Lindai Ūdrei-Rizgai, kura ir Madonas novada Kalsnavas pagasta iedzīvotāja, 31.jūlijs būs pēdējā darba diena Gulbenes novada vidusskolas direktores amatā. Viņa vada šo skolu kopš tās nodibināšanas 2020.gadā. Vietējie deputāti domes sēdē 29.jūnijā akceptēja direktores 18.jūnijā uzrakstīto atlūgumu.
Iesniedzēja lūdz atbrīvot viņu no amata, savstarpēji vienojoties, saskaņā ar Darba likuma 114.pantu. Pašvaldībā tiks aprēķināts un izmaksāts L.Ūdrei-Rizgai galīgais norēķins un kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu.
“Dzirkstele” jau atkārtoti tika uzrunājusi L.Ūdri-Rizgu, lūdzot viņas komentāru, tomēr direktore atturējās publiski paust savu viedokli par šo situāciju. Jau vēstīts, ka viņa amatu atstāj pēc darbā novada vidusskolā aizvadītajiem trim mācību gadiem.
Vai šis atlūgums liecina par problēmām novada vidusskolā? Vai ir bažas, ka atliks tikai vasaras divi pēdējie mēneši, lai atklāta konkursa ceļā atrastu jaunu direktoru skolai? Šos jautājumus “Dzirkstele” uzdeva vairākiem novada politiķiem.
Saka direktorei paldies par darbu
Atstāt amatu ir L.Ūdres-Rizgas pašas lēmums – akcentēja novada domes priekšsēdētāja vietniece Guna Švika. Viņa ir informēta, ka jau pagājušajā gadā direktore izteikusies, ka vēlas beigt darba attiecības. Toreiz viņa pierunāta vēl to nedarīt. “No savas puses es publiski saku paldies direktorei, ka viņa bija uzņēmusies šo pienākumu grūtajā laikā, kad Gulbenē tika apvienotas divas skolas un uzsāka pastāvēšanu novada vidusskola. Manā skatījumā, bija ļoti svarīgi, ka nāca direktors no malas, kuram te nebija savas skolas – viena vai otra no apvienotajām. Viņai bija savs skatījums. Paldies par to! Nebija viegli. Tagad novada vidusskolas kolektīvs jau ir iestrādājies. Viss notiek,” sacīja G.Švika un piebilda – atklāts konkurss uz direktora vietu tiks sludināts tuvākajā laikā. “Satraukums ir, vai atradīsim atkal spēcīgu cilvēku, kurš var vadīt šo skolu. Iestāde ir ļoti liela. Darba apjoma ir daudz,” teica G.Švika.
Ne tikai no deputāta pozīcijām, bet arī kā novada vidusskolas padomes loceklis Atis Jencītis izteica vislabāko vērtējumu L.Ūdres-Rizgas kā skolas direktores darbam. Deputāts vērsa uzmanību, ka direktore izturēja Covid-19 ierobežojumu laiku izglītības iestādē, kad visi bija “uzvilkušies” un nervozi. Ja tomēr skolas vadībā kaut kas īsti nebija tā, kā vajag, tad vainojama ne tikai direktore, bet arī viņas septiņi vietnieki, “jo skolā bērnu ir daudz, skolotāju ir daudz un ir jāspēj visus koordinēt”. A.Jencītis aicināja ņemt vērā, ka skola tagad ir pārgājusi uz kompetenču izglītību. Tā ir jauna mācīšanas metode. “Skola un bērni ir trāpījuši kardinālu pārmaiņu brīdī. Nevar saprast, kā tur būs ar zināšanu iegūšanu. Un skolotāji ir ķīlnieku lomā,” teica deputāts. Kā skolas padomes loceklis viņš esot izjutis un iedziļinājies, cik dažāda mēdz būt skolēnu vecāku attieksme un spēja vai nespēja sadarboties, meklēt kompromisu, ja runa ir par savu bērnu. Šo faktoru A.Jencītis uzskatot par sava veida psiholoģisko spiedienu. Pretstatā kolēģiem, kuri domā, ka direktori nogurdinājusi braukāšana no mājām uz darbu un atpakaļ, A.Jencītim tas nešķiet arguments, jo tā ir neapspriežama “pašas izvēle”, kur dzīvot ārpus darba laika. Drīzāk novada vidusskolas kolektīvā bijušas problēmas ar saliedētības trūkumu kolektīvā, kas, kā uzskata A.Jencītis, ir svarīgi.
Vadītājs nevar būt visiem labs
L.Ūdres-Rizgas vadībā nebija nopietnu problēmu kolektīvā, jo nekas tāds uz āru izpaudies netika – savas domas atklāja deputāts Aivars Circens. “Negatīvas atsauksmes no kāda – tas ir normāli. Par jebkuru tādas mēdz būt. Tas ir jāpieņem kā realitāte. Arī nākamais novada vidusskolas vadītājs nebūs visiem mīļš,” teica A.Circens. Viņš uzsvēra galveno – novada vidusskolai ir augsts mācību sasniegumu līmenis. Un tas esot ne tikai pedagogu, bet arī direktores nopelns. Runājot par novada vidusskolas vadīšanu, A.Circens teica: “Tik lielā kolektīvā bez problēmām iztikt vienkārši nav iespējams. Vadītājs arī nevar būt visiem pa prātam. Tas nav iespējams. Tas ir pilnīgi saprotami un objektīvi. Pie jebkura vadītāja tādā kolektīvā problēmas vienalga būs.” A.Circens pauda bažas, ka pašvaldībā vispār ir problēmas ar darbinieku atrašanu vadošiem amatiem, tāpēc arī vadītāju nomainīšana ir sāpīga. Viņaprāt, jākoncentrē uzmanība uz kandidatūrām no šejienes sabiedrības, no to cilvēku vidus, kuri vēlas te gan strādāt, gan dzīvot, jo vadītāja darbu nevar ielikt stingros darba laika rāmjos. Katrs, kurš šeit uzsāk strādāt, bet dzīvo ārpus novada, ar laiku meklēs darbu tuvāk mājām – teica A.Circens. Tā esot pašsaprotama likumsakarība.
