Jau trešo reizi notiks telpu nomas tiesību izsole ražošanas/noliktavas ēkā “Pinkas” 7,6 tūkstošu kvadrātmetru platībā Lizuma pagastā, kas pieder Gulbenes novada pašvaldībai un atrodas uz pašvaldības zemes. 12 deputāti par to nobalsoja novada domes 23.februāra sēdē. Viens deputāts balsojumā atturējās, viens balsošanā nepiedalījās. Vēl viens deputāts slimības dēļ nebija klāt šajā domes sēdē.
Novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis norādīja, ka šo izsoļu dokumentos ir ieviestas izmaiņas atbilstoši Ministru kabineta 2023.gada 7.februāra noteikumiem Nr. 55, kas paredz grozījumus Ministru kabineta 2015.gada 10.novembra noteikumos Nr. 645. Šie jaunieviesumi ir daudz labvēlīgāki uzņēmējiem un rada lielāku ieinteresētību piedalīties telpu nomas izsolē, jo noteikti rādītāji jaunajās telpās būs jāsasniedz nevis gada laikā, bet līdz 2028.gadam. “Pinkas”, kuru būvniecība izmaksāja vairāk nekā 5 miljonus eiro un kas top ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu, pagaidām vēl nav nodotas ekspluatācijā. Objektu pēc pašvaldības pasūtījuma būvē SIA “P.M.G.”.
Domes sēdē diskusiju par “Pinku” projektu un to, kam šis projekts domāts, uzsāka deputāts Intars Liepiņš. Deputāts jau iepriekš bija lūdzis A.Caunīti rakstiski viņam atbildēt uz vairākiem jautājumiem par “Pinkām”, bet šīs atbildes I.Liepiņam nav likušās pietiekami izsmeļošas.
Kāpēc telpu uzlabojumi neatspoguļojas izsoļu dokumentos?
“Jautājums ir par siltajām grīdām, par ieguldījumiem. Un kā tas tiek atspoguļots telpu daļas nomas izsolē?” teica I.Liepiņš, kā arī pauda izbrīnu par šāda veida papildus veiktajiem būvdarbiem telpu daļā, to nesaskaņojot ar projektētāju (SIA “VVV Architecture”). Pēc “Dzirksteles” rīcībā esošās neoficiālās informācijas telpas “Pinkās” celtas un speciāli pielāgotas konkrētām vajadzībām/vēlmēm, lai objektu nomātu četri Lizuma uzņēmumi: SIA “Avoti”, SIA “Dimdiņi” (izveidota notece grīdā) , SIA “Rairu” un SIA “Farmeko” (izveidotas siltinātās grīdas un speciāla ventilācijas sistēma).
A.Caunīša padomnieks attīstības, projektu un būvniecības jautājumos Jānis Barinskis paskaidroja: “Visas būvniecības darbības ir saskaņotas.”
I.Liepiņš iebilda, ka nekur to neredz fiksētu dokumentu grozījumos – ne projektā, ne vienošanās dokumentos. Oficiālajā publiski pieejamajā informācijā tas neesot atspoguļojies.
J.Barinskis teica, ka pašvaldība nav neko maksājusi par papildu darbu veikšanu. Viņa skaidrojums: “Būvniecības dalībnieki veica darbības atbilstoši viņu kompetencei.”
I.Liepiņš diskusiju turpināja: “Es saprotu, ka pašvaldība nav maksājusi, pašvaldība nav pasūtījusi (papildu būvdarbu veikšanu – red.). Kā vispār svešā objektā kāds no malas var pasūtīt (papildu būvdarbus – red.)?” Deputāts arī pauda neizpratni par to, kādā bilancē pašvaldība iekļaus šos veiktos papildu būvdarbus.
