Nākamgad Gulbenes novada pašvaldībā būs virkne pārmaiņu, tiesa, varbūt tikai nosaukumos, bet ne vienmēr būtībā. Tas saistīts jauno Pašvaldību likumu, kas stāsies spēkā ar nākamā gada 1.janvāri. Piemēram, tautsaimniecības komiteja tiks pārdēvēta par attīstības komiteju – “Dzirkstelei” stāsta Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis.
Likums paredzēs plašāku iedzīvotāju iesaisti pašvaldības darbā. Būs jāveido iedzīvotāju padome, kurai pašvaldības darbā būs konsultatīvs raksturs.
Vēl viens jaunums – gaidāmās pārmaiņas kultūras jomā novadā. Tas ir saistīts ar Kultūras centru likumu, kurš spēkā ir stājies šogad 11.oktobrī. Šajā sakarā 15.decembrī novada deputāti pirmoreiz esot sākuši diskusiju par šo tēmu – “Dzirkstelei” apstiprina deputāts Atis Jencītis, kurš domē darbojas izglītības, kultūras un sporta komitejas sastāvā.
Lai nepārklātos funkcijas
“Lai vairāk komentētu, es vispirms iepazīšos ar Kultūras centru likumu, – tad varēšu saprast. Bet tāda informācija izskanēja. Var jau būt, ka pārklājas Kultūras pārvaldes un Gulbenes kultūras centra funkcijas,” saka A.Jencītis.
Viņš uzskata, ka šobrīd grūti ir saprast, kas par ko atbild. Pēc A.Jencīša domām, viss ir atkarīgs no darba pienākumiem gan pārvaldes vadītājam un arī attiecīgi tālāk kultūras centra vadītajam vai viņa vietniekam, kas tagad būs paredzēts. “Es uzskatu, ka pārvaldes vadītājs nevar vadīt kaut ko un īsti pats neiesaistīties,” saka A.Jencītis.
Viņaprāt, jāredz, kā esošajiem darbiniekiem savstarpēji sadalīt pienākumus un atbildību. “Organizatoriskās lietas ir jāsakārto un jāsaskaņo, un tad jau viss arī notiks. Un nebūs nekas sliktāk. Mainoties struktūrai, nevajadzētu būt iespaidam uz tautas mākslas kolektīviem, kas darbojas Gulbenes kultūras centrā,” rezumē A.Jencītis.
A.Caunītis saka – vienā no variantiem Kultūras pārvaldes nebūs, bet būs metodiskais kultūras centrs Gulbenē. Janvārī, iespējams, par to deputāti varētu runāt jau publiski izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē. “Nesasteigsim,” teic A.Caunītis un atgādina, ka 2023.gadā būs XXVII Vispārējie latviešu dziesmu un XVII Deju svētki. Par to atbild, kā uzsver viņš, gan tagadējais Gulbenes kultūras centrs, gan Kultūras pārvalde, gan kultūras iestādes pagastos. “Saprātīgi plānosim. Tā doma ir, ka Gulbenes kultūras centram vajadzētu būt kā vadošajai iestādei, kura koordinē pārējo pagasta kultūras un tautas namu darbu un ikdienas dzīvi.”
Jāuzklausa kultūras darbinieki
Deputāts Ivars Kupčs, kurš novada domē darbojas izglītības, kultūras un sporta komitejas sastāvā, “Dzirkstelei” saka: “Diskusija ir. Tas būtu loģiski, ja Gulbenes kultūras centrs pārējām kultūras iestādēm novadā sniegtu metodisko atbalstu, kas būtu kā papildu funkcija paralēli pārējam reālajam darbam un pasākumu organizēšanai. Metodiskais kultūras centrs būtu ar lielāku budžetu un lielāku vērienu.” Tajā pašā laikā I.Kupčs uzskata, ka pagastu kultūras un tautas namos darbinieki paši zina savus pienākumus un prot strādāt. Metodiskajam kultūras centram Gulbenē, viņaprāt, vajadzētu būt tikai kā šā darba koordinētājam. “Vienam ir jābūt diriģentam,” viņš uzsver.
