Gulbenes novada pašvaldības dzīvokļa īrnieks miris jau gadu. Tuvinieki ārzemēs maksājumus veic. Parādu nav. Kas tālāk? Izrādās, šāda situācija Gulbenes novadā varētu būt samērā tipiska.
Gulbenes novada deputāti 24.novembra domes sēdē skatīja šādu konkrētu pašvaldības dzīvokļa situāciju Stradu pagasta Stāķos. Lēmumprojekts paredzēja neatjaunot īres līgumu ar mirušās personas radinieku, kuram deklarētā dzīvesvieta ir šajā dzīvoklī.
Deputāts Atis Jencītis bija iesniedzis pretēju priekšlikumu – parakstīt īres līgumu ar mirušās personas radinieku. Tomēr diskusijas rezultātā pēc domes priekšsēdētāja Anda Caunīša ierosinājuma nekāds lēmums netika pieņemts. Jautājumu izņēma no darba kārtības. Tātad būs jālemj citā reizē.
Sociālais dienests aicināja radinieku reaģēt
Novada sociālā dienesta speciāliste dzīvokļu jautājumos Ligita Slaidiņa teica – viņa bijusi tā, kura mirušās personas radinieku mudinājusi rakstīt iesniegumu. Pamatojums bijis tāds: “Ilgstoši neviens neizrādīja interesi sakārtot lietas, lai būtu īres līgums.” L.Slaidiņa arī teica – ieviest kārtību pašvaldības dzīvokļu īres jautājumos sociālais dienests sācis deputātu uzdevumā. Šis konkrēti esot pirmais gadījums, bet būšot vēl citi.
Gandrīz kā īpašuma atņemšana cilvēkiem, kuri no pašvaldības īrētā dzīvoklī ir mitinājušies gandrīz 40 gadus, – tā lēmumprojektu nepārjaunot īres līgumu komentēja deputāts Atis Jencītis. Viņš uzsvēra, ka pašvaldības darbinieki ir mudinājuši mirušās personas radinieku uzrakstīt iesniegumu ar lūgumu aktualizēt dzīvokļa īres līgumu. Bet faktiski iznākot, ka šis iesniegums kļūst par pamatu īres līguma pārtraukšanai. Pēc A.Jencīša domām, tādējādi šis cilvēks ir ticis maldināts. Šādu rīcību deputāts komentēja tā: “Tas nav pašvaldības cienīgi.”
A.Jencītis sacīja, ka iestājas par dzīvokļa īres līguma pārjaunošanu konkrētajai personai. Deputāts uzsvēra, ka mirušā radinieks ir maksājis par pašvaldības dzīvokli un parādu nav. Turklāt iepriekš parakstītais līgums par šā dzīvokļa īri ir bijis beztermiņa līgums. Deputāts akcentēja, ka “Dzīvojamo telpu īres likums” ir stājies spēkā 2021.gada 17.martā, bet diezin vai iedzīvotāji ir lasījuši šo likumu un pārzina tā prasības. A.Jencītis arī lika saprast – šis ir jautājums, vai novadā deklarētajiem iedzīvotājiem, kuri pašlaik dzīvo un strādā ārzemēs, būs, kur atgriezties.
Īrnieks un ģimene tur nemaz nedzīvoja
Deputāts Aivars Circens sacīja – viņš ir piedalījies deputātu komisijas sēdē, kurā tika pārrunāts šis jautājums. Tur atklājies, ka iesniedzējs un viņa ģimene konkrētajā pašvaldības dzīvoklī reāli nedzīvo jau gadus desmit. Faktiski ģimene dzīvojot ārzemēs un arī miršanas fakts konstatēts ārzemēs personai, kura skaitījās dzīvokļa īrnieks Stradu pagastā. Atjaunot īres tiesības uz dzīvokli Stradu pagastā vēlas mirušā cilvēka bērni. Pēc A.Circena domām, tas liecina, ka šiem cilvēkiem dzīvoklis Stradu pagastā patiesībā nav nemaz vajadzīgs.
“Vai tikai šādā veidā mēs nepārkāpjam savas funkcijas, lienot cita cilvēka dzīvē? Kur viņš dzīvo, kur viņš ir miris…” oponēja A.Jencītis. Viņš arī norādīja, ka iesnieguma iesniedzējam deklarētā dzīvesvieta joprojām ir Stradu pagastā konkrētajā pašvaldības dzīvoklī.
Stradu pagasta pārvaldes vadītājs Juris Duļbinskis teica: “Šajā dzīvoklī neviens nedzīvo.” Viņš uzsvēra, ka īrniekam un viņa ģimenei ir bijusi iespēja dzīvokli privatizēt.
