Otrdiena, 15. jūlijs
Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs
weather-icon
+23° C, vējš 3.02 m/s, Z-ZA vēja virziens
Dzirkstele.lv ikona

Ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš: “Mēs esam stipra nācija, un tā mums sevi arī jāprezentē.”

“Nezaudēsim optimismu! Mums ir sava valsts, valoda un kultūra, dzīvojam ģeogrāfiski ļoti izdevīgā vietā – tā ir milzīga bagātība, ko citiem Dievs nav devis. Tāpēc leposimies ar to!” saka NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš. Foto: no Aizsardzības ministrijas arhīva.

Janvārī ir Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas diena un 1991. gada barikāžu atceres laiks. Pašlaik publiskajā telpā izskan dažāda informācija par iespējamu karadarbību, valstu drošību, kas nodarbina arī daudzu Latvijas iedzīvotāju prātus. Uz sarunu aicinājām Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieri ģenerālleitnantu Leonīdu Kalniņu, kurš uzsver – cilvēkiem šobrīd nevajag baidīties, bet būt vienotiem.

Toreiz, barikāžu laikā, viņš pats neatradās Latvijā, bet uzsver – šie notikumi ir spilgts piemērs tam, kā Latvijas nācija var mobilizēties, un tas ir vislielākais dārgums. “Tā ir arī atbilde skeptiķiem, kuri saka, ka Latvijas sabiedrība ir pārāk sadalīta, pārāk orientēta uz ģimeniskām un saimnieciskām lietām, ikdienas vajadzībām, bet mazāk, lai nodrošinātu Latvijas valsts aizsardzību.Latvijas valsts ir stipra, tikai pateicoties Latvijas sabiedrībai, kas barikāžu laikā spēja mobilizēties un aizstāvēt valstisku kustību,” saka komandieris.

– Pašlaik medijos pasaulē un Latvijā izskan ļoti daudz un dažāda informācija par iespējamu karadarbību. Kā justies Latvijas iedzīvotājiem, to dzirdot?

– Latvijas sabiedrībai nevajag baidīties, jo īpaši viena iemesla dēļ: mēs esam stipri, kad esam vienoti, viens otru atbalstām. Objektīvi un ar skaidru prātu domājam par visu to, kas notiek mums līdzās. Tā parādām savu gara spēku. Tad bailes izgaist. Mēs esam stipra nācija, un tā mums sevi arī jāprezentē. Nav tāda jēdziena pasaules vēsturē, ka maza valsts un nācija ir nespējīga, viegli iekarojama. Nav! Vēsturē ir daudz spilgtu piemēru, kad pat ļoti mazskaitlīgi bruņotie spēki un nācijas ir uzvarējuši būtisku pārspēku – iebrucējus. Tāpēc Latvijas sabiedrībai nevajag uztraukties par to, kas notiek mums apkārt no tāda skatpunkta, ka tas varētu būt apdraudējums nācijai. Bet ir jāuztraucas par to, ka mums apkārt ir kaimiņi, kuri diezgan lielā mērā apdraud citas valstis, un te mums sevi vajag parādīt kā sabiedrību, kura ir gatava palīdzēt tiem, kuriem pašlaik klājas daudz sliktāk, neskatoties uz to, ka mums pašiem arī daudz kā nepietiek.

– Vai pašlaik informatīvajā telpā nav jau par daudz retorikas par šo tēmu? Cik ilga būs šī spriedze?

– Spriedze būs tik ilgi, kamēr to kāds uzturēs, un šobrīd to dara Krievijas puse. Par daudz vai par maz retorikas – to noteiks pati Latvijas sabiedrība: ja tā pārstās masu informācijas līdzekļos interesēties par šiem jautājumiem, pievērsīsies citiem, tad arī retorika no intereses viedokļa noplaks, bet tas nenozīmēs, ka šī problēma būs atrisināta. Pagaidām nav redzams, ka Krievijas puse varētu piekāpties savos agresīvos mēģinājumos.

– Izskan viedoklis, ka no Krievijas puses tā ir atklāta un uzstājīga provokācija, ka Krievijas prioritāte ir novērst NATO paplašināšanos savas valsts tuvumā.

