Sausums kļuvis par izaicinājumu. Agronomi šādu sausumu, kas sācies jau maija vidū un turpinās, neatminas. Piemēram, pakalnu galos sētie vasarāji nav pat sadīguši. Vidzemē graudaugi dzeltē un smilšainākās augsnēs vīst. Jauktā tipa saimniecībās nolemts auzu laukus pļaut zaļmasai lopbarības sagatavošanai, jo zālāji ir izkaltuši. Savukārt mazdārziņu saimnieki, ja vien ir iespēja, nes ūdeni no dīķiem vai gādā no ezera, lai dārzs neizkalstu un būtu raža. Apspriestākais temats šobrīd – kad un kur līst.
Tirzas pagasta zemnieku saimniecības “Avotiņi” saimniece Ligita Zvirbule pirms dažām dienām, kad viņas pusē lija lietus, pat uzņēma laiku, cik ilgi līst. “15 minūtes lija,” smaida Ligita. “Lietus pie mums bija 4. un 26.jūnijā. Un lija smuki. Tas lietutiņš nedaudz atdzīvināja.” Viņas intuīcija sakot – smagākais vēl priekšā, ar to domājot, ka sausums turpināsies.
Apjomus samazina
Savulaik “Avotiņos” audzēja dažādus dārzeņus vairāku desmitu hektāru platībā un gadā saimniecība saražoja vairākus desmitus tonnu dārzeņu.
“Tagad tik lielos apjomos vairs neaudzējam. Kreņķu ir bijis daudz, bet tagad domāju, ka tam tā bija jābūt. Audzējām cietes kartupeļus, bet šogad vairs neaudzējam. Bija pieci hektāri, bet viss izslīka. Katru gadu dabas apstākļi izaicina. Atceros, ka 2018.gadā mums bija četri hektāri sojas, bet kombains buksēja pirmajā hektārā. Man pašai toreiz kājai bija operācija, bet, iznākot no slimnīcas, devos uz lauka, lai savāktu sēklu. Ar visiem kruķiem gāju iekšā tīrumā, un priekš sēklas maisu salasījām. Savulaik bija lieli burkānu lauki. Tika novākti vairāki desmiti tonnu burkānu. Tagad tos audzējam trušiem, pašiem. Pērn nedaudz arī pārdevām burkānus, arī bietes, sīpolus pārdevām, bet vietējiem. Uz Rīgu vairs nebraucām – nerentējas. Tagad esam samierinājušies ar to, kas ir. Braucām ar saviem audzētajiem dārzeņiem, pupām uz tirgiem, tagad vairs ne. Tie, kas grib, paši brauc pie mums un pērk. Arī rīdzinieki brauc. Man ir seši mazbērni. Tagad jādomā par savu ģimeni. Un nav jau arī kas strādā. Cik pats vari izdarīt, tik ir,” saka Ligita.
Kāļi izkalta, cūkpupas – mazas
Ieilgušais sausums liek jo vērīgāk sekot līdzi laika prognozei gan mazdārziņu saimniekiem, gan zemniekiem, un biežāk apspriestais temats ir – kur lijis un kur lietavas aizgājušas secen.
Ligita rāda laikrakstam savus tīrumus. Kāļi sausuma rezultātā visi palika dzelteni un izkalta. Cūkpupas šogad maziņas un jau zied. “Un te ir tāds mēslojums, jo mums taču ir vistas, truši, zirgi, kazas! Visi mēsli te uz tīruma tika salikti. Ja būtu lietus, pavērtos cita aina dārzā. Par laimi, šogad neiesējām soju. Tā mums nesadīgtu,” uzsver Ligita.
Savukārt ar kartupeļiem ir labāka situācija – tie drīz jau ziedēs. “Parokot zemi, jā, ir sausums, bet, parokot dziļāk, ir mitrums – varbūt tas tāpēc, ka mums iestādīti mitrākā vietā. Bet mani baida kolorado vaboles. Tās jau staigāja pa tīrumu, kaut arī kartupeļi man vēl nebija nemaz izlīduši laukā. Sēšu vēl melnos rutkus, jo tos nav par vēlu sēt. Kādreiz 22.jūnijā mēs sējām pēdējos burkānus, bet tas, kas derēja agrāk, tagad vairs neder, jo jārēķinās ar dabas kaprīzēm,” stāsta Ligita.
