Jaunajā amatā aizvadīts vairāk nekā gads
Gulbenes novada kultūras centra vadītāja Sarmīte Zdanovska ir no Aizkraukles, taču viņa sevi uzskata par gulbenieti. Pašreiz viņa dzīvo Daukstu pagastā, taču darbs ļāvis iepazīt visu Gulbenes novadu. Viņa savā amatā strādā tikai gadu, un šis gads kultūras nozarē ir bijis pārmaiņu pilns, tomēr Sarmītei ir svarīgi kultūru darīt pieejamu ikvienam iedzīvotājam.
Svarīgi atzīmēt, ka šovakar ikviens interesents pulksten 19.00 ir aicināts uz Gulbenes novada kultūras centru, kur noritēs pasākums “Gulbenes novada kultūras balva 2023-2024”, kurā pagodinājumu saņems vairāki Gulbenes novada kultūras jomas darbinieki.
Kultūra – sirdslieta
Sarmītes bērnība pavadīta starp blokmājām Aizkraukles Purvciemā. “Es nekad tā arī nesapratu, kāpēc man ir jādzīvo pilsētā,” teic Sarmīte, kura iemīlējusi klusāku dzīves ritējumu pie vecvecākiem, kuri dzīvojuši Viļakā. Studijas vadības nozarē viņu aizvedušas uz Jelgavu, bet tad liktenis viņu atvedis uz Lejasciemu. Tur Sarmīte nodzīvojusi septiņus gadus.
“Sanāca ļoti saaugt ar šo pagastu, tur arī bija mana pirmā darba vieta pagasta pārvaldē. Sāku strādāt praksē pie toreizējās sabiedrisko attiecību speciālistes Janas Igaviņas. Lejasciemā dzima arī dažādas idejas, ko iesākt, viena no tām bija jauniešu centra izveide Lejasciemā, to kopā ar Janu izdomājot makšķerējot,” stāsta Sarmīte.
Likteņa pavērsieni viņu gandrīz jau aizveduši atpakaļ uz Aizkraukli, taču tad Sarmīte 2010.gadā ieraudzījusi sludinājumu, ka Jaungulbenē tiek meklēts tautas nama vadītājs.
“Esmu ļoti pateicīga kosmosam, jo kultūras nozare ir tā, kurā man tiešām patīk darboties. Darīju daudz, un kādā brīdī manī sākās iekšējā panika par to, ka jūtos viena. Man negribējās strādāt vienai, bet gribējās savu komandu. Tautas namā vadītājs bija gan pasākumu plānotājs, gan režisors, vadītājs. Bija gan jāģērbjas kostīmos, gan jāatbild par tehnisko nodrošinājumu. Dažbrīd tā visa bija par daudz un sāka zust gandarījums par pašiem pasākumiem. Sāka rasties doma arī par izaugsmes iespējām,” stāsta Sarmīte.
Pērn notikusi reorganizācija
Pērn nāca darba piedāvājums Gulbenes novada kultūras centrā, kurā bija nepieciešams vadītājs.
“Tika reorganizētas kultūras iestādes, un nonācu šeit. Reorganizācija notika likumsakarīgi, jo bija jāveido viens metodiskais centrs novadā. Tā kā Kultūras pārvalde bija vienā ēkā ar kultūras centru, tika izveidots viens Gulbenes novada kultūras centrs, līdz ar to esmu vadītāja Gulbenes novada kultūras centram un atbildu par Gulbeni un arī par visa novada kultūras un tautas namiem,” teic Sarmīte.
Finanšu apsvērumu dēļ tika pieņemts lēmums nefinansēt interešu kolektīvus, kā arī pārskatītas un samazinātas kultūras darbinieku slodzes. Tika likvidētas arī ilgstoši esošās vakances, kurām budžetā ilgi tika plānots finansējums, bet darbinieki netika atrasti. Viņa stāsta, ka, piemēram, Stāmerienas un Beļavas pagastā katrā ir divi tautas nami, bet pēc reorganizācijas katrā pagastā ir nevis divi kultūras darbinieki uz diviem tautas namiem, bet gan tikai viens darbinieks, kurš pārvalda abus tautas namus.
“Jebkuras izmaiņas ir emocionālas, un ir atkal un atkal jāskaidro, ko šīs pārmaiņas nesīs. Protams, ir darbinieki, kurus skāra izmaiņas, un ir jāpaiet laika periodam, lai izprastu šo pārmaiņu pienesumu. Vēl pat nav pagājis gads, un katram darbiniekam ir jāizprot, kā notiks katra pagasta kultūras dzīves plānošana. Pie izmaiņām pierodam ar laiku un vēlāk arī saprotam, ka tās ir nākušas par labu. Kultūras namu ēkas pagastos ir dažādā stāvoklī, un gribētos, lai tās visas tiek renovētas, taču tas prasa ieguldījumus,” uzsver Sarmīte.
