “Dzirkstelei” savas personīgās pārdomas, neslēpj kritiku. “Varbūt līdz galam nav izpētīts un līdz galam nav iedziļinājušies, ko konkrēti simboli nozīmē konkrētajiem pagastiem. Tā, manuprāt, ir paviršība no izpildītāju puses. Ja piktogrammā ir pussabrukusī baznīcas ēka, un ar to Galgauska asociēsies turpmākos piecus gadus, tas varētu būt diezgan aizvainojoši jebkuram galgausnietim un, manuprāt, jo īpaši Galgauskas pagasta pārvaldes vadītājam, kurš tik ļoti ir sakopis šo pagastu – citi vēl varētu no tā mācīties. Galgauskā mums ir daudz, ar ko lepoties. Pietiek objektu un lietu, ar ko asociējas pagasts, piemēram, dabas daudzveidība – Plēķu akmens, mazās upītes, protams, skola, pagastā ir zemnieku saimniecības, arī viena no lielākajām novadā un modernākajām Latvijā “Lācīši”, līdz ar to varēja būt piktogrammā graudi, vārpas. Galgauskā cilvēki paši visu dara, proti, arī vēsturiski skola bija celta par daļējiem ziedojumiem, arī kultūras nams ir celts par ziedojumiem un jaunajos laikos arī halle celta ar ziedotāju atbalstu. Un tagad ielikt piktogrammā baznīcu – tas galīgi nav raksturojošs simbols,” savās pārdomās dalās E.Frīdenbergs.
Viņš spriež, ka izvēle par labu baznīcai tāpēc, ka baznīca šobrīd ir populārs tūrisma objekts. Līdzīgās pārdomās ir arī Galgauskas pagasta iedzīvotāja Mārīte Dzene. “Var jau patikt vai nepatikt, bet diemžēl tā tas ir, ka jau vairākus gadus Galgauskas vārds saistās ar šo pareizticīgo baznīcu. Jā, būs iebildumi, katram cilvēkam Galgauska saistās ar kaut ko savu, ja ir runa par vietējiem iedzīvotājiem, bet, lai piesaistītu citu uzmanību, tā tas diemžēl ir. Baznīca ir tā, kas daudzus interesē ārpus novada,” saka M.Dzene. Viņa, iepazīstoties ar pārējo pagastu piktogrammām, secina, ka Galgauska patiešām “izlec” no kopējā konteksta. “Nav vairs tā vienotā koncepcija. Katram pagastam ir atrasts kaut kas simbolisks vai tie ir pagastu ģerboņi, bet Galgauskai nav sava ģerboņa, savukārt baznīca šajā gadījumā nav īstais simbols,” uzskata M.Dzene.
Arī E.Frīdenbergs uzsver, ka baznīca nav tik viennozīmīgi vērtējams objekts. “Ne visi esam kristieši un ne visi pareizticīgie. Baznīca ir ticības jautājums. Galgauskas baznīca ir pamesta mežā, tur noteikti ir kaut kāda loģika arī no cilvēku puses. Ja ņemam kā piemēru Stāmerienas pareizticīgo baznīcu, tad cilvēki atrada veidu un spēku, kādā veidā šo baznīcu nosargāt un pasargāt, lai tā netiktu iznīcināta un dzīvotu vēl šodien. Šī baznīca ir tūrisma objekts šobrīd, bet vai tā simbolizē pagastu un veicina pagasta atpazīstamību? Es gribētu teikt, ka nē. Katrā ziņā caur kultūras iestādēm vai caur pagasta pārvaldi nebija aicinājuma izteikt domas par piemērotāko simbolu pagastam, kaut gan te noteikti būtu vajadzīga plašāka diskusija “par un pret”,” saka E.Frīdenbergs.
Baznīca – tūristiem pievilcīgs objekts
Galgausnietei Līgai Radiončikai Galgauskas pagasts viennozīmīgi asociējas ar skolu, kultūras namu un pagastmāju. “Domāju, ka vairāk vēstures notikumi, atmiņas par kultūras dzīvi, kas cilvēku sirdīs mājo vēl šodien, atspoguļo kultūras nams, kas arī būtu atspoguļojams piktogrammā,” saka L.Radiončika.
Arī galgausniete Pārsla Lazdiņa uzskata, ka simbols varētu būt kultūras nams. “Tas ir kultūras piemineklis, kuram ir sena vēsture. Tas raksturo pagastu,” uzskata P.Lazdiņa. Viņa arī ir neizpratnē, kāpēc pirms tam šis jautājums netika apspriests un izdiskutēts ar vietējiem pagasta iedzīvotājiem. “Tas būtu bijis tikai normāli. Bet tagad jau redzams nopublicēts rezultāts,” saka P.Lazdiņa un piebilst, ka tiem, kuri neko nezina par Galgausku, ierakstot “Google” vārdu “Galgauska”, “izlec” baznīca, kura tūristiem šķiet ļoti pievilcīgs objekts. “Ja uz to skatās kā uz tūrisma objektu, jā, tur viss kārtībā, bet ne jau raksturojošais pagasta simbols,” uzsver P.Lazdiņa.
Galgausnietei Maijai Simonei pagasts asociējas ar skolu. Kā otru variantu viņa redz kultūras namu. “Baznīca nav tā labākā izvēle,” saka M.Simone un tāpat kā citi galgausnieši ir neizpratnē, kāpēc nav jautātas vietējo domas. “Mēs noteikti sanāksim kopā un runāsim par šo,” norāda M.Simone.
Galgauskas pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Kupcis par izvēlēto simbolu piktogrammā saka: “Gan jā, gan nē. Baznīca vairāk izceļas kā tūrisma objekts, īpaši pēdējos gados. Bet vai ar to pašiem iedzīvotājiem saistās Galgauska? Droši vien, ka ne. Kaut kāda doma jau ir bijusi, ja baznīca izvēlēta kā simbols. Ja iedzīvotājiem būs interese, painteresēšos pašvaldības administrācijā, jo domāju, ka tas nav akmenī kalts,” saka J.Kupcis.
- Inita Savicka
Uzziņai
“Piktogrammas izstrādātas, lai ilustrētu saturu, izskaidrotu funkciju vai vizuāli atbalstītu rakstīto ziņu. Tāpēc ikonas un piktogrammas nevajadzētu izmantot kā dekoratīvu elementu, bet ar konkrētu funkciju – nostiprināt kontekstu un vienkāršot ziņojumu. Novada, pilsētas un pagastu piktogrammas ir atvasinātas no to ģerboņiem. Pagastiem, kuriem nav sava ģerboņa, piktogrammās atainoti simboli, kuri attēlo nozīmīgas kultūrvietas vai notikumus.”
- Avots: zīmola dizaina vadlīniju grāmata