Viņa arī rāda salnu postījumus – vīnogas neaug, lai gan pērn bija ļoti daudz ogu. Arī zemeņu raža šogad ir mazāka. Salnu laikā mēģinājuši tās nosargāt, tomēr nav izdevies. Šķirne ‘Polka’ nosala spēcīgi, bet Ligitai ir arī vēlīnā šķirne ‘Malvīne’, kura tikai tagad sāk ziedēt, tāpēc ir cerības, ka ogas vēl būs. Salnas ķēra arī upenes, kuras būs, bet ne tik daudz, cik pērn.
“Man ir 50 upeņu krūmi. Pagājušajā gadā pie mums brauca un lasīja par velti, jo bija liela raža. Tikai cilvēki slinki, negrib braukt, vieglāk viņiem ir nopirkt. Beigās paši ar vīru lasījām un nodevām uzpircējiem,” stāsta Ligita.
Akā trūkst ūdens
Sanitas Tabūnes ģimene no Tirzas sausuma dēļ jau rok ārā jaunos kartupeļus.
“Kartupeļi bija salnu samocīti, un tagad sausums. Mēs pat laistījām, vedām ūdeni, vienā dienā izlējām četras tonnas, bet bezjēdzīgi. Zeme ir tik sausa kā pelni. Šādu sausumu, kas ilgst jau no maija vidus, neatminos. Agros kartupeļus mēs iestādījām 22.aprīlī. Ja būtu normāli laika apstākļi, tad viss būtu ideāli, bet salnas un sausums ir darījis savu. Esam spiesti agrākos rakt nost. Cik lieli tie ir, tik ir. Ja pat cūkpupas novīst, tad ko tur vairs runāt par kartupeļiem! Raža būs mazāka. Šis ir smags gads. Ja arī uzlīst, tad ļoti maz. Ir, kad uz viena dārza uzlīst, bet uz otra nekā. Bet viss jau sākās ar lielajām salnām, kuras nodarīja lielu skādi. Pirmo reizi bija tādas salnas! Tas bija pat sals, nevis salnas, jo garāžā, kur logi ciet, apsala tomātu stādi. Tāds nebija piedzīvots! Laistām gurķus, bet burkānus un bietes ir nereāli laistīt. Akā ūdens vairs gandrīz nav. Jāved no dīķa. Un par puķēm arī ir jāparūpējas. Grūts pavasaris un arī vasaras sākums,” saka Sanita.
Vasarāju stāvoklis ir vēl bēdīgāks
Augkopības speciāliste Inga Freimane “Dzirkstelei” stāsta, ka sausuma dēļ ziemājiem var domāt par ražas samazinājumu par 30-45 %, sliktākos, smilšainākos laukos – 50 %, un tas ir slikti. Par graudu kvalitāti esot grūti teikt. “Šāds sausums ir ļoti grūti saprotams arī agronomiem, jo nav tādas pieredzes, ka no maija vidus novadā gandrīz nav bijuši nokrišņi vai arī tie ir bijuši 2-3 milimetri, kas neko daudz nemaina, jo viss jau ir sakaltis. Vasarāju stāvoklis ir vēl bēdīgāks nekā ziemāju,” saka I.Freimane.
Savukārt kartupeļiem šobrīd attīstās lapas, sakņu sistēma un sāk veidoties bumbuļu aizmetņi. Arī kartupeļus sausums ietekmē, bet ne tik ļoti kā vasarājus. Kartupeļi ir iestādīti dziļāk. Ja jūlijā mitrums būs, tad raža būs. Jautājums, cik daudz to būs aizmeties. Pārējie dārzeņi izaugs, ja saimniekiem ir bijusi iespēja laistīt. “Bet kopumā būs ražas samazinājums – tas ir skaidrs. Jautājums ir arī par ražas kvalitāti – mēs visi gribam sulīgus, smukus, kraukšķīgus dārzeņus, nevis mazus, tievus. Arī kaitēkļiem karstais, sausais laiks ir labi apstākļi, lai vairotos. Arī ar tiem ir jācīnās, un arī tie veido ražas samazinājumu,” saka I.Freimane.
