Tradicionāli mācību gada noslēgumā Gulbenes novada pašvaldība sumina olimpiāžu laureātus un viņu skolotājus.
Pašvaldība informē, ka Gulbenes novada skolēni piedalījās 13 dažādās Valsts izglītības satura centra noteiktās mācību priekšmetu olimpiādēs Alūksnes-Gulbenes novadu apvienības posmā. Iegūtas 39 godalgotas vietas un 20 Atzinības. Atbilstoši Gulbenes novada vispārizglītojošo skolu izglītojamo sasniegumu mācību priekšmetu olimpiādēs un zinātniskās pētniecības darbu konferencēs izvērtēšanas un apbalvošanas kārtībai naudas balvas saņēma 29 skolēni – kopsummā 1460 eiro. Tiesības piedalīties valsts posmā izcīnījuši septiņi Gulbenes novada vidusskolas 9. līdz 12.klašu skolēni.
Saņem godam nopelnītās balvas
Svinīgajā pasākumā skolēnus un skolotājus uzrunāja Izglītības pārvaldes izglītības metodiķe Inita Rozīte, kura uzsvēra, ka skolēni ir parādījuši savas zināšanas, varēšanu, sasniedzot lieliskus rezultātus. “Par to mums liels prieks un lepnums! Šodien jūs saņemat savas godam nopelnītās balvas,” teica I.Rozīte.
Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietniece Guna Švika atgādināja, ka Gulbenes novadā ir tradīcija katru gadu maija beigās aicināt uz novada pašvaldību tos, kuri pastrādājuši visvairāk. “Šogad ir pirmais gads, kad piedalījāties olimpiādēs, pārstāvot ne tikai Gulbenes novadu, bet arī Alūksnes. Paldies jaunieši, ka labi mācāties! Jums ir sasniegumi, būsiet jaunie novada, valsts vadītāji, ģenerāļi vai kas cits. Visas profesijas ir vajadzīgas. Paldies arī skolotājiem, kuri sagatavo jauniešus!” uzsvēra G.Švika.
Uzrunāt skolēnus bija aicināts arī ģenerālis Juris Zeibārts, kurš savu uzrunu sāka ar humoru, sakot, ka diezin vai esot īstais cilvēks, kuram uzrunāt olimpiāžu dalībniekus, jo viņš ļoti labi atceras, ka 6.klasē audzinātāja viņam esot teikusi: kas gan no tevis dzīvē sanāks… “Stāvēju skolotāju istabā nolaistās ausīm. Tā nu tas gadās,” atminoties skolas laikus, teica J.Zeibārts.
Viņš savā uzrunā uzsvēra valodas zināšanu priekšrocības, kā arī izglītības iegūšanu starptautiskā vidē. “Liela daļa no mana dienesta ir pagājusi starptautiskā vidē. Sāku savas dzīves un darba gaitas nevis kā virsnieks, bet kā vēsturnieks, un iemesls tam bija pavisam vienkāršs – mana jaunība pagāja Padomju Savienības laikā. Man nepatika formastērps, kas tajā laikā bija jāvalkā virsniekiem, tā izvēlējos kļūt par vēsturnieku. Un tad, kad Latvija kļuva neatkarīga, es izvēlējos to, ko vēlējos – vilkt tās valsts formastērpu, kuru ir vērts aizstāvēt, par kuru ir vērts cīnīties, zem kuras karoga ir vērts pastāvēt. Jums lielai daļai varbūt liekas, ka viena skola būs pabeigta, tad augstskola un tad miers. Gribētu teikt tā, ka jāmācās būs visu mūžu – ar pārtraukumiem vai bez pārtraukumiem,” teica J.Zeibārts.
Un, lai tie nebūtu tukši vārdi, viņš kā piemēru minēja sevi. “Pakāpes nenāk pašas par sevi. Tās ir jānopelna. Man jau arī likās, ka ar Nacionālās aizsardzības akadēmiju viss būs cauri, bet tam, ka pēc tam vēl sekos vairākas mācību iestādes un ne latviešu valodā, es nebūtu ticējis. Nonācu Vācijā Ģenerālštāba akadēmijā. Gandrīz divi gadi tika pavadīti starptautiskā vidē. Tā bija izglītība vācu valodā. 2008.gadā jau bija nākamais izglītības solis Baltijas aizsardzības koledžā, un tas kurss jau bija angļu valodā. Vāciski es runāju ļoti labi. Latvija 2004.gadā kļuva par NATO dalībvalsti, un NATO ir divas oficiālās valodas – franču un angļu valoda. Sāku mācīties angļu valodu, un tas ir stāsts par to, ka, ja grib un ja ir mērķis, tad var. Dienesta gaitas man bija Briselē NATO štābā starptautiskā vidē, kur viss darbs, komunikācija bija tikai angļu valodā,” stāstīja J.Zeibārts.
