Deputāti daudz diskutē, viedokļi ir dažādi, bet atrisināt šo dilemmu vēl nespēj
FOTO: NO GULBENES NOVADA DOMES 28.NOVEMBRA SĒDES MATERIĀLIEM
Beļavas pagasta iedzīvotāja Laura Vecmane ir vērsusies Gulbenes novada domē ar lūgumu ceļam uz viņas māju “Gravas” noņemt servitūta ceļa statusu. L.Vecmanes ģimene māju īpašumā iegādājās pirms 12 gadiem un ir veikusi ieguldījumus uz mājām vedošā ceļa stāvokļa uzlabošanā.
“Vēsturiski uz šīm mājām neviens cits ceļš neved un arī nekur citur šis ceļš neaiziet. Aiziet tikai uz mūsu īpašumu,” teica L.Vecmane.
Pašvaldības vecākā īpašumu speciāliste Gunda Riekstiņa 20.novembra attīstības un tautsaimniecības komitejas sēdē skaidroja, ka īpašums “Gravas” robežojas ar pašvaldības īpašumu “Gravkalni”. Robeža starp šiem īpašumiem ir noteikta pa servitūta ceļa vidu. Ceļš ir 5 metrus plats. Katram zemes īpašumam piekritīga ir puse no šā ceļa platuma – tātad 2,5 metri. Servitūta ceļš nav ierakstīts Zemesgrāmatā.
Novada domes 28.novembra sēdē deputāti vēl nenobalsoja par L.Vecmanes lūgumu ceļam uz viņas “Gravu” mājām atcelt servitūta statusu. Deputāts Atis Jencītis ierosināja atlikt jautājuma izskatīšanu. Visticamāk, deputāti pie jautājuma atgriezīsies decembra sēdē. Deputāta Normunda Mazūra priekšlikums bija saīsināt servitūta ceļu par aptuveni 15 metriem. Precīzi situācija vēl tiks novērtēta dabā.
Brauc ar kvadricikliem
N.Mazūrs 20.novembra komitejas sēdē vaicāja, kāda ir L.Vecmanes pretenziju būtība. L.Vecmane teica: “Kādreiz brauc kvadricikli.” Tā tas esot tikai tāpēc, ka cilvēki domā, ka pa pašvaldības zemi drīkst braukt. Tā kā ģimenē ir bērni, ir suņi, viņiem šādas situācijas ir traucējošas, skaidroja L.Vecmane.
L.Vecmane teica – “Gravas” atrodas lejā, bet “Gravkalni” ir kalnā. Tas nozīmē, ka notekūdeņi tek uz privātīpašumu. Ģimenei tas saistās ar papildu rūpēm, piemēram, grāvja tīrīšanu, drenāžas veikšanu. Ja pašvaldība tomēr paliek pie tā, ka ceļam saglabājams servitūta statuss, tad, kā uzsvēra L.Vecmane, pašvaldībai būtu šis ceļš jāuztur.
Novada domes priekšsēdētāja vietniece Guna Švika sacīja, ka kopt servitūta ceļu ir abu to īpašnieku pienākums. Tātad – tas ir arī pašvaldības uzdevums. L.Vecmane akcentēja, ka tuvumā ir cits ceļš, kas pieder pašvaldībai un pa kuru tā var piekļūt savam īpašumam “Gravkalni”.
Deputāte Mudīte Motivāne teica – pa servitūta ceļu pie saviem no pašvaldības nomātajiem īpašumiem var nokļūt vairāki lietotāji, tāpēc arī ceļam ir koplietošanas statuss.
Novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis teica, ka servitūta ceļš ir paredzēts piekļuvei, tā “nav infrastruktūras būve”.
Pašvaldība piedāvā risinājumu tikai 2026.gadā
A.Jencīša priekšlikums – samazināt servitūta ceļa garumu, lai tas nevestu gandrīz vai pie “Gravu” mājām. Nākotnē, viņaprāt, servitūta ceļš jāveido caur pašvaldības zemes īpašumu.
“Būvēsim jaunu ceļu, nevis izmantosim esošo?” vaicāja G.Švika.
L.Vecmane teica, ka ģimene labprāt no pašvaldības nopirktu pieguļošo zemes īpašumu, lai tādā veidā nostiprinātu savas lauku sētas autonomiju un pilnībā savā īpašumā iegūtu ceļu, kuram pašlaik ir servitūta statuss.
G.Riekstiņa sacīja, ka līdz 2026. gada 31.maijam zeme ir iznomāta, pārtraukt nomas līgumu nav pamata. Ja pašvaldība pārdos šo zemi, tad tikai izsolē.
Deputātei Gunai Pūcītei bija pavisam citāds viedoklis par to, vai pašvaldības zemju nomniekiem konkrētajā vietā ir jāizmanto ceļš uz “Gravu” mājām. Viņa akcentēja, ka blakus ir pašvaldības autoceļš un tas ir pietiekami, lai piekļūtu pašvaldības zemei, neizmantojot ceļu uz “Gravu” mājām, jo tā kā tā piekļūšana ir laba. “Servitūta dzēšana uz to māju būtu pašsaprotama,” teica G.Pūcīte. Viņas priekšlikums – pa pašvaldības zemi “Gravkalni” ir jānosaka servitūts grāvim pa otru pusi.
