Ainārs Brezinskis ir Gulbenes novada domes deputāts no partijas “Latvijas Reģionu Apvienība” (partijas atbalstītājs, nevis biedrs). “Es neesmu bijis nevienas partijas biedrs,” viņš uzsver. A.Brezinskim ir vairāk nekā 12 gadu pieredze, vadot Stāmerienas pagasta pārvaldi. Pirms tam kopš 1995.gada viņš bija deputāts turpat, pagasta padomē, kļuva arī priekšsēdētāja Raita Apalupa vietnieks. A.Brezinskim Gulbenē pieder automobiļu apkopes un remonta SIA “Lāčplēši-Moto”, kurai nākamgad būs 30 gadu.
Uz sarunu “Dzirkstele” viņu aicināja kā politiķi un kā cilvēku, kurš labi pārzina pašvaldības funkciju pildīšanu pagastos un var komentēt pārmaiņas, kas gaidāmas, sākot ar 1.oktobri, kad šobrīd esošo 13 pagastu pārvalžu vietā būs četras pagastu apvienības.
– Domes sēdē 29.augustā jūs vienīgais konsekventi balsojāt pret pārmaiņām pagastu pārvaldīšanā, turklāt – visos 14 saistītajos domes sēdes jautājumos. Daudzi saka – tas bija drosmīgi.
– Piekrītu. Tā bija personiskā sava viedokļa paušana. Varbūt laiks rādīs, ka kļūdos es, nevis pārējie. Piekrītu. Tomēr man ir tiesības uz savu viedokli.
Piedalījos pašvaldības darba grupā, kura izvērtēja iespējamos pagastu pārvalžu reorganizācijas modeļus. Tur arī izkristalizējās pagastu pārvaldīšanas modeļa maiņa, kura vairākumam likās piemērotākā. Uzreiz, jau pašā sākumā, es biju pret šo izraudzīto variantu. Teicu savu viedokli un esmu palicis pie tā līdz galam. Tās nav manas politiskās spēlītes, kā tas ir izskanējis un tiek apspriests. Es tikai aizstāvēju savu personisko viedokli, kuru atklāti esmu paudis visu laiku. Uzskatu arī, ka jaunais pagastu pārvaldīšanas modelis nenesīs būtisku finanšu ietaupījumu.
Divas dienas pirms 29.augusta domes sēdes pateicu pašvaldības vadītājam Andim Caunītim, ka balsošu gan pret pagastu pārvalžu esošo vadītāju atstādināšanu, gan pret vadītāju iecelšanu pagastu jaunizveidotajās četrās apvienībās. No manas puses tas nebija balsojums pret konkrētām personām. Visu cieņu! Es tāpēc lūdzu šos cilvēkus neapvainoties.
Uzskatu – varēja veidot pagastu apvienības, bet citādāk. Varēja likt kopā Jaungulbeni ar Līgo pagastu, kam ir vēsturiska saikne. Likt kopā Druvienu ar Lizumu, jo visa kustība no Druvienas ir šajā virzienā un tur tagad ir labs ceļš. Tirzu varēja likt kopā ar Galgausku, bet Stāmerienu kopā ar Liteni. Šīs būtu četras pagastu apvienības. Gadu varētu ļaut tām darboties, lai pēc tam analizētu rezultātu. Pārējos – lielos – pagastus vajadzēja atstāt mierā.
Man bija vēl citi varianti, kā reorganizēt pagastu pārvaldīšanu, un ne man vienam. Arī citiem bija priekšlikumi. Nu tagad būs jāstrādā pagastos tādā variantā, par kādu ir nobalsojis vairākums novada deputātu. Taču uzskatu, ka grūti būs Jurim Duļbinskim un Irēnai Jansonei, kuriem būs jāvada katram četru pagastu apvienība. Vilnis Lapiņš ar diviem pagastiem – Liteni un Stāmerienu – galā ir ticis arī līdz šim. Bet tagad viņam klāt vēl nāks Stradi, kur ir daudz pašvaldības dzīvokļu. Pastrādās, redzēs, kā būs. Gan jau tiks galā. V.Lapiņš ir komunikabls cilvēks.
– Vai tas, ka nebūs balsu vairākuma par Gunti Princovu kā Lejasciema un Beļavas pagastu apvienības vadītāju, bija skaidri saprotams uzreiz?
