Gulbenes novada iedzīvotāji nemitīgi sūdzas saviem deputātiem par Tirzas-Galgauskas ceļa (V847) stāvokli pēc tur 2021.gadā nekvalitatīvi veiktajiem remontdarbiem saskaņā ar VSIA “Latvijas Valsts ceļi” pasūtījumu. Šajā sakarā uz publisku sarunu 27.aprīlī novada domes sēdē bija aicināts “Latvijas Valsts ceļu” Vidzemes reģionālās nodaļas vadītājs Juris Priednieks. Saruna un sēde tika translēta “YouTube.com”.
“Runājot par Tirzas-Galgauskas posmu (vietējas nozīmes ceļā Ozoli-Liezēre-Tirza-Stāķi – red.), ir jāsaka, ka tas mums ir visā Latvijā visproblemātiskākais ceļš ar dubultās virsmas apstrādi,” neslēpa J.Priednieks. Viņš atzina, ka tā ir “Latvijas Valsts ceļu” problēma. Taču iedzīvotāji sūdzības izsaka tieši pašvaldībai. “Un tas ir saprotami, jo tas ceļš ir ļoti sliktā stāvoklī,” teica J.Priednieks. Šobrīd minētajam ceļa posmam ir iestājies garantijas termiņš, kurš ir spēkā trīs gadus. Rit jau otrais garantijas termiņa gads, un šajā periodā par ceļa stāvokli ir atbildīgs būvuzņēmējs – SIA “8 CBR”, kas kopš 2008.gada ir viens no AS „A.C.B.” uzņēmumu grupas dalībniekiem.
Visa vaina, ka projekts neparedzēja pamatu pārbūvi?
J.Priednieks teica – būvuzņēmējs noveļ vainu uz projektu, jo tas neparedzēja ceļa pamatu pārbūvi, tāpēc sākumā būvuzņēmējs negribēja labot defektus, novēla vainu uz ceļa pamatnes problēmām. Tomēr “Latvijas Valsts ceļi” pierādīja – lielākā daļa defektu ir virskārtā, tātad tā tomēr ir būvuzņēmēja atbildība. J.Priednieks arī uzsvēra vairāku apstākļu sakritību: būvmateriālos bija neatbilstības (bet pieļaujamās robežās); bija tehnoloģiskās kļūdas; ietekmēja laika apstākļi (darbi bija jāveic līdz 15.augustam, bet būvuzņēmējs uzņēmās risku un strādāja arī pēc šā datuma, kad septembrī bija lietains laiks). J.Priednieka uzskats – būvuzņēmēja risks neattaisnojās.
“Dzirkstele” jau rakstīja, ka kopumā autoceļa Ozoli-Liezēre-Tirza-Stāķi būvdarbu līgumcena bija 2,1 miljons eiro (ar PVN). Finansējums bija no valdības papildu piešķirtajiem 100 miljoniem eiro no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Gulbenes novada deputāts un pašvaldības Autoceļu (ielu) fonda komisijas vadītājs Normunds Mazūrs sacīja – cilvēki uzskata, ka šī ir pašvaldības neizdarība, un prasa paskaidrojumus no deputātiem sakarā ar nekvalitatīvo Tirzas-Galgauskas ceļa posmu. Viņš uzsvēra, ka novada domes sarunas un pārmetumi “Latvijas Valsts ceļiem” šajā sakarā turpinās jau divus gadus. N.Mazūrs arī atgādināja, ka ir bijusi runa par iespējamo tiesvedību ar būvuzņēmēju. “Tiesvedība nav sākta, jo būvuzņēmējs ir apņēmies veikt garantijas saistības,” atbildēja J.Priednieks, taču līdz tam “Latvijas Valsts ceļiem” ir bijušas garas un nopietnas pārrunas, kamēr panākta tāda vienošanās.
Bijusi runa pat par līguma laušanu ar būvuzņēmēju
“Mēs jau bijām tik tālu… ka līdz līguma laušanai. Bet ko nozīmē līguma laušana? Tas nozīmē, ka liels spēlētājs šajā tirgū tiktu izstumts,” teica J.Priednieks. Sarunu galarezultātā esot panākts ja ne kompromiss, tad risinājums. “Uzņēmējs apņēmās labot bedres, labot šo te, teiksim, nekvalitatīvo darbu. Pirmajā gadā tika veikta selektīva virsmas apstrāde, bet uzreiz bija redzams, ka tas stāvoklis nebūs labs, veidosies bedres. Tā arī bija – ziemā veidojās bedres. Uzņēmējs laboja ar auksto asfaltbetonu avārijas bedres. Un pašlaik ir atbilde uz mūsu (“Latvijas Valsts ceļi” – red.) vēstuli, ka maija sākumā uzsāks bedrīšu labošanu ar bitumena emulsiju un šķembām,” sacīja J.Priednieks.