Spēcīgas kopienas
“Es gribu, lai katrā pagastā ir kultūras darbinieks un tas nemainītos. Mums ir spēcīgi pagasti un katrā no tiem ir spēcīgas tradīcijas. Apvienojoties vienmēr kaut kas tiek zaudēts. Cilvēkam nevar uz papīra uzlikt plānu, kā ir jāveic pārmaiņas. Ja iestādes apvieno, tās vadītājam ir vairāk pienākumu un viņš var izdegt, kā arī tā pa īstam viņš nav ne vienā, ne otrā vietā. Bet kultūras nozarē attiecīgajā vietā ir jābūt cilvēkam ar visu savu sirdi un dvēseli, kultūras namam jākļūst par katra pagasta centrālo vietu,” pauž Sarmīte un atzīst, ka, neņemot vērā vēlmes, viņa izprot, ka nekas nevar būt mākslīgs un dažbrīd iestādes nevar uzturēt kā iepriekš tikai tāpēc, lai tās būtu.
“Gulbenes novada pagasti ir spēcīgi un unikāli, arī attiecīgi gadījumi, kad mazie pagastiņi ir spēcīgāki pat par lielajiem. Tā, piemēram, Līgo pagastā ir nedaudz vairāk kā 300 iedzīvotāji. Tur ir liels padomju laikos celts kultūras nams, bet tur valda ļoti sirsnīga attieksme pret kultūru, iedzīvotāju līdzdalība kultūras procesos. Ja kultūras namā ir pasākums, to apmeklē visi aktīvie pagasta iedzīvotāji. Viņi uzskata par pienākumu tur būt,” teic Sarmīte.
Vēl kā pozitīvu piemēru viņa min Kalnienu. “Tur ir ļoti saliedēta un spēcīga kopiena, kura tur savu pagastu un par to cīnās. Tas ir ļoti labs piemērs arī lielajiem pagastiem,” uzsver Gulbenes novada kultūras centra vadītāja un pauž, ka viņai par katru pagastu ir savs stāsts, kā arī skatījums par šo pagastu spēcīgajām un ne tik spēcīgajām lietām. “Mēs esam ļoti dažādi, un tā ir visu šo pagastu vērtība,” uzsver Sarmīte.
Primārais – nodrošināt kolektīvu vajadzības
“Kultūras darbiniekam ir jājūt savi cilvēki un tas, kas viņus interesē. Pagastos primārā lieta ir veidot kultūrtelpu, kurā sevi var pilnveidot ikviens pagasta iedzīvotājs. Lai arī pasākumu daudzums un dažādība ir ievērojama, taču primārais kultūras namu uzdevums ir nodrošināt vietējo amatiermākslas kolektīvu darbošanos, kā arī radīt latviešu gadskārtu svētkus, nodrošinot latvisko tradīciju saglabāšanos un dziesmu svētku kustības nepārtrauktību,” stāsta Sarmīte.
Atnākot strādāt uz Gulbenes novada kultūras centru, viņu ļoti pārsteidza kultūras centra noslogotība. “Mums dažkārt ir ierobežotas spējas plānot pasākumus, jo mūsu primārais uzdevums ir nodrošināt telpas kolektīvu mēģinājumiem. Pilsētā ir 18 amatiermākslas kolektīvu un notiek ļoti liels darbs pie loģistikas veidošanas, lai kolektīvi kaut reizi mēnesī tiktu uz skatuves,” stāsta novada kultūras centra vadītāja.
Izmaiņas nākotnē
Ar 2026.gadu kultūras darbiniekiem būs jābūt augstākajai izglītībai. “Tiks ņemta vērā arī nostrādāto gadu pieredze. Būtiski ir saprast, ka kultūras darbinieks nenāk vienkārši pastrādāt, ir jābūt arī šim kvalitātes rādītājam,” teic Sarmīte.
Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas ir atbildīgā organizācija, apjaušot, ka tādējādi daudzas kultūras iestādes var palikt bez kultūras darbiniekiem, radīs iespēju arī apgūt profesionālās pilnveides kursus.
Sarmīte uzsver, ka ļoti pozitīvi ir tas, ka šobrīd valsts sāk vairāk domāt par kolektīvu vadītāju atalgojumu. “Beidzot esam to sagaidījuši! Ir paceltas valsts mērķdotācijas kolektīvu vadītāju atalgojumiem, un tas ir ļoti būtiski, jo tieši kolektīvu vadītāji ir tie, kas ar savu darbu nodrošina dziesmu un deju svētku nepārtrauktību. Sagatavot kolektīvus šiem svētkiem nav vienkārša izklaide, tas ir milzīgs darbs!” teic Sarmīte un uzsver, ka arī viņas prioritāte ir turpināt atbalstīt amatiermākslu.