– Tas, ka viena valsts var uzspiest kādai citai valstij, ko darīt un ko ne, ir absolūti nekaunīga iejaukšanās šīs valsts iekšējā politikā. Tas būtu tas pats, ja no ielas jūsu mājā, dzīvoklī ienāktu kāds svešinieks un pateiktu: “Es te tagad dzīvošu un izvirzīšu savus noteikumus!” Vai tad mēs vai kaimiņi, kuri dzīvo līdzās šai valstij, pieļautu šādu agresīvu politiku? Nē!

Gribu arī atgādināt, ka gan Eiropas Savienība, gan NATO ir brīvprātīgas organizācijas, kur nav nemaz tik viegli iestāties. Jāizpilda daudzi priekšnosacījumi, lai iestātos šajā lielākajā militārajā organizācijā, un ar varu neviens nav piespiests tajā iestāties – brīvprātīgi, pat ar vairākiem mēģinājumiem, daudzas valstis to joprojām gaida. Turpretim no Krievijas puses, ja skatāmies pēdējos notikumus, visi ieguvumi ir ar viltu un spēku: Krima, Donbass, Luhanska, kas atrodas zem absolūtas Krievijas kontroles. Tā ir pavisam cita politika, to sauc par imperiālismu un agresivitāti.

– Pašlaik Zviedrijas bruņotie spēki stiprina savu sagatavotību, jo vērojama pastiprināta Krievijas militāro spēku aktivitāte Baltijas jūrā. Vai Latvijas bruņotie spēki arī jau veic kādus īpašus nodrošināšanās pasākumus?

– Mēs to jau esam veikuši. Esam proaktīvi – jau ir sagatavoti plāni, resursi. Tādi esam ne tikai šī iemesla dēļ, ka notikusi dziļa agresivitāte ar ultimatīvu pieprasījumu no Krievijas puses. Mēs proaktīvi esam jau kopš 1991.gada, kad Latvija atjaunoja savu valstiskumu, veidojot gan Zemessardzi, gan Nacionālos bruņotos spēkus, pretējā gadījumā mūsu aizsardzības sistēma, kur centrālais kodols ir bruņotie spēki, būtu neefektīva. Tikai caur proaktīvu attīstību, iesaisti, plašas sabiedrības atbalstu, racionāli sadalot resursus, mēs varam sasniegt efektivitāti, kāda tā ir šodien. Tas ir pateicoties gan mūsu iekšējai spējai attīstīt bruņotos spēkus, gan būšana kolektīvās aizsardzības sistēmā, un tas dod pilnīgu pārliecību, drošību arī Latvijas sabiedrībai dzīvot bez bailēm, uztraukuma par mūsu valstiskumu.

– Lietuvā sešus gadus ir atjaunots obligātais militārais dienests, tāds ir arī Igaunijā. Vai Latvijai, kur ir profesionālais militārais dienests, vajadzētu pārņemt šādu pieredzi?

– Tie ir dažādi ceļi, kā attīstīt aizsardzības sistēmu. Nekādā ziņā nekritizēju Igaunijas un Lietuvas izvēli. Latvija ir izvēlējusies attīstīt bruņotos spēkus ar brīvprātīgo organizāciju Zemessardzi, kas ir ļoti spēcīga, un esam attīstījuši visaptverošu valsts aizsardzību, kur viens no stūrakmeņiem ir valsts aizsardzības mācības ieviešana skolās – jau daudzās skolās šo programmu apgūst vairākus gadus, bet no 2024.gada tā kļūs obligāta. Tādējādi aptversim ļoti lielu Latvijas sabiedrības daļu – līdz 30 000 cilvēku, ikgadēji tie ir 3000. Tas ir daudz vairāk nekā tad, ja būtu ieviesuši obligāto militāro dienestu. Esam izvēlējušies pēc iespējas plašāku sabiedrības daļu sagatavot jebkurai krīzei. Arī jaunietim, vīrietim ir jābūt rūdījumam – būt sagatavotam dzīvei. Man ir pieredze obligātā dienesta organizācijā no 1992. līdz 1997.gadam. Atbilstoši dažādiem noteikumiem, mentalitātei un kultūrai spējām iesaistīt obligātajā dienestā tikai 15 procentus no iesaucamo vecuma, kas ir absolūti neatbilstoši mūsu redzējumam par Latvijas sabiedrības izglītošanu, sagatavošanu krīzes situācijām. Tāpēc Latvijā attīstīsim bruņotos spēkus, aktīvi iesaistīsimies valsts aizsardzībā caur jaunatni. Visaptveroša valsts aizsardzība ir pamats mūsu aizsardzības sistēmai, kur iesaistītas gan valsts struktūras, nevalstiskās organizācijas, gan Latvijas sabiedrība kā pamats valstiskumam.