Viņš piebilda, ka objekts tiek apsekots kopā ar būvuzņēmēju, defekti tiek oficiāli fiksēti, pēc tam būvuzņēmējs piedāvā programmu, kā novērsīs defektus. “Visi defekti ir jānovērš. Mēs varam pieprasīt no uzņēmēja veikt darbus tā, kā mēs to vēlētos,” sacīja J.Priednieks.
Tajā pašā laikā viņš akcentēja, ka arī pēc garantijas termiņa beigām ir jādomā, ko tālāk darīt ar šo Tirzas-Galgauskas posmu. J.Priednieka kā inženiera personiskais skatījums esot, ka šis posms būtu no jauna jāpārbūvē: “Segums jājauc nost un jāklāj par jaunu. Nepieciešama arī dziļāka izpēte, jo tur vietām bija tie rūguma posmi, kas būtībā šādos projektos ir neizbēgami, ja grunts apmaiņu neveicam. Tur, kur ir tie mālainie posmi, tur ūdens spiežas augšā.”
Bet pagaidām “Latvijas Valsts ceļi” nevar ar šo objektu neko darīt, kamēr spēkā vēl ir garantijas laiks – skaidroja J.Priednieks. Šobrīd būvuzņēmējam vismaz bedru veidošanās ir jānovērš.
Andis Caunītis: iedzīvotāji vēro un nesaprot
Novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis teica: “Avārijas bedres šajā posmā ir jānovērš jebkuros laika apstākļos. Iedzīvotāji ievēroja, ka kalendārās ziemas laikā, kad sniegs pakusa, bedres veidoja ciet. Bet kad ir sauss, saulains laiks, neviens neko nedara.” Viņš akcentēja – tiem, kuri ikdienā brauc pa šo ceļu, ir ļoti sāpīgi. Ceļš ir pārvērties par tehnikas un autobraucēju nervu pārbaudi. Agrāk šo ceļa posmu varēja paveikt ar atļauto ātrumu 80 kilometri stundā, bet tagad – braucot ar ātrumu 30-50 kilometri stundā un metot cilpas kā zaķim.
J.Priednieks teica – būvuzņēmējs ziemā avārijas bedres laboja ar auksto asfaltbetonu, kas ir atbilstoši izraudzīta tehnoloģija šādiem apstākļiem, taču ne visas bedres tad ir salabotas. Tagad, siltajā laikā, bedru labošanai tiks izmantota cita tehnoloģija – ar šķembām un bitumena emulsiju. Tā būšot jau pamatīgāka pilnīgi visu bedru lāpīšana. Tajā pašā laikā viņš aicināja nejaukt ceļa virsmas dubulto apstrādi ar asfaltēšanu.
Uzsverams, ka tieši ceļa Ozoli-Liezēre-Tirza-Stāķi posmā no 37,315. līdz 41,671.kilometram, kur ceļam tika veikta divkārtu virsmas apstrāde, jau pirmajā pavasarī parādījās milzīgas bedres un tika konstatēts, ka ceļa segums gandrīz sabrucis. Labāk nekļuva arī tad, kad ceļš beidza rūgt un segums izkalta – bedres tā arī palika, bet to malas kļuva asākas un bīstamākas. Pašvaldība meklēja būvdarbu veicējus, kuri solīja trūkumus novērst. Vasaras vidū bedres pielīdzināja, taču īpaši drošāka un ātrāka pārvietošanās šajā ceļa posmā nekļuva, jo bedres veidojās no jauna, liekot domāt, ka kaut kas nav kārtībā ar tehnoloģiju vai pašu pamatu. Tagad ir skaidrs, ka nekas te nemainīsies – pārvietošanās aptuveni 4 kilometru garumā jāveic ļoti uzmanīgi, mēģinot netrāpīt bedrēs vai apbraucot tās ar iestūrēšanu pretējā joslā.
