Sākoties siltajam laikam, Gulbenes steidzamās medicīniskās palīdzības punktā vēršas pacienti, kam piesūkusies ērce un ir nepieciešama palīdzība tās izņemšanā.
Gulbenes slimnīcas galvenā ārste Sigita Drubiņa “Dzirkstelei” stāsta, ka šis gads ne ar ko neatšķiras no citiem. Pēc palīdzības, lai izņemtu ērci, var vērsties jebkurā diennakts laikā. Ja vēlas ērci nogādāt laboratorijā, tad tas jādara cilvēkam pašam. “Kukaini noņem, un, ja tas ir dzīvs un cilvēks izsaka vēlmi, kukainīti dodam līdzi,” saka S.Drubiņa.
Laikus jāiet pie ārsta
Maijs ir Laimas slimības izpratnes veicināšanas mēnesis.
“Laimas slimībai vakcīnas nav, bet to var veiksmīgi izārstēt, ja to dara savlaicīgi. Ja cilvēks ir gājis mežā, pļavās, sevi jāpārbauda, un, ja ir bijusi piesūkusies ērce, tad vismaz uz mēnesi jāpatur prātā, rūpīgāk sevi jāvēro, vai nav temperatūras, izsitumu. Ja kaut kas aizdomīgs, laikus jāiet pie ārsta un jāsaka, ka bijusi piesūkusies ērce, lai ģimenes ārsts arī zina, kurā virzienā meklēt. Diagnostika ir samērā vienkārša, un, ja to laikus atklāj, ārstēšana ir arī iespējama un samērā vienkārša – tās ir antibiotikas, un vajag klausīt ģimenes ārsta padomam – izdzert visu antibiotiku kursu, tad lielām sekām un problēmām nevajadzētu būt. Ja saslimst ar Laimas slimību, kurai vakcīnas nav, lielākoties ārstējas ambulatori, un ar ģimenes ārsta palīdzību tiek galā. Ja ir ērču encefalīts – specifiskas ārstēšanas tam nav, līdz ar to, ja kāds pacients nonāk pie mums, ārstējam, bet, ja situācija ir smaga, tad pārved uz attiecīgo iestādi,” stāsta S.Drubiņa.
Cilvēkam ar ērcēm jāsadzīvo
Entomologs Voldemārs Spuņģis “Dzirkstelei” skaidro, ka ērces, parastā iedzīvotāja izpratnē, ir tās, kuras piesūcas un izraisa dažādas saslimšanas. Taču ērču pasaule ir visai plaša, tās noārda augu atliekas, tās ir plēsīgas un iznīcina augu kaitēkļus.
“No 2018. līdz 2020.gadam piedalījos pētījumā par ērču izplatību un to inficētību ar dažādiem patogēniem. Konstatējām, ka ap 300 ērču paraugos no visas Latvijas pa gadiem ērču encefalīta vīruss aptuveni bija 1-5 procentos, dažādas borēliju sugas 60-70 procentos. Piebilde – ir vairākas borēliju sugas, tā ka slimības ierosinātāja “Borrelia burgdoferi” ir mazāka par šiem cipariem un realitātē katra trešā, ceturtā ērce ir patogēna nēsātāja,” stāsta V.Spuņģis.
Viņš arī norāda, ka pareizs piesūkušos ērču izvilkšanas ātrums ir svarīgs attiecībā uz encefalīta vīrusu. Vīruss atrodas ērces siekalu dziedzeros, un, jo ilgāk ērce piesūkusies, jo vairāk vīrusa daļiņu nonāk asinsritē.
“Ar mazām vīrusa devām organisma imūnsistēma varētu tikt galā, ar lielākām var būt arī saslimšana, tāpēc ātrumam ir nozīme! Savukārt borēlijas ir ērču zarnu simbionti – brīvi dzīvo zarnās. Lai borēlijas nenonāktu brūcē, ir svarīgi ērci pareizi izvilkt. Nedrīkst ērci spiest, apliet ar eļļu, spirtu vai ko līdzīgu. Tādā gadījumā ērce var “atvemt” zarnas saturu brūcē. Vajag vispirms ērces snuķi nosiet ar diegu, lai izslēgtu “atvemšanu”. Ērci tomēr ir ieteicams nogādāt laboratorijā, lai pārliecinātos, ka tajā nav zināmie patogēni. Ja atbilde ir negatīva – priecājieties! Ja atbilde ir pozitīva – novērojiet sevi! Ne vienmēr pozitīva atbilde ir spriedums kādai slimībai. Ja ērce izvilkta pareizi, tad varētu būt mazāk bažu,” saka V.Spuņģis.
Viņš arī uzsver, ka ērces bija, ir un būs, mums ar tām jāsadzīvo. Ērces, baktērijas un vīrusi ir dzīvi organismi, kuri cīnās par savu pastāvēšanu. Cilvēks šajā gadījumā ir šo organismu mērķis, taču galvenokārt – savvaļas zīdītāji un putni.
Gulbenes novads nav unikāls ērču sastopamības ziņā. Ir bijis vairāk, piemēram, ap Ziemupi Dienvidkurzemes novadā – 120 ērces uz 100 kvadrātmetriem. Galvenais faktors, kā noskaidrots pētījumos par ērču ekoloģiju, ir aizaugošas pļavas un izcirtumi. Tieši šādos biotopos ērču ir visvairāk. Skaidrojums ir vienkāršs: graudzāles ir iztikas avots sīkajiem grauzējiem – strupastēm un citiem, kas ir galvenie ērču mazuļu barotāji.