Deputāts Daumants Dreiškens sacīja: “Vadītājas darbs ne tikai emocionāli ir smags, bet arī tīri fiziski. Slodze ir liela. Kādā brīdī tas viss sakrājās, un tad sekoja lēmums. Un tas viņai ir par labu ģimenei un novadam par sliktu. Nav daudz tādu cilvēku, kuri uzņemas vadību un kuri ir spējīgi vadīt. Pieļauju, ka no novada vidusskolas darbinieku resursiem kāds pieteiksies pretendēt konkursā uz direktora amatu. Tad jau arī vērtēs. Gan jau izeja šajā situācijā radīsies, bet tas prasīs papildu resursus, papildu laiku, lai visu paspētu un izdarītu.”
Vietējā deputāte Guna Pūcīte sacīja – viņai jau sākumā intuitīvi licies, ka L.Ūdres-Rizgas kandidatūra novada vidusskolas direktores amatam nav tā atbilstošākā. Par direktores atlūgumu deputāte teica: “Droši vien tur ir cilvēciski un ģimeniski apstākļi. Nedomāju, ka tur ir kādi profesionāli klupšanas akmeņi.”
Viena skola Gulbenē – tas labi?
Par pretenziju izvirzīšanu pret L.Ūdri-Rizgu līdz šim nav dzirdējis deputāts Ainārs Brezinskis. Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka novada vidusskola ir “ļoti, ļoti liela skola”. Viņš pieļāva, ka “cilvēks (direktore – red.) ir piekusis vai varbūt izdedzis, vai varbūt vienkārši ir saņemts kāds cits, labāks, piedāvājums”. A.Brezinkis ļoti gribētu dzirdēt pašas L.Ūdres-Rizgas domas. Viņš dzirdējis, ka jau pagājušajā gadā direktore runājusi par amata atstāšanu. “Ir tāds vecs labs teiciens: ja cilvēks ir sataisījies iet projām, ir jālaiž. Citādāk cilvēks tad jau vairs nestrādā ar pilnu atdevi, ir jau ceļa jūtīs, citās domās. Jebkurā iestādē vadītāja bieža maiņa – tas nav labi. Jaunajam vajadzēs laiku, lai iestrādātos,” viņš teica. Deputāts saskata problēmu, ka tomēr “par šerpu” bija domes lēmums pilsētā atstāt tikai vienu skolu. Viņaprāt, vajadzēja atsevišķi nodalīt pamatskolu un atsevišķi vidusskolu. Taču, visticamāk, “skolēnu skaita pēc” izveidota viena vienīga skola. A.Brezinskis teica – viņam nav pieņemami, ja klases audzinātājs ikdienā atrodas vienā skolas ēkā, bet viņa audzināmā klase citā ēkā. Tas nozīmē retas satikšanās.
Skolas lielumu par traucējošu faktoru neuzskata deputāts Normunds Mazūrs. “Ir jāmāk menedžēt to visu – tas ir pats galvenais. Kā vadītājs saliek komandu un kā vada procesu. Šis ir atbildīgs amats,” viņš teica. Pēc N.Mazūra domām, L.Ūdre-Rizga nevarēja savienot darba lielo slodzi ar dzīvesvietas attālumu. Deputāts arī teica – novada vidusskolas jaunā direktora izvēle būs atkarīga no atklātā konkursa rezultātiem. “Vienmēr uzvar labākais, vismaz es tā ceru. Kas pieteiksies, neesmu lietas kursā. Ceru, ka pieteiksies gudri, labi vadītāji. Ne tikai gudri cilvēki, bet ar vadītāja spējām! Tas ir pats galvenais – saprast bērnu dzīvi, būt vadītajam ar “lielām iekšām”. Tie, kas saprot šo atbildību, baidās uzņemties šo atbildību, tāpēc ir jābūt cilvēkam ar pozitīvam ambīcijām, ar redzējumu,” viņš sacīja.
Deputāts Intars Liepiņš pauda – situācija ar novada vidusskolas vadītāju nav vienīgā problēma, kas šobrīd skar pašvaldību. Esot vēl daudz citu problēmu, kuras rodas, nav atrisinātas un samilzt. Iemesls, pēc I.Liepiņa domām, ir tāds, ka esošā domes vadība nav spējīga atšķetināt šos jautājumus un veicināt attīstību novadā. “Viss ir apstājies iekšējās intrigās,” viņš teica. Kritiku par novada vidusskolas darbu I.Liepiņš esot dzirdējis no saviem vēlētājiem, tomēr viņš to uztverot piesardzīgi, jo tas tikai “katra viedoklis”.
