Intervija ar noslēpumaino Ziemassvētku vecīti no Lapzemes, kam iepatikusies Gulbene
Gulbenē ir ieradies visīstākais Ziemassvētku vecītis! Tie, kas viņu jau satikuši un aprunājušies, apliecina – patiešām īsts! Arī labsirdīgs un ļoti gaidīts! Ģērbies skaistā, tumši sarkanā mētelī, kas apjozts ar jostu, kuru grezno uzraksts “Santa Klauss”. Maisā dāvanas un arī tālskatis, ar kuru vērot, kā klājas ziemeļbriežiem, kas šoreiz palikuši Lapzemē. Ziemassvētku vecītis “Dzirkstelei” stāsta, ka ieradies Gulbenē no pašiem tālajiem ziemeļiem – Lapzemes.
“Lapzemē viss labi, tikai ziemeļbrieži sākuši klepot, un man bija jānāk kājām. Līdzi bija kompass, lai nenomaldītos. Vispār man bija jābūt Cēsīs, bet atnācu uz šejieni un ieraudzīju, ka te vispār ir Gulbene. Atnākot uz šejieni, sapratu, ka man te patīk! Jūsu vides objekts “Egle” gan ne pēc kā neizskatās – tādu Lapzemē nav. Mums ir īstas egles. Man tīkamākas un skaistākas šķiet dabiskās egles. Tāda, kāda jums ir te pie kultūras nama, lūk, tā ir egle! Tā ir skaista! Tur ir smuki! Nē, nu skvērs jau arī skaisti izrotāts, nu tikai tā “egle” gan… Es kā īsts vecītis saku: man tā “egle” nepatīk. Varbūt to “egli” vajag kādā citā vietā jums likt. Varbūt aiz kultūras centra,” prāto Ziemassvētku vecītis.
Drosmīgākie samīļo
Izrādās, Ziemassvētku vecītim tik ļoti iepatikusies Gulbene un tās cilvēki, ka viņš nolēmis te palikt. “Vispār es te laikam dzīvošu. Pārvākšos no Lapzemes uz šejieni, jo man te iepatikās. Kādreiz jau te esmu bijis, tikai toreiz tā pa pilsētu es nepastaigājos,” stāsta Ziemassvētku vecītis.
Pirmā diena, kad Ziemassvētku vecītis ieradās Gulbenē, bija 15.decembris. “Iemaldījos te un tad sāku meklēt bērnus. Vairāk jau jums te ir pensionāru. Viņi man nāk klāt un prasa dāvanas. Viņi man nodzied dziesmiņu, un es kaut ko tajā maisā atrodu. Man jau tie maisi ir tik lieli, cik ir. Nevar jau viss būt iekšā. Tas, kas tur, tas ir. Jums te bija tirdziņš. Staigāju pa tirdziņu, un tirgotāji man arī šo to maisā iemeta. Esmu lielu pateicību viņiem parādā. Tirgotāji redzēja, ka es nevaru visiem dāvanas iedot, tad viņi meta man maisā. Pie jums tirgotāji ir ļoti labi!” uzsver Ziemassvētku vecītis un turpina, ka bērnu gan Gulbenē ir par maz. “Pa ielām neblandās,” viņš novērojis.
Tie, kas drosmīgāki, iet klāt un samīļo Ziemassvētku vecīti, un tas viņam patīk visvairāk. Arī laikā, kad Ziemassvētku vecītis sarunājas ar “Dzirksteli”, bērni, kas viņu pamanījuši, skrien klāt, grib apķert, nofotografēties. Bērnu acīs ir tik liels prieks un izbrīns – pie mums ir ieradies visīstākais Ziemassvētku vecītis!
“Pensionāri gan mani nemīļo, bet bērni samīļo. Viņi pienāk samīļot, nofotografējas un dodas tālāk,” stāsta Ziemassvētku vecītis.
Viņš pats Ziemassvētkos, visticamāk, sēdēs pie kamīna te, Gulbenē, pārskatīs sarakstus, bērnu vēstules, ko saņēmis, un tad kādam aiznesīs to, ko viņš ir pelnījis, jo ir daudz tādu, kas nav arī klausījuši.
“Vēstulēs bērni prasa lielas lietas. Viņiem patīk elektronika. Tagad reti kurš paprasa priecīgu mammu vai priecīgu tēti, vai veselību vecmammai. Tādas lietas vairs neprasa. Tas vairs nav moderni. Prasa tikai lielas mantas. Telefons – tas ir vispār… Un jaunākos modeļus! Viņiem jau vecie telefoni, tādi podziņu, kāds ir man, tādi jau vairs viņiem neder,” saka Ziemassvētku vecītis un turpina, ka, te ierodoties, viņa mērķis nebija apciemot bērnus arī mājās. “Es saprotu, ka Ziemassvētku vecīšu jūsu pusē ir ļoti maz, un, ja mani aicina, tad es nevaru atteikt, jo bērns ir jāiepriecina. Bet mans mērķis ir te vienkārši pastaigāties pa pilsētu,” saka Ziemassvētku vecītis.
Ziemassvētku vecītis labākajos gados
22. un 23.decembrī Gulbenē viņu nevarēs satikt, jo Ziemassvētku vecītis dosies prom izbraukumā apciemot savus ziemeļbriežus, lai palīdzētu viņiem atveseļoties. Arī palīgi rūķi ir apslimuši, tāpēc arī nav kopā ar viņu Gulbenē, bet gan palikuši Lapzemē. “Tāpēc jau atstāju viņus, lai neaplipina visu Gulbeni. Kad ziemeļbrieži būs veseli, tad atvedīšu viņus uz Gulbeni,” sola Ziemassvētku vecītis.
Viņš arī sūkstās, ka sniega pie mums šajās dienās palicis maz: neesot iespējams pastaigāties ar kamanām. Pirms tam gan gājis kā karalis.
“Es jau teicu, ka to sniegu, kas kaudzēs, vajag samest atpakaļ uz ietves, lai varu tās kamanas pavilkt. Dāvanu maiss ir smags,” saka Ziemassvētku vecītis, kurš savus gadus neskaita un “Dzirkstelei” savu vecumu neatklāj. “Esmu Ziemassvētku vecītis labākajos gados,” viņš smaida.
Savukārt par savu darbu Ziemassvētku vecītis saka, ka tas nemaz nav grūts. “Staigā un iepriecini! Tas jau nav grūti. Tas ir pats skaistākais darbs – nest prieku, mīlestību un labestību! Tas pat nav darbs,” saka Ziemassvētku vecītis.
