
GULBENES novada kultūras centra senioru vīru vokālais ansamblis “Namejs” atzīmējis 25 gadu jubileju. Šie gadi aizvadīti daudzās dziesmās un koncertzālēs, un vīru skanīgo dziedājumu jubilejas koncertā bija atnākuši novērtēt gan tuvāki, gan attālāki ansambļa draugi.
Svinību laikā vīri priecēja sanākušos ar skaistu vokālo sniegumu, kā arī uzņēma ciemos draugus, kuri ieskandināja un iedancināja Gulbenes novada kultūras centra lielo zāli.
“Nameja” pirmsākumi
Gulbenes novada kultūras centra senioru vīru vokālais ansamblis “Namejs” dibināts 1997.gadā. Pirms “Namejs” kļuva par “Nameju”, tas saucās “Daugavas Vanagu vīru ansamblis”. Tā stāsts saistās ar kādu vēlmi sagatavot priekšnesumu ar vīru dziedājumu. Tā šī mazā sēkliņa nu jau aug 25 gadus. Toreizējo vīru ansambli kopā saturēja Daira Karole, kura pašreiz vada Stradu pagasta senioru vokālo ansambli “Baltābele”.
“Sanācām kopā 1997.gada rudenī, jo Stāķos notika dzejnieces Vijas Poļakas-Rikveiles 70 gadu jubileja. Viņa gribēja, lai kādu no viņas dzejoļiem izpilda arī vīri. Ilggadējs Gulbenes kultūras dzīves atbalstītājs, aizrautīgs vairāku senioru vokālo ansambļu dibinātājs un dziesmu draugs Jāzeps Romulis, kurš diemžēl devies jau mūžībā, kopā ar dziedātāja Ēvalda Strazda kundzi Laimu Strazdu apzināja un saaicināja kopā pilsētā dziedošos vīrus. Kopā satikās astoņi vīri, lai dziedātu V.Poļakas-Rikveiles dzeju. Tādi nu bija “Nameja” pirmsākumi. Kad aizgāju dekrētā, 1998.gadā ansambli vadīt pārņēma Edgars Martinsons un tad arī ansamblim tika dots krāšņais nosaukums “Namejs”,” stāsta D.Karole.
Gulbenes novada kultūras centra vadītāja Sarmīte Zdanovska, kura vadīja pasākumu, uzsvēra, ka E.Martinsons, būdams komponista Edgara Račevska audzēknis, ansamblim mācīja ļoti sarežģītas partitūras, ar kurām kungi ļoti labi tika galā.
“Namejs” vadītāji bijuši: E.Martinsons, Rita Vēverbrante, Santa Kalniņa, Ligita Plešanova-Jarusova, Emīls Rusovs, Vitauds Bošs, Astra Zvirbule, šobrīd kolektīvu vada Inta Zellīte.
Pašreiz ansamblī “Namejs” dzied astoņi vīri, bet vislielākais dalībnieku skaits reiz bijis piecpadsmit.
Ansambļa dalībnieks gulbenietis Edgars Naglis, kurš kolektīvā dzied jau 20 gadus, teic, ka tik ilgi noturēties kolektīvā palīdz mīlestība uz dziedāšanu. “Tā ir mana sirdslieta!” teic E.Naglis.
Aicina dziedāt gribētājus
Mūzika un deja vienoja arī “Nameja” jubilejas svinību viesus un “Nameja” draugus no tuvākām un tālākām vietām. Ansambli un viesus priecēja Stradu pagasta sieviešu vokālais ansamblis “Pieskāriens”, Stradu pagasta senioru vokālo ansambli “Baltābele”, Jaungulbenes tautas nama senioru vokālais ansamblis “Kamenes”, Gulbenes līnijdeju grupa “Raganiņas”, Staru kultūras nama vokālais ansamblis “Sonora”, Gulbenes novada kultūras centra senioru ansamblis “Dzīvotprieks”, Lejasciema senioru ansamblis “Satekas” un vokālais ansamblis “Dzīle” no Saulkrastiem.
Kādreizējais “Nameja” vadītājs E.Rusovs pašreiz māca mūzikas teoriju un mūzikas vēsturi Emīla Dārziņa mūzikas skolā un Pārdaugavas Mūzikas un mākslas skolā.
“Ansambli “Namejs” vadīju no 2016. līdz 2018.gadam. Es biju salīdzinoši jauns, un lielākais izaicinājums vadīt vīru ansambli bija tieši pieredzes atšķirības. Dažreiz man bija jāieklausās to vīru viedoklī, kuri ir ar bagātāku dzīves pieredzi, bet es no savas puses varēju ienest jaunāka cilvēka skatījumu,” stāsta E. Rusovs un izsaka gandarījumu par ansambļa uzņēmību un paveikto.
Savukārt I.Zellīte “Nameja” vīrus vada apmēram divus gadus. Runājot par to, vai dāmai nav grūti vadīt diezgan lielu vīru ansambli, viņa teic – lai arī šādam darbam ir savi izaicinājumi, “Namejs” ir ļoti draudzīgs kolektīvs. Viņa mudina arī ikvienu vīru jebkurā vecumā pievienoties ansamblim un bilst, ka “Namejs” mīļi gaidīs Gulbenes novada kultūras centrā (3.stāvā) katru ceturtdienu pulksten 16.00, kad ansamblim notiek mēģinājumi.
“Namejs” saka sirsnīgu paldies ikvienam jubilejas pasākuma rīkotājam, viesim un klausītājam, kā arī savām sirdsdāmām, kuras visus šos gadus viņiem ir klāt. ““Nameja” vīru dāmām ir veltīta arī kāda īpaša dziesma – “Bērzs un egle”, kura koncertos vienmēr tiek veltīta dziedātāju dāmām,” stāsta Sarmīte Zdanovska.