– Nē. Visu cieņu G.Princovam! Biju dzirdējis sarunas kuluāros, ka neiebalsošanas gadījumā viņš iešot strādāt uz skolu. Situācija ir nelāga. Bija bažas, ka nenobalsos. Bet ne jau tikai par G.Princovu, arī par V.Lapiņu un par J.Duļbinski. Visu laiku bija šūmēšanās. Bija izteikumi, kurš kā balsos. Taču tas nav īsti ņemams vērā, jo deputāti var pārdomāt pēdējā brīdī. Galīgais katra lēmums redzams tikai domes sēdes balsojumā. Zināju, ka deputāte Guna Švika, būdama lejasciemiete, par G.Princovu nebalsos, atturēsies. Zināju arī, ka A.Caunītis balsos par, bet mums “Latvijas Reģionu Apvienībā” nebija politiska uzstādījuma, kā ir jābalso. Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāti gan visi trīs ieņēma vienotu pozīciju, balsojumā atturoties. Neesmu viņiem pajautājis, ko viņi gribēja ar to pateikt, par ko iestājas. Taču, ja uz domes sēdi būtu ieradusies arī deputāte Lāsma Gabdulļina, iespējams, G.Princovs tiktu iebalsots ar vienas balss pārsvaru, jo L.Gabdulļina pārstāv partiju “Latvijas attīstībai!” un pārējie šīs partijas deputāti balsoja “par”. Bet, tā kā domes sēdē piedalījās 14 deputāti un “par” bija tikai 7, pietrūka vienas balss, lai viņš būtu jaunajā amatā.
Arī balsojumā par J.Duļbinska kandidatūru partijas “Latvijas attīstībai!” trim deputātiem bija politiska nostāja, jo visi atturējās.
– Deputāts Normunds Audzišs sēdē G.Princovam jautāja, kā pusē viņš nostāsies, ja iedzīvotājiem būs nesaprašanās ar pašvaldību. Normāls jautājums?
– Esmu ievērojis – ja N.Audzišs sāk daudz jautāt, tas nozīmē, ka labi nebūs. G.Princovam viņš jautāja daudz. Konkrētais jautājums bija par darbinieka lojalitāti attiecībā pret darba devēju. Tas ir jautājums par tēmu. Tā ir pārvalžu vadītāju realitāte. Dzīve, ikdiena tā ir.
Ko tas nozīmē, praksē esmu piedzīvojis pats, kad vēl vadīju Stāmerienas pagasta pārvaldi, gada beigās, kad tiku vērtēts kā pašvaldības darbinieks. No vērtējuma atkarīgs atalgojums nākamajā gadā. Man tika jautāts par lojalitāti pret novada domi, jo es biju nostājies iedzīvotāju pusē un neatbalstīju Stāmerienas pamatskolas slēgšanu. Saņēmu pazeminātu vērtējumu.
Vadīt pagasta pārvaldi nav viegls darbs. Varbūt no malas liekas, ka viegls, bet pārvaldniekam, ja vajag, ir jāceļas augšā nakts vidū un jārisina problēmas. Pārvaldnieks ir tas, kurš pārstāv iedzīvotāju intereses un vienlaikus stāv pa vidu starp iedzīvotajiem un savu darba devēju – pašvaldību. Tāpēc ir jābūt elastīgam, lai varētu jebkurā situācijā būt godīgs un korekts. Jāatceras, ka pārvaldnieks strādā pašvaldībā, par pārvaldnieku ir balsojuši deputāti.
– Daudzi brīnās, ka ne visi esošie pārvaldnieki ir kandidējuši konkursos uz pagastu apvienību vadītāju amatiem.
– Ir vairāki pārvaldnieki, kuriem nav augstākās izglītības. 2009.gadā, kad es kļuvu par Stāmerienas pagasta pārvaldnieku, arī man bija tikai tehnikuma izglītība. Taču es pusgadu pēc tam izglītojos Pašvaldību mācību centrā. Tas bija svētīgi. Mans uzskats – cilvēks ar lielu praksi var būt vērtīgs darbinieks. Pat ja nav augstākās izglītības. Taču tagad pagastu apvienību pārvaldniekiem augstākā izglītība ir obligāta.
– Kas notiks pagastos 1.oktobrī, tur vispār būs uz vietas kādi pašvaldības darbinieki?
– Pagastmājās būs saimnieki. Saimnieki jeb saimniecības vadītāji paliek visos pagastos. Tie būs cilvēki, kuri atbildēs par visiem saimnieciskajiem jautājumiem. Un viņiem būs jāsaprot atbildēt arī uz iedzīvotāju jautājumiem, lai tālāk nodotu informāciju vai nu pagastu apvienības pārvaldniekam, vai apvienības lietvedim jeb grāmatvedim. Protams, ka saimniecības vadītājiem darba apjoms palielināsies, jo būs jākārto arī dokumentu lietas. Nebūs tā, ka tikai brauks, skatīsies un koriģēs savus tehniskos darbiniekus. Katrā pagastā paliks arī tehniskie darbinieki – apkopēji, sētnieki, kurinātāji, traktoristi. Darbs turpināsies, nekas neapstāsies. Katra pagastmāja paliks. Iedzīvotāji varēs iet uz turieni. Palielināsies bibliotēku nozīme tur, kur pagaidām nav klientu apkalpošanas centru. Bibliotekāri būs arī kasieri, pie viņiem iedzīvotāji varēs kārtot ar pašvaldību saistītos maksājumus, arī skaidrā naudā. Jāsaprot, ka cilvēkiem laukos uzticamāk liekas izmantot skaidru naudu. Tas ir jārespektē.
