Gulbeniete Dina Svece izvēlējusies neparastu profesiju – suņu friziere. Viņa izveidojusi suņu frizētavu Gulbenē un jau aptuveni gadu frizē suņus. Savā dzimšanās dienā viņa savā frizētavā uzņēma pirmo klientu – rudu čivavu. “Tas bija tik jauki! Un tad es nodomāju: ja grib kaut ko darīt, tad ir jāiet un jādara,” pārliecināti saka Dina.
Ar Dinu tiekamies suņu frizētavā, kas pagaidām ir ierīkota viņas dzīvoklī, bet plānā ir meklēt telpas Gulbenē. Suņu frizētavai ir doma dot nosaukumu “Čārlijsalons”. Pati vēl ir pārdomās, vai šis nosaukums “aizies tautās”. Bet ideja, kā tas radās, ir ļoti sirsnīga – suns Čārlijs ir viņas draudzenes suns un bija pirmais, ko viņa frizēja, kad apguva šo arodu.
“Čārlijs ir ļoti foršs! Kad es sāku domāt par šo darbu, mani neviens tā nopietni neuztvēra. Draudzene, nedomājot, kā tas var izvērsties tālāk, atbalstīja, kolēģe teica, ka Gulbenē taču nav suņu. Bet tagad saka: redz, kā viss ir aizgājis!” priecīga ir arī pati Dina.
Miers un pacietība
Darbs ar dzīvniekiem Dinai ir ļoti tuvs. “Pieredzi gūstu ar katru sunīti, kas pie manis tiek atvests. Kamēr pieredze nav liela, tad četri suņi – tā ir tāda kārtīga darba diena. Man ļoti patīk šis darbs! Es tajā “pazūdu” – nejūtu, kā paskrien laiks. Man dzīvnieki ļoti patīk! Man pašai ir divi kaķi, jo sunim nav laika. Ar suņiem ir tā, ka ar viņiem ir jāstrādā. Ja kādreiz suns bija sargs pie būdas, tad tagad suns ir vairāk kā draugs cilvēkam, kā ģimenes loceklis,” saka Dina.
Katru sunīti, kas pie viņas tiek atvests, Dina samīļo, uzrunā. Ja suņuks satraucies, pagaida, līdz nomierinās. Viņai pašai ir ļoti mierīgs raksturs un bezgala liela pacietība.
“Katrā ziņā, strādājot ar suņiem, ir jābūt ļoti mierīgam, un vajag arī lielu pacietību. Ir bijis tikai viens suns, ar kuru es netiku galā. Viņš, uz šejieni atvests, bija tik lielā stresā, ka nebija iespējams sakopt. Ir gadījumi, kad saimnieki savam sunim ar ķemmi vispār pieskarties nevar, bet te suns mierīgi sēž un es ķemmēju. Saimnieki brīnās, kā to var panākt, ja mājās neļauj. Suns ir citā vietā, tāpēc tas tā ir. Bet, lai darītu šo darbu, pašam ir jābūt ļoti lielai interesei un šim darbam ir jāpatīk, ir jāpatīk dzīvniekiem,” uzsver Dina.
“Kovida” laiks kā iespēja
Doma par savu suņu frizētavu Dinai bijusi jau vairākus gadus. “Bija tā, ka nevarēju savienot darbu ar mācībām – ja jābrauc uz Rīgu, tad nevaru strādāt, un, ja nevaru strādāt, tad atkal nevaru nopelnīt. Un tad nāca “kovids”, un viss tā labi nokārtojās. Pirmdienās es varēju doties uz Rīgu mācīties par suņu frizieri. Izmācījos un uzreiz arī sāku strādāt, bet sākumā strādāju par brīvu,” stāsta Dina.