Viņš uzsvēra izglītības iegūšanas nozīmību starptautiskā vidē. “Ja kādam ir iespēja mācīties starptautiskā vidē, tas ir to vērts! Un tas attiecas uz katru jomu, ne tikai virsnieku. Nonākot starptautiskā vidē, jūs, pirmkārt, pārstāvat savu valsti Latviju, un tāds, kāds esat jūs, tas ir pirmais, kādas asociācijas raisāt citiem par savu valsti. Skola jums tikai sāksies, un nebaidieties no tām skolām, kas jums būs priekšā! Un nekad nesakiet: esmu par vecu, lai mācītos!” teica J.Zeibārts.
Centība un mērķtiecība
Viena no olimpiāžu uzvarētājām Gulbenes novada vidusskolas skolniece Liene Baumane “Dzirkstelei” saka, ka viņas panākumu atslēga ir centība, vēlme iegūt jaunas zināšanas un mērķtiecība. Arī aizrautība un gribasspēks, protams, spēlē lielu lomu, jo bez tā, viņasprāt, nekas nebūtu iespējams.
Arī Tirzas pamatskolas skolniece Elīza Kusiņa laikrakstam saka, ka neatlaidība, koncentrēšanās un daudz patstāvīgā darba ir tas, kas ļauj gūt panākumus. “Galvenais pašam sevi motivēt,” uzskata jauniete.
Angļu valodas skolotāja Aleksandra Birkova uz jautājumu, kādas prasmes nepieciešamas skolotājiem, lai skolēni sasniegtu tik labus rezultātus, atbild: komunikācija!
Savukārt vācu valodas skolotāja Anita Putna tāpat kā J.Zeibārts uzskata, ka šajā laikā ir nepieciešamas valodu zināšanas. “Ja skolēns izrāda interesi, tad skolotājam atliek tikai virzīt viņu uz priekšu,” saka A.Putna.
Mācību olimpiāžu laureāti šajā mācību gadā
Gulbenes novada vidusskola: Lauris Jermacāns, Mareks Slaidiņš, Andris Ābeltiņš, Marta Babule, Linards Grava, Samanta Savicka, Dāvids Klucis, Intars Ilgsalietis, Kārlis Kočāns, Emīls Vīksniņš, Kristofers Viljams Mazūrs, Ilmārs Lapkovskis, Gustavs Kārlis Janovskis, Līga Belova, Edžus Bleikšs, Meldra Dzerkale, Aleksandris Goldšmits, Freya Helena Pehmoller, Samanta Gorbāne, Elisa Mūrniece, Karīna Kudrjašova, Sabīne Kozlovska, Liene Baumane, Amanda Priedīte, Linda Kokoreviča, Līva Patrīcija Leišavniece, Endijs Vanags, Reinis Sniķis, Annija Gala, Estere Lapse, Līva Kļava, Marta Benita Cigle, Emīlija Vilciņa, Lote Sniķe.
Lizuma pamatskola: Otto Dārznieks, Marta Roziņa, Beāte Oša, Anete Akmene, Evelīna Ševcova.
Tirzas pamatskola: Elīza Kusiņa.
Stāķu pamatskola: Gustavs Aišpurs-Lukša.
Lejasciema pamatskola: Katrīna Kalvīte, Dāvids Stepe.
Avots: Izglītības pārvalde
Suminātie skolotāji:
Gulbenes novada vidusskola: Sabīne Rutka, Lilita Timermane, Aleksandra Birkova, Diāna Briede, Ingrīda Jasinska, Anda Sprudzāne-Cakula, Dita Grigore, Anita Putna, Gundars Ģērmanis, Aivija Grīnberga, Nataļja Baltace, Tatjana Pētersone, Daiga Tipāne, Laura Matisone, Ilunda Reihlere, Vita Medniece, Rūta Enika, Dace Freimane, Rita Revenko, Anita Evardsone, Sandra Aņisimova, Inese Ubaga.
Lizuma pamatskola: Inese Dārziņa, Arvīds Dane, Iveta Roziņa.
Tirzas pamatskola: Svetlana Ziepniece.
Lejasciema pamatskola: Lana Černoglazova, Inese Ozoliņa.
Stāķu pamatskola: Sarmīte Sukure.
Avots: Izglītības pārvalde