I.Kupča domas – vispirms pašvaldībā pašiem ir jātiek skaidrībā, kā pašiem labāk koordinēt kultūras darbu. “Mēs redzam savas kļūdas, redzam, kas mums izdodas. No malas mums to pateikt neviens nevar. Jāsaprot, kas vispār ir mūsu prioritātes,” saka deputāts.
Viņš arī uzskata, ka ir nepieciešamas konsultācijas ar novada kultūras darbiniekiem. “Viņiem ir mums jāizstāsta, ja ir kāds redzējums no tagadējās Kultūras pārvaldes. Ir jādiskutē ar pārējiem, kas darbojas zem Kultūras pārvaldes. Viņi ir jāinformē. Varbūt tur būs kāds labs domugrauds,” prāto I.Kupčs.
Gulbenes novada pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītājs Atis Barinskis “Dzirkstelei” saka – Kultūras centru likums patiešām uzliek pašvaldībai pienākumu veidot novadā metodisko kultūras centru, un diskusija par to, kā to vislabāk izdarīt, deputātu starpā vēl tikai ir sākusies. Nākamā gada laikā novadā ir jāizveido viens metodiskais kultūras centrs – akcentē A.Barinskis.
“Nezinu, kā tas reāli izpaudīsies – vai sapludināt vai apvienot, vai reorganizēt. Nezinu, kādā vārdā to nosaukt, jo šobrīd tiešām ir tikai diskusijas un varianti,” viņš saka. A.Barinskis uzsver, ka arī novada kultūras darbiniekiem iekšienē ir viss jāizrunā, jāsaprot, kurš būs tas labākais modelis, kurš būs pareizais variants, lai nav neskaitāmas reizes atkal kaut kas jāmaina. Viņš vēlreiz akcentē, ka sarunas ir tikai pašā sākumā. Noderēšot arī citu novadu pieredzes izpēte. Kad būs vairāk skaidrības, Gulbenes novada pašvaldība arī noteikti konsultēšoties ar Nacionālo kultūras centru, kā to paredz Kultūras centru likums.
– Diāna Odumiņa
Uzziņai
* Kultūras centru dibina, reorganizē un likvidē pašvaldība. Pirms pašvaldība pieņem lēmumu par kultūras centra likvidāciju vai tādu reorganizāciju, kuras rezultātā kultūras centrs beigs pastāvēt, tā informē Latvijas Nacionālo kultūras centru par plānoto rīcību un to, kā attiecīgajā administratīvajā teritorijā turpmāk tiks nodrošināta kultūras centra funkciju izpilde.
* Kultūras centra nosaukums var ietvert vārdus “kultūras centrs”, “kultūras nams”, “saieta nams”, “tautas nams” vai citus vārdus, kuri norāda uz kultūras centra darbību. Kultūras centrs var lietot tā vēsturisko nosaukumu.
* Pašvaldība vienam vai vairākiem tās administratīvajā teritorijā esošiem kultūras centriem nosaka metodiskā kultūras centra statusu. Metodiskais kultūras centrs:
– nodrošina informācijas un pieredzes apmaiņu starp kultūras centriem;
– sniedz konsultatīvu un metodisku palīdzību visiem attiecīgā novada kultūras centriem, koordinē un popularizē to darbu;
– nodrošina pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos paredzēto uzdevumu pildīšanu savas kompetences ietvaros;
– organizē pasākumus, festivālus, izstādes, kā arī citas publiskas novada, valstspilsētas, nacionāla vai starptautiska līmeņa aktivitātes.
* Pašvaldības, savstarpēji vienojoties, var veidot kopīgu kultūras centru vai metodisko kultūras centru.
* Likuma pārejas noteikumi: pašvaldība līdz 2023.gada 31.decembrim nodrošina vismaz vienam savā administratīvajā teritorijā esošam kultūras centram metodiskā kultūras centra statusu.
Avots: Kultūras centru likums (spēkā no 2022.gada 11.oktobra)