– Kā komentēsiet to, ka daudz speciālistu pamet darbu pašvaldības administrācijā? Vai tas var būt saistīts ar bijušās Bērzu skolas pārbūves kriminālprocesu?
– Rīvēšanās administrācijas ēkā ir. Tur būtu jāmainās mikroklimatam. To esam teikuši mēs, deputāti. Žēl, ka ir aizgājuši projām ļoti labi darbinieki. Sāpīgi. Ar dažiem esmu centies izrunāties, saprast viedokli, kāpēc iet projām. Pēc “Dzirksteles” publikācijas par apsūdzībām bijušās Bērzu skolas pārbūves kriminālprocesā vairāki cilvēki man ir jautājuši, kāpēc mēs uz tiesvedības laiku neatstādinām no darba savu cilvēku. Mana atbilde – pašvaldība nav tiesātāja. Tikai tiesa var noteikt, kurš ir un kurš nav vainīgs.
– Daudzi saka, ka pašvaldībai vajadzētu atteikties no jauniem projektiem, ņemot vērā spiedīgo finanšu stāvokli. Piekrītat?
– Viennozīmīgi vispirms ir jāpabeidz iesāktie projekti. Nevelkot garumā, kā tas bija ar Skolas ielas kvartāla pārbūvi, kā tas bija ar bijušās Bērzu skolas pārbūvi. Uzskatu, ka par katru šādu objektu no pašvaldības puses ir jābūt vienam atbildīgajam, kurš pārzina visu no sākuma līdz beigām. Bet tagad ir bijuši brīži, kad īsti nav saprotams, kurš kurā brīdī pašvaldībā atbild par būvobjektu. Ir tāda rīvēšanās. Vai Jānis atbildēs vai Biruta, vai Pēteris atbildēs?
Tajā pašā laikā mēs nedrīkstam attīstībā apstāties pavisam. Eiropas Savienības nauda mums dod iespēju izdarīt to, ko ar pašvaldības budžetu vien mēs nekad nespētu. Taču ir šobrīd arī apturētie projekti, kuri pagaidām netiek virzīti īstenošanai. Piemēram, jaunu ražošanas telpu izveide Gulbenē, Vītolu ielā. Šodien drīzāk trūkst nevis brīvu ražošanas telpu, ko nomāt, bet gan darbaroku. To pateiks jebkurš uzņēmējs. Arī es pats jau rīt paņemtu darbā piecus cilvēkus pie sevis uzņēmumā. Pašvaldībai ir vēl citi gatavi projekti, kuri netiek realizēti. Tie guļ plauktā.
– Vai piedalījāties pārbūvētās bijušās Bērzu skolas atklāšanā 3.septembrī? Kā zināms, šajā ēkā tagad ir pašvaldības radošo iniciatīvu centrs.
– Es būtu aizgājis – darbojos taču pašvaldības kultūras komisijā, darbojos deputātu veidotajā izglītības, kultūras un sporta komitejā. Bet par šo pasākumu man nebija informācijas. Iemesls ir tāds, ka mums pašvaldībā ļoti pietrūkst savstarpējās komunikācijas – gan iekšējās komunikācijas, gan ārējās. Un tā – daudzās jomās. Man dažreiz cilvēki saka: “Kā vari nezināt, tu taču esi deputāts!” Bet, ja mani neinformē, es nevaru zināt. Negribas būt muļķa lomā. Rodas nelāgs priekšstats. Es esmu iekšā domes darbā, esmu tajā apritē un vienalga daudz ko nezinu. Es nesaprotu, kur ir iemesls, kāpēc grūti ir informēt laikus. Šī ir bijusi problēma mūsu pašvaldībā kopš seniem laikiem. Nesaprotu, kāpēc ir tāda buksēšana komunikācijas jomā. Arī saskarsmē ar iedzīvotājiem. Cilvēki man ir teikuši, ka svarīgāko uzzina no “Dzirksteles”, kaut gan pirmām kārtām informācijai vajadzēja nākt no pašvaldības.
– Sadarbībai ar sabiedrību kalpos iedzīvotāju padomes. Vai drīz tās varēs sākt darbu?
– Pašlaik notiek darbs pie nolikuma. Kad to apstiprinās dome un akceptēs Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, tad varēs veidot padomes. Ir apkārtējie novadi, kur jau šis process ir sācies un iedzīvotāju padomes veidojas gandrīz visos pagastos. Es redzu, ka labums sabiedrībai būtu no darbīgām padomēm. Bet, ja gribēsies tikai kritizēt, jēgas būs maz.