L.Slaidiņa piebilda, ka šobrīd konkrētā ģimene konkrēto pašvaldības dzīvokli vairs privatizēt nevar, ja nav spēkā īres līgums un ja tas netiek pārjaunots.
Deputāts Gunārs Ciglis teica – savulaik dzīvokļu privatizācija nebija piespiedu pasākums un bija solīts, ka īrētajos dzīvokļos varēs turpināt dzīvot visi tie, kuri godīgi maksā komunālos maksājumus. Tagad esot jāņem nost, bet saprotams tas nav, un G.Ciglis to neatbalstot.
J.Duļbinskis bilda, ka konkrētā ģimene arī esot veikusi nozīmīgu ieguldījumu dzīvokļa uzlabošanā, piemēram, ir nomainīti logi un durvis. Arī J.Duļbinskis aicināja deputātus, ja vien tas juridiski ir iespējams, pārjaunot īres līgumu ar mirušās personas tuvinieku.
To nevar uzskatīt par īpašuma atņemšanu
“Tas ir pašvaldības dzīvoklis, mēs nevienam neatņemam īpašumu. Mums atbildīgi ir jāizturas pret pašvaldības dzīvokļiem. Mēs esam tikai sākuma procesā. Pašvaldības dzīvokļu beztermiņa līgumi nedrīkst būt,” akcentēja deputāts Anatolijs Savickis, kurš vada deputātu komiteju, kurā tiek skatīti sociālie un veselības jautājumi. Tur arī tika gatavots šis lēmumprojekts domes sēdei.
A.Savickis arī uzsvēra: “Protams, ka mēs nākam saviem iedzīvotājiem pretim tur, kur varam palīdzēt. Cenšamies izdarīt to labāko viņiem. Bet ir gadījumi, kur mums jāskatās, ko tomēr nosaka likums. Varbūt citā veidā varam palīdzēt šai ģimenei, ja nepieciešams.”
Deputāts Intars Liepiņš vaicāja, vai vispār konkrētajā gadījumā kāds no pašvaldības ir piedāvājis pārjaunot dzīvokļa īres līgumu, zinot, ka iepriekšējais īrnieks miris un viņam ir pēcteči.
A.Caunītis arī bija neziņā, vai tiešām komunālo maksājumu rēķini sūtīti mirušam cilvēkam. “Nav pamata mirušam cilvēkam piestādīt rēķinu,” sacīja A.Caunītis.
Deputāte Guna Pūcīte pauda – šajā konkrētajā gadījumā ir notikusi savstarpēja nesaprašanās starp pašvaldību un iedzīvotājiem, tāpēc viņa pievienojas A.Jencīša viedoklim.
I.Liepiņš sacīja, ka pašvaldībai ir jādarbojas pēc principa: vispirms konsultē un tad pieņem lēmumu.
- Diāna Odumiņa
Uzziņai
* Īrniekam ir tiesības iemitināt viņa īrētajā dzīvojamā telpā savu laulāto un abu vai katra laulātā bērnus, ja iepriekš par to rakstveidā informēts izīrētājs.
* Īrnieka nāves gadījumā īrnieka ģimenes loceklim, kurš ir iemitināts dzīvojamajā telpā, triju mēnešu laikā ir tiesības prasīt dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu ar viņu iepriekšējā īrnieka vietā, nemainot iepriekšējā īres līguma nosacījumus, izņemot īres līguma termiņu, kuru nosaka ne ilgāku par 10 gadiem.
* Dzīvojamās telpas īres līgumu rakstveidā slēdz izīrētājs un īrnieks.
* Dzīvojamās telpas īres līgumā iekļaujami šādi noteikumi:
1) lietošanā nododamās dzīvojamās telpas adrese, platība un raksturojums;
2) dzīvojamās telpas īres līguma termiņš;
3) dzīvojamās telpas īres maksas apmērs, tās maksāšanas kārtība un termiņi, īres maksas grozīšanas nosacījumi un kārtība;
4) ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītie pakalpojumi, kurus saņem īrnieks, šo pakalpojumu maksas apmērs, apmaksas kārtība un termiņi;
5) ziņas par kopā ar īrnieku dzīvojamajā telpā iemitinātajām personām.
Avots: “Dzīvojamo telpu īres likums”
Fakti
Gulbenes novadā šobrīd:
* 81 persona ir reģistrēta pašvaldības palīdzības reģistros (rindā uz pašvaldības dzīvokli);
* 940 pašvaldības dzīvokļi ir izīrēti.
* Gulbenes pilsētā vien ir vairāk nekā 400 pašvaldības dzīvokļu.
Avots: Gulbenes novada pašvaldības sociālais dienests
