Sabiedriskā institūcija “Publiskās atmiņas centrs” nosūtījusi Gulbenes novada domei ieteikumus atteikties no vietvārdiem, kuri saistīti ar komunistisko totalitāro režīmu. “Dzirkstele” par to jau rakstīja. Nu jau Publiskās atmiņas centrs lūdzis novada domi sniegt īsu, konspektīvu informāciju par rīcību saistībā ar visiem vietvārdiem, tajā skaitā ielu un laukumu nosaukumiem, kurus pašvaldība ir mainījusi 2022. un 2023.gadā.
Minētās sabiedriskās organizācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Kangeris vērsis arī “Dzirksteles” uzmanību, ka Gulbenes novadā ir divi ielu nosaukumi – Annas Sakses iela un Partizānu iela, kuri saglabājušies no komunistiskā totalitārā režīma laikiem. Pašvaldībā “Dzirkstele” noskaidroja, ka novada domē nav pieņemts lēmums atteikties no šiem diviem ielu nosaukumiem.
Vairāk uztrauc Tatjana Ždanoka, ne Sakse
Novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis “Dzirkstelei” teica – ja iedzīvotāji nāks ar iniciatīvu par minēto divu ielu nosaukuma maiņu, sekos rīcība, taču uzspiest cilvēkiem viņš to negribētu.
A.Caunītis skaidroja: “Varbūt nav tik daudz jāsatraucas par mirušajiem, ne par to Annu Saksi. Viņa vairs neko sliktu neizdarīs, un antireklāma nav jātaisa. Jāpieiet saprātīgi un jāizturas kā pret vēsturi. Manuprāt, šobrīd drīzāk vajadzētu satraukties par Tatjanu Ždanoku – Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas. Un šādi cilvēki, kuri ir viņai līdzīgi, kuri ir ļoti rafinēti, pie zināmiem apstākļiem var kļūt drauds Latvijas valstij. Kāpēc šos cilvēkus neviens necenšas “cepināt” un “izskalot”? Gribētu, lai šādi cilvēki vairs nepārstāvētu Latviju nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Viņi ir bīstami Latvijai!”
Absolvējis Sakses vārdā saukto vidusskolu
A.Caunītis bilda, ka pats savā laikā ir absolvējis Annas Sakses Lejasciema vidusskolu. “Man atestātā tā ir ierakstīts. Vai man par to tagad jākaunas? Vai man būtu jālūdz Valsts izglītības satura centram, lai izsniedz jaunu atestātu sakarā ar to, ka ir mainīts skolas nosaukums?” viņš vaicāja. Jāatgādina, ka A.Sakses vārdā Lejasciema vidusskola nosaukta 1982.gadā. No nosaukuma skola atteikusies 21.gadsimta sākumā.
A.Caunītis ar “Dzirksteles” starpniecību apliecina cieņu K.Kangerim kā vēsturniekam un viņa pārstāvētajai sabiedriskajai organizācijai, tomēr skaidro, ka ielas nosaukuma maiņa – tās ir finanšu izmaksas un ne tikai pašvaldībai, bet arī iedzīvotājiem. “Īpašumu pārreģistrēšana, uzņēmumu adrešu pārreģistrēšana – tas maksā.”
Uzskata – no Lejasciema jāpārvieto “Sakses galva”
Lejasciemiete skolotāja Lana Černoglazova “Dzirkstelei” teica: “Esmu runājusi ar daudziem lejasciemiešiem, un tikai viens cilvēks ir teicis, ka būtu jāatsakās no Sakses ielas nosaukuma un jānomaina. Visi pārējie saka – tas nav jādara. Lejasciemieši tagad cenšas saprast, kāpēc Sakse tajā laikā bija tāda, kas tie bija par apstākļiem. Sākam skatīties citām acīm. Izprotam to laiku, to situāciju. Es pati tikko izlasīju Sakses romānu “Darba cilts”, un es sapratu. Autore ticēja. Varbūt pat tas bija naivums. Un kurš var pierādīt pretējo, ka viņa apzināti gribējusi nodarīt kaut ko ļaunu? Mēs varam diskutēt, un tāpat katrs paliksim pie sava viedokļa.”
Lejasciemiešu vairākums esot pret atteikšanos no Sakses ielas nosaukuma. Tajā pašā laikā par pieminekli “Sakses galvu”, kas joprojām stāv pagasta centrā, L.Černoglazova teica: “Tas nav veiksmīgs piemineklis, un pagastā pieņemama ir doma, ka piemineklis ir jānoņem no esošās vietas.” Bijusi runa, ka pieminekli varētu pārvietot uz kapiem vai citur.
Partizānu iela Letēs – izzūdošajā ciemā
Beļavas pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Rakstiņš “Dzirkstelei” sacīja – Partizānu ielas nosaukumā nav tomēr norādīts, ka tā būtu sarkano partizānu iela. Jēdzienu “partizāni”, viņaprāt, var tulkot dažādi, arī saistīt ar nacionālajiem partizāniem jeb mežabrāļiem. Atteikties no šā ielas nosaukuma, kā uzskata A.Rakstiņš, būtu pārspīlējums.
“Neatbalstu ielu nosaukumu maiņu. Vēsturi mēs neizmainīsim. Un, ja tiks nomainīts ielas nosaukums, kas apmaksās to visu? Mainīsies arī iedzīvotājiem adreses zemesgrāmatā. Visur tie būs izdevumi. Tad tam būtu jāparedz finansējums,” teica A.Rakstiņš.
Viņš arī akcentēja, ka Letes ir izzūdošs ciems. Jaunatnes tur gandrīz neesot, tikai vieni pensionāri. Pēc gadiem 20-30 tur dzīvojošos, iespējams, varēšot saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem.
Gulbenes novadā ir:
* Annas Sakses iela Lejasciemā. Iela ir veltīta “PSRS propagandistei literatūrā, Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas orgāna “Cīņa” nodaļas vadītājai 1940.gada PSRS okupācijā Annai Abzalonei;
* Partizānu iela Beļavas pagasta Letēs. Tā, kā uzskata Publiskās atmiņas centrs, ir veltīta Voldemāram Ezerniekam – Latvijas Komunistiskās partijas kaujiniekam, Staļina kolaborantam Latvijas 1940.gada okupācijā, PSRS okupācijas perioda Kara skolas politiskajam vadītājam, PSRS kaujinieku Ziemeļlatvijas vienības komandierim. Tāpat šī iela veltīta V.Ezernieka biedriem – Indriķim Stinkulim, Fjodoram Prokofjevam un citiem -, kuri krita Beļavas pagasta Letēs 1943.gada 18.jūlijā kaujā ar nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas režīma policistiem. Kā arī šī iela veltīta jau iepriekš kritušajam PSRS kaujiniekam Mārtiņam Rudzītim, 1943. gada 10.janvārī kritušajam PSRS kaujiniekam Adalbertam Lasmanim un vienības politiskajam komisāram, vēlākajam komandierim Alfrēdam Raškevicam (kurš miris 1977.gadā).
Avots: Publiskās atmiņas centrs
