
Dzīvnieku aizsardzības biedrības “Ķepaiņu draugu klubs” vadītāja Ira Žeigure melno gulbi Heinrihu uz saliņas 5.oktobrī jau konstatēja ar sastinguma pazīmēm un aukstu. “Tas nozīmē, ka gulbis uz saliņas ir gulējis jau kopš iepriekšējās dienas vakara vai nakts. Vai tiešām neviens nepamanīja? Arī suņu saimnieki, kuri 5.oktobra rītā veda savus draugus pastaigā? Kas notika ar Heinrihu, to mēs nezinām. Varam tikai minēt, vai vainīgs ir bijis kāds suns vai meža dzīvnieks. Gribu teikt tā. Šis nav krimināls gadījums. Bet tas ir sirdsapziņas jautājums. Varbūt kaut kad mēs uzzināsim, kas patiesībā ir noticis,” teic I.Žeigure.
I.Žeigure vairs neredz iespējas Gulbenē šajā pašā Spārītes parka vietā kādreiz ielaist kādu citu melno gulbi. Vieta nav pietiekami droša. Ir informācija, ka pie Heinriha ne reizi vien peldējuši suņi, tikdami pāri sētai. I.Žeigure uzskata – tā ir suņu saimnieku atbildība. Viņa arī atgādināja nesen “Dzirkstelē” jau pausto, ka parka apmeklētāji bija sākuši Heinrihu piebarot ar maizi, kaut visapkārt parkā izvietotā uzskatāmā informācija aicina to nedarīt. I.Žeigure saka – maizi saēdies Heinrihs bija mazkustīgs, apātisks un kļuva par vieglāk pieejamu laupījumu. Tā ka lielā mērā gulbja nāve ir arī uz to cilvēku sirdsapziņas, kuri viņam barojuši maizi.

5.oktobrī aptuveni pulksten 12.00 putna aprūpētāja Anda nāca viņu barot uz Spārītes parku, līdzi nesot salātu galvas. Skatījās, ka nekur nemana Heinrihu peldam. Un atrada gulbi guļam uz saliņas šaipus sētas bez dzīvības pazīmēm. Ar pārkostu kaklu. Visapkārt gulbja dūnas. Pēc tām arī var sazīmēt ceļu, kā putns sakampts viņa teritorijā aiz sētas, tad pa apakšu izvilkts ārā un atstāts uz saliņas. “Kad man piezvanīja Anda un pateica, ka ir notikusi tāda nelaime, es braucu uz parku un raudāju. Tomēr no 2015.gada katru vasaru Heinrihs ir peldējis mūsu Spārītes parkā, bet ziemā radām viņam drošu mītni telpās. Katru pavasari viņš atgriezās savā parkā,” saka I.Žeigure.
I.Žeigure melnā gulbja ķermeni atrādīja Gulbenes veterinārārstei Ilzei Mezītei, kura apskatīja brūci un izteica hipotēzi, ka Heinriham, visticamāk, ir uzbrucis sesks, jo redzams, ka no kakla putnam ir sūktas asinis. Heinrihs tika apglabāts Gulbenes dzīvnieku kapsētā. I.Žeigure gādāja, lai putns zemē tiktu guldīts ar cieņu. Viņa kaps tika izgreznots ar rudens ziediem.

Atgādinām, ka divus melnos gulbjus – puisi un meiteni – gulbeniešiem 2015.gadā uzdāvināja Malēniešu klubs no Cēsīm. Pašvaldība putniem iekārtoja vasaras mītni Spārītes parkā par aptuveni 3200 eiro. Tika izveidota sēta, kura gan laika gaitā ir jau vietām deformējusies. Notika arī daļēja teritorijas videonovērošana. Gulbenes melnajiem gulbjiem vārdi tika doti par godu Vecgulbenes baronu Volfu mīlas pārim, taču savu Marisu gulbis Heinrihs zaudēja 2016.gadā. Gulbja meitene gāja bojā no slimības, ko izraisīja barošana ar maizi.
– Teksts: Diāna Odumiņa, foto: Gatis Bogdanovs