A.Caunītis teica, ka pašvaldība patiešām šos papildu darbus savā bilancē neiekļaus. Viņš lika saprast, ka papildu būvdarbi, piemēram, vienā gadījumā ūdens uztveršanas rene, bet citā siltinātā grīda, ir veikti atbilstoši konkrētu vietējo uzņēmumu vajadzībām. Pēc A.Caunīša domām, labāk ir šos papildu uzlabojumus veikt uzreiz, kamēr objekts vēl nav nodots ekspluatācijā, lai pēc tam nebūtu jālauž grīda un kaut kas jāmaina. Novada domes priekšsēdētājs sacīja, ka no šīs pieredzes pašvaldība ir mācījusies. Tāpēc, piemēram, citā līdzīgā objektā – pašvaldības topošajā noliktavas ēkā Gulbenē, Zaļajā ielā 3, – telpu nomas tiesību izsole tiek rīkota jau laikus, kamēr objekts vēl ir tapšanas pašā iesākumā. Tas vajadzīgs, lai nomnieki laikus varētu iesaistīties telpu sakārtošanā atbilstoši viņu specifiskajām prasībām.
Deputātu vairākums šeit nekādus pārkāpumus nesaskata
A.Caunītis skaidri pateica, ka uzņēmēji no savas puses ir veikuši uzlabojumus objektā. Piemēram, kādā telpas daļā zem grīdas ievietotas caurules, lai varētu nodrošināt grīdu sildīšanu. A.Caunītis teica: “Es īsti nesaprotu, vai tas ir uzskatāms kā pārkāpums.”
I.Liepiņš palika pie sava, ka nav tomēr skaidrs, kurš par šiem uzlabojumiem ir samaksājis un kāpēc ēkas oficiālais stāvoklis (bez uzlabojumiem) atšķiras no faktiskā (ar uzlabojumiem). Deputāts pauda, ka tādā gadījumā pašvaldības rīkotā “Pinku” telpu nomas tiesību izsole nav līdz galam atklāta. I.Liepiņam arī nav skaidrs, kāpēc privāts komersants, ieguldot tik lielus līdzekļus, nepieteicās jau pirmajā pašvaldības rīkotajā izsolē.
“Es no savas puses tiešām nevaru nokomentēt,” sacīja A.Caunītis un piebilda, ka var vienīgi “iztulkot un pieņemt”, ka, piemēram, “cauruli siltinātajai grīdai uzņēmējs atveda būvniekiem un sarunāja, lai ieliek”. Novada domes priekšsēdētājs uzskata: “Mums tiešām ir jābūt saprotošiem cilvēkiem, nevis kaut kādiem burta kalpiem.”
Deputāte Guna Pūcīte teica, ka no šīs diskusijas ir sapratusi – būvniecībā šīs darbības ir saskaņotas un ka tas, kas ir izdarīts, nepasliktina ēkas stāvokli, bet drīzāk to uzlabo. “Ja par to ir samaksājis kāds cits, mums būtu jāsit plaukstas, nevis jālauž šķēpi,” viņa sacīja.
Deputāte Mudīte Motivāne sacīja: “Mēs esam tagad drošāki, ka to ēku nosolīs. Uzņēmējs būs ieguldījis naudu.”
Deputāts Normunds Mazūrs teica: “Mēs gribam darīt visu, lai tas novadam nestu kādu labumu.”
Fakti
Līdz 11.aprīlim Gulbenes novada pašvaldībā interesenti var pieteikties telpu nomas izsolei ražošanas/noliktavas ēkas četrām atsevišķām daļām Lizuma pagasta “Pinkās”; pati izsole notiks 13.aprīlī par šādu nosacītās nomas maksas (izsoles sākumcenu):
* 1784,05 kvadrātmetriem ēkas daļas – par 571,69 eiro mēnesī bez PVN;
* 2990,58 kvadrātmetriem ēkas daļas – par 971,02 eiro mēnesī bez PVN;
* 1800,34 kvadrātmetriem ēkas daļas – par 576,53 eiro mēnesī bez PVN;
* 1839,30 kvadrātmetriem ēkas daļas – par 588,49 eiro mēnesī bez PVN.
Avots: Gulbenes novada dome
