Līdz 3.decembrim Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā skatāma Tautas lietišķās mākslas studijas “Sagša” darbu izstāde ar nosaukumu “Vizēj’ mani godu dvieļi”. Skatītāju vērtējumam tiek nodots pagājušajos piecos gados pielocītais pūrs. Vienlaikus šī izstāde ir saistīta ar “Sagšas” 70 gadu jubileju. Lai arī akcentēta ir tieši dvieļu tēma, izstādē skatāmi arī lakati, tautiskās segas, jostas un pat paklājs.
“Gribas izstādē redzēt kopskatu – kā mums ir gājis. Gribas sarunu,” “Dzirkstelei” saka “Sagšas” vadītāja Biruta Akmentiņa. Kuplina ekspozīciju gulbenietes Laimdotas Kliesmetes keramika.
13.novembrī “Sagšas” dalībnieki, atbalstītāji un viņu devuma vērtētāji pulcēsies Gulbenes kultūras centrā, kas ir “Sagšas” mājvieta, uz studijas jubilejas svinībām.
Stāsts – caur darbiem par cilvēkiem
B.Akmentiņa teic: “Cilvēks ir galvenais. Mūsu izstāde muzejā – tas ir stāsts. Caur darbiem par cilvēkiem. No paaudzes paaudzē “Sagšas” dalībnieki ir kopā un katrs atsevišķi darbojušies, cits citam nodevuši savas prasmes. Šodienas aktīvie studijas dalībnieki – tas ir tikai viens posms, kas savieno pagātni ar nākotni. Rezultāts top no kopā būšanas, no mācīšanās, no izglītošanās, no pārmantošanas. Rezultāts ir tas, par ko mēs priecājamies izstādēs. Tad redzam taustāmu rezultātu, bet būtībā lielākā vērtība ir mūsu darbošanās.”
“Sagša” – tā ir iespēja katram apzināties, kas padodas, kas patīk visvairāk, lai uz to galvenokārt akcentētu savu darbošanos studijā. “Tikai tādā veidā kolektīvā kaut kas top – ja katrs dara to, kas vairāk interesē. Tā top galarezultāts,” uzsver B.Akmentiņa.
Viņa piebilst, ka izstādē muzejā ir skatāma arī fotoattēlu kolāža, kura nes vēstījumu par “Sagšas” dalībniekiem, par mirkļiem no viņu dzīves. Arī studijas pastāvēšana līdzinoties cilvēka mūžam ar zelta mirkļiem un ne tik spožiem ikdienas brīžiem.
B.Akmentiņa uzskata – “Sagša” ir īpašs kolektīvs līdzās citiem, kuri popularizē tautas mākslu. Studija ir nesusi un nes novada vārdu pasaulē. “Ko vērts vien ir mirklis, kad aizvadīto lielo Dziesmu svētku gājienā devās “Sagšas” dalībnieces pašaustos tautas tērpos!” atgādina B.Akmentiņa.
Studijai ir vairākas dvieļu kolekcijas
B.Akmentiņa stāsta, ka dvieļu aušana, darināšana, rotāšana studijā ir īpaši iemīļota jau no pirmsākumiem. Ikvienai rokdarbniecei šī nelielā tekstila forma ir iespēja radošam lidojumam, saka B.Akmentiņa. Studijā valdot īpaša gaisotne, kas mudina aust dvieļus. Esot daudz veiksmīgu piemēru, un tapušas vairākas dvieļu kolekcijas – gan tradicionālos rakstos un krāsās, gan bijuši arī drosmīgi eksperimenti. Savulaik “Sagša” esot pievērsusies pirts dvieļu aušanai. Arī tie skatāmi jaunajā izstādē muzejā. Tad vēl ir bijusi kolekcija ar nosaukumu “Es zīmēju varavīksni”, iedvesmojoties no dabas. Toreiz krāsainums izpaudies galvenokārt dvieļu galu apdarēs. Taču kolekcijā “Četras krāsas” (sarkanā, zilā, zaļā un dzeltenā), iespaidojoties no Austrumvidzemes tautas tērpa villaiņu izšuvumiem, jau bija drosmīgāka pieeja.
Kā veiksmīgu B.Akmentiņa piemin arī “Sagšas” veidoto suvenīru sēriju “Gulbenes novada ezeru raksti”. Katram dvielim šajā kolekcijā bija dots kāda ezera nosaukums, piemēram, Stāmerienas dvielis vai Mezīša ezera dvielis un citi. Bija arī īpaši Gulbenei veltītie dvieļi, kuros izmantots gulbja simbols. Piemēram, dvieļa galos ietamborētajā rakstā.
Ar laikmetīgu skatījumu iet laikam līdzi
“Četrus gadus pēc kārtas studijā esam pievērsušies mūsu divu novadnieku, divu Jūliju – Madernieka un Straumes – rakstiem,” stāsta B.Akmentiņa. Sākumā šie raksti parādījušies rokdarbnieču veidotajās šallēs. Vēlāk tapa jau sarežģītāka kolekcija ar nosaukumu “Ornamenti”, iedvesmojoties no minētajiem profesionālās lietišķās mākslas meistariem.
“Tur ir dvieļi, spilveni, cimdi, galda dvieļi. Šajā radošajā procesā mēs pašas sev noformulējām atsevišķu dvieļu veidu ar nosaukumu “Rakstainais galda dvielis”. Tehnika, kurā mēs ieaudām divu Jūliju rakstus, ir segu tehnika. Līdz ar to dvielis ir tāds stingrāks. Tas nav piemērots mutes slaucīšanai vai citādai saimnieciskai lietošanai. Tas ir dvielis, kas klājams uz galda. Un tas, protams, ir krāsains dvielis. Katrai meistarei ir savs krāsu redzējums. Galvenokārt izstādē redzami dvieļi, kuros izmantoti J.Madernieka rakstu motīvi. Pašām liekas, ka mums ir iznākuši neparasti rakstu un krāsu salikumi,” stāsta B.Akmentiņa.
Viņa uzsver, ka studija darbojas laikmetīgi. Tieši divi Jūliji ir tie, kuri devuši ieskatu darboties ārpus tradicionālās mākslas. Tādam veikumam pieskaitāmas arī mīkstas lielās segas (pledi), kuras sākušas gatavot “Sagšas” rokdarbnieces. Arī šādi četri tekstila izstrādājumi ir skatāmi izstādē.
– Diāna Odumiņa