“Dziedāt korī vai dejot deju kolektīvā ir pienākums pret savu novadu un valsti! Mērķdotāciju palielinājumu kolektīvu vadītāji gan izjutīs tikai no nākamā gada. Algu palielinājums būs slogs pašvaldībām, taču šāds solis bija nepieciešams, lai turpinātu un saglabātu valsts kultūras vērtības. Kolektīvu vadītāju ir maz, tāpēc ir jādomā, kā viņus stimulēt šo smago darbu darīt. Es ceru, ka nākotnē kultūras centriem arī būs akreditācija. Tā ļautu daudz ko sakārtot. Es to neuztveru kā birokrātisku slogu, bet gan drīzāk kā palīgrīku, lai sakārtotu darbu,” teic Sarmīte.
Pasniegs Gulbenes novada kultūras balvas
Šodien pulksten 19.00 Gulbenes novada kultūras centrā noritēs arī Gulbenes novada kultūras balvas pasniegšanas ceremonija.
“Šāds pasākums norit reizi divos gados, un to organizē Gulbenes novada pašvaldības kultūras komisija. Apbalvojumi ietver visas kultūras nozares: bibliotēkas, muzejus, mākslas un mūzikas skolas, kā arī kultūras iestādes. Apbalvojumu saņem arī par mūža ieguldījumu kultūrā, un tiek pasniegta arī kāda īpaša balva – “Inesītes balva”. To izveidojusi kultūras darbiniece Edīte Siļķēna, un balva tiks pasniegta jau desmito gadu,” stāsta Sarmīte.
Viņa atgādina, ka “Inesītes balva” ir par godu kultūras darbiniecei Inesei Stalidzānei, kura jau ir aizsaulē, taču viņas mantojumu atceras daudzi kultūras nozares ļaudis. “Inesīte bija ļoti aktīva, viņa spēlēja teātrī, vadīja folkloras kopu, kultūras namu. Viņa bija gluži kā kultūras darbinieka etalons,” teic Sarmīte, kura arī pati saņēmusi šo apbalvojumum un atzīst, ka tas ir viens no viņas lielākajiem dzīves pagodinājumiem.
Agrāk kultūras balvai iedzīvotāji izvirzīja pretendentus un balsoja par tiem, taču jau otro reizi nominantus vērtē nozaru vadītāji. Šāds lēmums tika pieņemts tādēļ, lai nominanti tiktu objektīvi izvērtēti, ne tikai balstoties uz to, par kuru nominantu nobalsos vairāk cilvēku. Arī šogad balvu saņems skatītāju simpātija. Jebkurš iedzīvotājs varēja balsot par savu iecienītāko kultūras notikumu, personu vai kultūrvietu. Šogad šai nominācijai tika iesūtīti daudzi iedzīvotāju ieteikumi.
Vaļasprieku kamoliņš
Līdztekus darbam novada kultūras centrā Sarmīte pati dzied arī Jaungulbenes korī “Liede”, kuru pati ir arī dibinājusi, uzsākot strādāt Jaungulbenē. Viņa dzied arī postfolkloras kopā “Dadzes”, kura ir dibināta Jaungulbenē. Postfolkloras virziens ir modernizēta folkloras mūzika. “Ar “Dadzēm” arī mičojam kāzās, tā ka mums vēl ir kāda papildu nodarbošanās, kurā esam kopā,” stāsta Sarmīte.
Viņa vada arī Litenes amatierteātri “Nebēdnieki”, kā arī jaunizveidoto Gulbenes senioru amatierteātri, kurš darbojas vien kopš septembra. “Teātrī spēlē cilvēki gados (65+), un Latvijā ir tikai viens šāds teātris. Mēs esam otrie, un jau nākamgad būs arī pirmā teātra pirmizrāde,” teic Sarmīte.
Ikdienas rūpes viņa ieada arī zeķēs, kuras sākusi adīt līdz ar šī amata ieņemšanu. “Pēc lielas darba dunas, kad nav vairs emocionāla spēka, paņemu rokās adīkli, kas man ir pilnīgi neraksturīgi, un adu, kamēr nomierinos. Zeķēs es ieadu visus dienas notikumus – gan to, kas bijis labs, gan to, kas bijis slikts. Tagad man ir ļoti daudz zeķu, vismaz kādi 50 zeķu pāri,” smejot teic Sarmīte.
SEV NERAKSTURĪGI Sarmīte uzsākusi adīt zeķes, jo tieši tādā veidā viņa atbrīvojas no ikdienā iekrātajām rūpēm un darba dunas. Lielais saadīto zeķu kalns turpina augt, un Sarmīte teic, ka roku darbs palīdz atslābināties un izvēdināt domas.
FOTO: NO PERSONISKĀ ARHĪVA
