Gulbenes novada kultūras centra senioru līnijdeju grupa “Leno” pirms nedēļas svinēja ļoti skaistu jubileju – 15 kolektīva pastāvēšanas gadus. Jubilejas koncertam bija dots nosaukums “Ar deju pa dzīvi eju”, ko par sevi var teikt ikviena šī kolektīva dalībniece.
Kolektīvs “Leno” dibināts 2009. gada 8.oktobrī Leonoras Meņķes vadībā. No 2016.gada janvāra kolektīvu vadīja Pārsla Hamote, bet no 2016.gada oktobra kolektīvu vada Spulga Upāne. Šobrīd kolektīvā darbojas 20 dalībnieces, kuru vidējais vecums ir 73 gadi.
Tik sirsnīgs un skaists!
Jubilejas koncertā piedalījās arī viesi – dāmu deju grupa “Dzinteles” no Lejasciema un līnijdeju grupa “Raganiņas” no Gulbenes.
“Ar šīm meitenēm draugos esam jau sen un tiekamies kopīgos novada rīkotajos pasākumos. Koncertā piedalījās arī Valkas senioru grupa “Zelta rudens” un līnijdeju grupa “Ziemeļmeitas” no Viļakas. Mūsu koncertu kuplināja vokālais ansamblis “Veišu muzikanti” no Galgauskas un “Saburzīts, bet solīds” no Kalnienas. Sajūtas bija brīnišķīgas – lieliski dalībnieki, dažādi priekšnesumi, skanīgas dziesmas, burvīga pasākuma vadītāja Anita Birzniece, skatītāji un viņu aplausi! Ir tikai un vienīgi gandarījuma sajūta par to, ka pasākums izdevās tik sirsnīgs un skaists! Par to liecināja pateicības vārdi no ciemiņiem, viņu platie smaidi un apskāvieni prombraucot,” teic S.Upāne.
Viņa pateicas visām “Leno” dāmām par ieguldīto darbu, gatavojoties pasākumam un svētku dienā. “Īpaši liels paldies Pārslai Hamotei, Līgai Naglei, Ingrīdai Melecei, Mārai Bečai, Annai Kalniņai un Velitai Mikovai par skaistajām dāvaniņām!” teic S.Upāne.
Vecākajai dalībniecei – 89 gadi
Pašreiz kolektīvā “Leno” dejo 20 dāmas un koncertos uzstājas 9-12 dejotājas.
“Labprāt aicinām dejot arī kungus, bet līdz šim gan neviens nav pieteicies. Kā jebkura cita deja arī līnijdeja ir kustību, ritma un mūzikas apvienojums. Viens no plusiem ir tas, ka šīs dejas pārsvarā dejo pa vienam. Līdz ar to atbildība ir tikai pret sevi – jo labāk apgūšu dejas soļus, brīvāk un drošāk jutīšos dejas laikā. Lai iemācītos dejas soļus, pagriezienus, pareizos virzienus, ir nepieciešama ļoti liela apņēmība un neatlaidība. Vecumam te nav nozīmes, ja vien patīk tas, ko dari. Tiek izkopta ritma izjūta, prasme klausīties mūziku. Mēģinājumu laikā jādomā līdzi visam, ko dari – tad neizpaliks arī rezultāts,” uzsver S.Upāne.
“Leno” dejotājas saka, ka galvenais ir prieks būt kopā: padejot, pačalot, pasmieties un iemācīties ko jaunu. Dažreiz mēģinājumos tiek stāstītas anekdotes vai nolasīti interesanti fakti.
“Mūsu vecākajai dalībniecei Velitai ir 89 gadi. Viņa joprojām apmeklē kolektīva pasākumus, atbalsta dejotājas koncertos un piedalās “Leno” sabiedriskajā dzīvē. Uz skatuves dejo dāmas no 62 līdz 85 gadiem,” teic S.Upāne.
Brunči atradās pēc gada
Kolektīva vadītāja atminas, kopš viņa ir kopā ar “Leno”, ir piedzīvotas dažādas situācijas.
“Par vienu notikumu pasmejamies vēl joprojām – uzstājāmies novada kultūras centrā, kur koncertā bija jādejo divas dejas pēc kārtas. Pirmā deja nodejota, dāmas paliek uz skatuves. Sāk skanēt fonogramma otrajai dejai. Dāmas stāv un smaida. Jāsāk dejot, bet dāmas joprojām stāv un smaida. Jūtu, ka viņas tā var nostāvēt visu deju, tāpēc no “aizskatuves” izskrienu priekšā un sāku rādīt deju soļus. Jāpiebilst, ka kājās man nebija nekādi deju apavi, bet augstpapēžu kurpes. Šajā mirklī visas dejotājas pievienojās man dejā. Kad sapratu, ka priekšnesums turpinās, nozudu aiz aizkariem,” stāsta S.Upāne.
Dažādus atgadījumus pastāstīja arī A.Birzniece, kuras mamma Maiga dejo “Leno” jau gandrīz no pašiem kolektīva pirmsākumiem.
“Dāmas dažkārt pulcējās dejot pie savām deju biedrenēm, jo dejas soļi bija jāapgūst, un tie nebūt nav nemaz tik viegli. Tad dāmas, kuras bija dejojušas jau ilgāk, uzņēmās vadību pār kādu jaunpienācēju. Kādu laiku dejotājas pulcējās pie manas mammas mājās, lai papildus trenētos. Vienai no dejām muzikālais pavadījums bija dziesma “Sex on the beach”. Tā nu dāmas atkārtoti trenējās un dziesma skanēja. Smējāmies, ka dāmas gados dejo tik karstasinīgas dziesmas pavadījumā. Arī citām dejām pavadījumā dziesmas mēdz būt ar gana karstiem tekstiem, bet tādas ir “Leno” dejotājas – ar savu humoru un vitālas,” teic A.Birzniece.
Vēl kāds atgadījums saistās ar tikko uzšūtiem svārkiem. “Mammai bija tikko uzšūti svārki dejām, bet tie bija pazuduši. Mammai mēs esam trīs meitas, un viņa kārtīgi izprašņāja mūs, vai gadījumā neesam šos brunčus paņēmušas. Brunči atradās pēc gada! Tie bija uzlikti uz pakaramā, bet virsū bija uzlikta cita kleita,” atminas A. Birzniece.
Ja jādejo, tad dejo
“Leno” šogad jau ceturto reizi piedalījās senioru festivālā “Zelta ritmi” Rīgā.
“Jūtamies pagodinātas un lepnas, ka kuplinām ar savu klātbūtni šo krāšņo festivālu, kur sabrauc dalībnieki no visas Latvijas. Pirmo reizi braucām 2019.gada augustā. Bija ļoti liels karstums – plus 32 grādi. Bet “Leno” dāmas nekas nespēj izsist no līdzsvara – ja jādejo, tad dejo,” teic S.Upāne.
“Dejotājas ir tik dažādas, tomēr vienotas, tik vienreizējas, tik neatkārtojamas un tik mīļas! Mūsu sadarbība balstās uz cieņpilnām attiecībām, un tā ir ļoti laba sajūta,” saka S.Upāne un visu “Leno” kolektīva dalībnieču vārdā izsaka pateicību Gulbenes novada kultūras centra vadītājai Sarmītei Zdanovskai un mākslinieciskajai vadītājai Inetai Melderei par atbalstu ikdienā un svētku reizēs.
UZZIŅA
Nosaukuma “Leno” atšifrējums ir kolektīva raksturojums:
Lustīgās,
Erudītās,
Nenogurdināmās
Optimistes.