Viņa arī skaidro, kas tad īsti ir suņu frizieris. “Ir, kas ar suņu frizētavu saprot, ka tur frizē tikai šķirnes suņus uz izstādēm. Es vairāk strādāju ar lauku sunīšiem, un tā vairāk ir higiēna. Man ir liels prieks, ka varu palīdzēt sakopt cilvēkiem viņu četrkājainos draugus. Jā, ir suņu frizieri, kas strādā ar šķirnes suņiem, gatavo uz izstādēm, bet pie manis vairāk nāk mājas mīluļi, starp kuriem, protams, ir arī šķirnes suņi. Bet plānoju turpināt mācīties un papildināt zināšanas, jo šajā jomā visu laiku var mācīties. Uz izstādēm sunīšus nepošu. Tam man vēl jāmācās un tad,” stāsta Dina.
Pieredze rodas darot
Dubults prieks viņai ir redzēt laimīgās cilvēku sejas, kuri jūsmo par to, cik suns pēc frizētavas apmeklējuma ir sakopts un skaists. Kopšanu vajag visiem suņiem – gan īsspalvainiem, gan garspalvainiem.
“Nesaku, ka obligāti jāved uz frizētavu, bet ir jārūpējas par suņa higiēnu. Vismaz jāizķemmē suņa kažoks. Bija gadījums, kad atveda man garspalvainu sunīti, kurš piecus gadus nebija ķemmēts. Viss kažoks savēlies, un sunītim bija ļoti grūti. Saimnieks pats to nebija ievērojis. Arī man, kad vēl nebiju mācījusies par suņu frizieri, likās – ir suns un viss. Bet tagad pacel vienu kāju – ieraugi savēlumu, pacel otru kāju – arī savēlums. Un suns jau nevar pateikt, ka viņam ir grūti,” saka Dina.
Viņa stāsta arī gadījumus, kad dzīvnieka saimnieks pats noskuj savu mīluli pliku vai arī atved pie viņas un lūdz, lai to izdara. Šādos gadījumos Dina skaidro, ka nevajag suni taisīt pēc tā, kas viņš nav. “Lielai daļai cilvēku liekas – jo īsāka vilna, jo labāk. Sunim ir vilna un pavilna, un pavilna, kas ir kā vate, ir jāizķemmē, savukārt virsējā spalva ir tā, kas aizsargā no vēja no saules. Saku: izģērbieties pliki un ejiet uz ielas – tieši to tas nozīmē arī sunītim, ja viņu noskuj. Nevajag dzīvnieku tā mocīt, arī kaķim nevajag dzīt nost spalvu. Tas ir mans viedoklis,” uzsver Dina.
Dina arī pārliecinājies, ka frizēšanas laikā saimniekiem labāk nebūt klāt, jo bieži viens tieši saimnieki ir tie, kas saviem suņiem uzdzen lieku stresu. Saimnieks uztraucas, runājot ar suni, saka: tūlīt tevi saķemmēs un varēsi iet mājās – tā nodod šo stresu arī dzīvniekam. Ķemmēšanās tiek uztverta kā kaut kas slikts. Un suns to jūt, viņš jūt savu saimnieku, jūt, ka viņš uztraucas, līdz ar to arī pats dzīvnieks uztraucas. Te sunītim neviens pāri nedara, arī citās frizētavās suņukiem pāri nedara. Līdz ar to labāk, ja saimnieka blakus nav, kad sunītis tiek sakopts. Tad arī darbiņš iet ātrāk. Izņēmums, ja sunītis kož – tad jāpalīdz,” stāsta Dina.
Viņu ļoti aizkustina, ka cilvēki atved sakopt arī suņus cienījamā vecumā. “Pie manis ir bijis vecs, akls un kurls sunītis. Un tā ir tik laba sajūta – lai arī sunītis vecs un slims, saimnieki rūpējas par viņu! Un es arī viņu mīļoju, lai saprot, ka te pie manis viss ir kārtībā. Paldies visiem cilvēkiem, kas rūpējas par saviem suņiem, un vislielākais paldies par uzticību man! Nebija jau tā, ka man viss sākumā sanāca. Pieredze rodas darot. Cilvēki, kas te nāk, ir tik dažādi – gados jauni un ne tik jauni, meitenes un puiši, bet visi ļoti jauki cilvēki. Tas laikam tāpēc, ka cilvēki, kas mīl dzīvniekus un par viņiem rūpējas, citādāki nemaz nevar būt,” saka Dina.