– Aizsardzības nozarei šāgada valsts budžetā piešķirts vairāk līdzekļu nekā pērn, par vienu no mērķiem izvirzot sabiedrības kopuma, ikviena iedzīvotāja izglītošanu un sagatavotību jebkurai krīzes situācijai. Kā tieši tas notiks?

– Sabiedrības kopumu aptveram caur iesaisti vingrinājumos – caur pašvaldībām, Zemessardzi izglītojam par to, cik lielā mērā sabiedrībai jābūt gatavai sevi aizsargāt kā indivīdu, ģimeni, būt gatavam ziedot savu laiku, iesaisti, fiziskās aktivitātes Latvijas aizsardzībā.

Sabiedrība noteikti jau ir pamanījusi visāda veida reklāmas materiālus, kā katram salikt savu ārkārtas gadījumu somu ar lietām evakuācijas gadījumā. Bruņotie spēki mācības ir pārcēluši uz pilsētvidi, kur mēs atstrādājam militāros uzdevumus, bet sabiedrība tiek informēta, pieradināta, kā jāreaģē. Tāpat arī strādājam ar jaunatni caur Jaunsardzi, kur pašlaik iesaistījušies gandrīz 8000 jauniešu, daļa no viņiem pēc tam dzīvi, karjeru saista ar militāro jomu. Un jau pieminētā valsts aizsardzības mācība. Pērn jūlijā dibināta arī Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola, kur vispārizglītojošo priekšmetu studijas apvienotas ar militāro pamatprasmju un vērtību attīstīšanu.

Sabiedrības izglītošanā ļoti liela loma ir plašsaziņas līdzekļiem – informāciju, pateicoties žurnālistiem, cenšamies aktīvi izplatīt visa veida kanālos. Mēs esam “caurspīdīgi”. Vēlamies iemācīt sabiedrību kritiski domāt. Pašlaik daudzi cenšas iespaidot sabiedrisko domu. Piemēram, sociālajos tīklos ir ļoti viegli “uzķerties” uz dažādām muļķībām, kas tiek izplatītas no mūsu nedraugu puses – ja tā noticis, pēc tam iegalvot pretējo ir ļoti grūti.

– Arī šogad iecerēta NBS infrastruktūras attīstīšana reģionos.

– Jā. Pirmkārt, vēlamies attīstīt esošo infrastruktūru. Piemēram, Zemessardzes bataljoniem tā daudzviet ir novecojusi un neatbilstoša, jāveic uzlabojumi – no 2020. līdz 2024.gadam to infrastruktūrā plānots ieguldīt 100 miljonus eiro. Palielināsim arī infrastruktūras objektu skaitu – jābūvē jaunas noliktavas ekipējumam, bruņojumam un munīcijai. Gaidāms bruņumašīnu “Patria” iepirkums – tām jāsarūpē bāzes vieta. Būs reģioni, kur būvēs jaunu infrastruktūru, īpaši Vidzemē. Attīstās arī bataljoni Gulbenē un Madonā. Alūksnē pēdējos gados veikti lieli ieguldījumi gan Kājnieku skolā, gan poligonā. Kopumā tas reģioniem dod arī jaunas darbavietas. Ieguldījumi paredzēti arī Ādažu, Lielvārdes, Liepājas puses bāzēs.

– Ukraina nesen piedzīvoja plašu kiberuzbrukumu. Cik gatava ir Latvija, lai pret ko tādu aizsargātos?

– Kiberjomu attīstām kopš 2012.gada. Augstā efektivitāte ļāvusi Latvijā atvairīt ļoti daudzus kiberuzbrukumus, un tas liecina par to, ka sabiedrība var mierīgi dzīvot. Bet tā nav garantija, ka netiks izstrādāti jauni vīrusi un citi instrumenti, ar ko uzlauzt sistēmas un iedarboties. Latvijai ir izstrādāts plāns momentānai reakcijai, mums ir profesionāli kiberspeciālisti. Ir sagatavoti gan plāni, gan resursi arī hibrīdaktivitātes gadījumam, vingrinājumos to katru gadu atstrādājam mācībās, šīs prasmes katru gadu trenējam ar sadarbības partneriem Latvijā no citām ministrijām. Arī šajā kontekstā svarīgi piebilst, ka Latvijas sabiedrībai jādomā kritiski – izvērtēt, neļaut sagraut savu pārliecību pieņemt pareizus lēmumus.

