Neparasta krāsojuma vardi savā piemājas dīķī Gulbenē, Brīvības ielā, pamanījis Krišs Matisons. Draugu starpā sākās diskusija, vai tā vispār ir Latvijas dabai raksturīga varde, vai nav indīga.
“Dzirkstele” lūdza komentāru Dabas aizsardzības pārvaldes rāpuļu un abinieku ekspertam Andrim Čeirānam. Viņš teica: “Tā ir Latvijas suga – dīķa varde ar ļoti netipisku krāsojumu; biežāk šīs vardes pilnībā ir tādā krāsā, kāds ir dotās vardes ķermenis; reti pilnībā tādā krāsā, kādas ir dotā īpatņa ekstremitātes. Šāda divu krāsojumu kombinācija vienā īpatnī ir ļoti neparasta.”
Nacionālajā enciklopēdijā ir teikts, ka Latvijā ir sastopamas vairākas varžu dzimtas sugas: parastā varde, purva varde, zaļā varde, dīķa varde, ezera varde. Turklāt dīķa varde, zaļā varde un ezera varde veido grūti atšķiramu sugu kompleksu, savā starpā krustojas un veido jauktas populācijas.
Dīķa varde nav indīga. Tās ķermeņa garums ir 4,5-5,5 centimetri, retāk līdz 7 centimetriem. Āda gluda. Mugura koši zaļa, reti – brūngana, bieži vien ar divām zeltainām vai dzeltenām gareniskām svītrām. Tēviņš nedaudz mazāks, ar koši dzeltenu kaklu. Visu aktivitātes periodu pavada ūdenstilpē vai tās krastā. Nārsta periods ir maijā. Nārsto nelielos dīķos, vecupēs vai karjeros. Dīķa varde pārtiek pārsvarā no kukaiņiem, kas uzturas ūdeņu tuvumā. Aktīva dienā, taču nārsta dziedāšana visintensīvākā ir pievakarē un turpinās visu nakti. Ziemo uz sauszemes bedrēs vai grauzēju alās netālu no ūdenstilpēm. Ziemošanas periods sākas septembra beigās vai oktobrī.