– Šobrīd daudzu iedzīvotāju prātus nodarbina pandēmija un tās negatīvās sekas, ļoti lieli komunālo pakalpojumu rēķini. 23 procenti Latvijas iedzīvotāju pakļauti nabadzības riskam. Situācija ir nokaitēta, un to var manipulatīvi izmantot. Kā no tā pasargāties?

– Jā, šādas krīzes ir kā medusmaizes tiem, kuri vēlas sagraut sabiedrības noturību, valstiskumu un sasniegt savus mērķus. No tā jāizvairās katram kā indivīdam. Cilvēkiem jāpārvalda savas emocijas, dusmas, nedrīkst to vērst pret līdzcilvēkiem un kopīgo sistēmu, kurā dzīvo un no kuras var saņemt atbalstu. Jūs nekad nesaņemsiet atbalstu no tiem, kuri pamudina veikt muļķīgus soļus emociju iespaidā. Jā, pašlaik ir grūti, bet krīzes pie mums Latvijā atnāk ar septiņu gadu regularitāti. Mēs arī esam globālajā ekonomiskajā sistēmā, tādēļ nevarēsim izvairīties no tās iespaidiem. Cik efektīvi mēs paši būsim, tik ātri iziesim no krīzes. Aicinu katru sevi kā personu nenodalīt no kopīgās valstiskās organizācijas. Tikai kopīgi strādājot valsts labklājībai, varam gādāt par drošību.

– Vai šāda “nokaitēta sabiedrība” būs gatava iesaistīties un dot savu artavu iespējama apdraudējuma gadījumā?

– Es ticu sabiedrībai, ka, neraugoties uz lielajām finansiālajām un ekonomiskajām grūtībām, pandēmiju, tas neaptumšos prātu, neraisīs dusmas un emocijas, lai atteiktos no sava valstiskuma aizsargāšanas. Man ir šāda pārliecība. Protams, būs daļa, kas to nedarīs, tā ir visos jautājumos, arī par vakcinēšanos pret “kovidu”, bet lielākā daļa aizstāvēs savu valstiskumu.

– Līga Vīksna

Uzziņai

  • Šogad valsts budžetā aizsardzības nozarei piešķirti ne mazāk kā 2 % no iekšzemes kopprodukta jeb 758,35 miljoni eiro. Tas ir par 50,53 miljoniem eiro vairāk salīdzinājumā ar 2021.gada plānu.
  • Turpinot palielināt NBS un Zemessardzes skaitlisko sastāvu, pērn profesionālajam dienestam pievienojās 475 jaunie karavīri, bet Zemessardzei – 639 zemessargi.
  • Starp 2021.gadā uzņemtajiem karavīriem palielinājies sieviešu īpatsvars – 20,5 % (iepriekšējos gados ap 17 %). Turklāt 24 jaunie karavīri ir personas, kuras no ārvalstīm atgriezušās uz dzīvi Latvijā.
  • Pērn sasniegta līdz šim visaugstākā rezerves personāla iesaiste militārajās mācībās – 172 rezerves karavīri un 35 brīvprātīgie militārajai pamatapmācībai.
  • Zemessardzē 2021.gadā uzņemti 634 zemessargi, bet atbrīvoti – 569. Galvenie atbrīvošanas iemesli – paša vēlēšanās, ilgstoša apmācību neapmeklēšana vai zemessargs iestājies profesionālajā dienestā. Kopumā Zemessardzē šobrīd dienē vairāk nekā 8000 zemessargi.
  • Atbilstoši valsts aizsardzības koncepcijai tās darbības laikā NBS spēju attīstības nodrošināšanai ir jāsasniedz vismaz 8000 profesionālā dienesta karavīru skaits. Šobrīd NBS sastāvā ir 6600 karavīri.
  • Arī šogad Aizsardzības ministrija sadarbībā ar NBS un Zemessardzi turpinās informēt sabiedrību, lai vairotu zināšanas un izpratni par dienestu militārajās struktūrās un aicinātu tām pievienoties. Piemēram, decembrī uzsākta sabiedrības informēšanas kampaņa “Esi drošs, esi zemessargs!”.

Avots: Aizsardzības ministrija

Dzirkstele.lv ikona Komentāri