Apaļu jubileju – 30 gadu pastāvēšanu – šogad svin Gulbenes uzņēmums “Konto”. Var teikt, ka SIA “Konto” auga, attīstījās, pārvarēja grūtības soli solī ar atjaunoto Latvijas brīvvalsti. “Dzirkstele” uz sarunu aicināja uzņēmuma īpašnieku Agri Kori.
– Vai var teikt, ka šajā pieklājīgā vecuma uzņēmumā joprojām ir atvērtība jaunajam?
– 30 gadi noteikti ir ļoti pieklājīgs skaitlis jebkuram tam cilvēkam, kurš šādu laika posmu ir pavadījis vienā darbavietā. Jā, arī “Konto” uzņēmumā ir šādi darbinieki, kuri strādā pie mums no pašas pirmās darba dienas. No otras puses – 30 gadi, pēc manām domām, nemaz nav tik liels skaitlis tādam uzņēmumam, kurš par savu biznesa modeli ir izvēlējies preču ražošanu. Arī “Konto” galvenais biznesa mērķis – dažādu produktu ražošana no koksnes. Te varētu piebilst, ka tālajā 1993.gada 16.septembrī 58 “Konto” darbiniekiem tā bija pirmā darba diena.
Par sadzīvošanu ar visu jauno, pēc manām domām, būtu jāparaugās no divām pusēm. Vispirms jau pati ikdiena mums nepārtraukti piedāvā arvien jaunas un jaunas lietas, iepriekš neredzētas un sākumā pat aizdomu pilnas. Ja es pateikšu, ka mēs savu biznesu uzsākām laikā, kad vēl netika lietoti mobilie telefoni un personālie datori, tad daudziem šodien tas liksies prātam neaptverams. Un šādas jaunas lietas 30 gadu laikā mēs savā ikdienā esam pieņēmuši regulāri un lielā skaitā. Cilvēks vienkārši ir spiests pieņemt visu to jauno, ko piedāvā šodienas tehnoloģijas, jo pretējā gadījumā tu vienkārši kļūsti ļoti nemoderns un rezultātā pat izstumts no apkārtējās sabiedrības.
Kaut kas līdzīgs ir arī ar jaunajām lietām biznesā. Galvenā pamatdoma jau ir vienkārša – kā saražot preci kvalitatīvāk un lētāk, nekā to var izdarīt tavs konkurents. No vienas puses, it kā ļoti vienkāršā, bet tajā pašā laikā ļoti sarežģītā uzdevuma atrisināšana arī ir tas galvenais dzinējspēks, kas liek katram uzņēmējam nepārtraukti domāt, rēķināt, analizēt, riskēt un beigās pieņemt kaut kādus lēmumus. Kā ir veicies “Konto”? Teikšu godīgi – laikam jau tāpat kā lielākajai daļai pārējo uzņēmumu. Ir bijuši gan ļoti labi veiksmes stāsti, bet ir bijuši arī tādi brīži, kurus noteikti negribētos otrreiz pārdzīvot.
Viens no mūsu veiksmes stāstiem ir tas, ka, zināmā mērā riskējot, divtūkstošo gadu vidū investējām ļoti lielus līdzekļus jauna koka detaļu mehāniskās apstrādes ceha izveidē, jauna līmēšanas ceha izveidē, jaunās papildu žāvētavās un jaunā siltuma ražošanas saimniecībā. Tobrīd tas mums deva iespēju būt gandrīz vienīgajiem līmētas produkcijas no bērza koksnes ražotājiem Latvijā.
Bet ir bijuši arī tādi brīži, kuri, no vienas puses, ir radījuši lielus zaudējumus, bet, no otras puses, ir devuši neaprakstāmu pieredzi. Mežonīgajos deviņdesmitajos pieredzējām uzbrukumus savam īpašumam un naudas izspiešanu. Ļoti sāpīga mums bija 2008.gada krīze. Toreiz jau tika pieņemts lēmums par uzņēmuma slēgšanu, taču kaut kāda nezināma iekšējā balss pašā pēdējā brīdī mani atturēja no šāda lēmuma, un tikai tāpēc, ka banka piekrita piešķirt izdzīvošanas kredītu, mēs pārvarējām to krīzi un spējām izdzīvot. Biznesā bieži nākas sastapties arī ar negodīgiem pircējiem, kuri sākumā iekaro tavu uzticību, bet vēlāk pazūd ar neapmaksātiem rēķiniem. Arī mums ir nācies sastapties ar tādiem gan Vācijā, gan Kanādā.
– Kā “Konto” skatās uz savu nākotni?
– Noteikti ir pareizs tas teiciens: izdzīvos tas, kurš mainīsies. Mums ir apzināti dažādi attīstības scenāriji gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Neatklājot sīkākas detaļas, “Konto” arī turpmāk nodarbosies ar dažādu izstrādājumu ražošanu no koksnes. Šobrīd notiek ļoti intensīvas sarunas gan par “Konto” statusu, gan par šīs jaunās ražošanas lielumu, gan par produkcijas sortimentu. Kad šis pirmais etaps būs pabeigts, tad sāksies nākamais, kurš vistiešākajā veidā jau būs saistīts ar visu jauno. Tajā brīdī mums būs aktuālas gan vismodernākās tehnoloģijas, gan viszinošākie speciālisti, gan visuzticamākie darbinieki.
– Krievijas uzsāktais karš Ukrainā un pasaules ekonomika – kā tas viss ir ietekmējis?
– “Konto” savu produkciju pēdējos gados pārsvarā pārdod tikai Eiropā, un tas nozīmē, ka arī mūs vistiešākajā veidā ietekmē visi tie procesi, kuri notiek gan Eiropā, gan pārējā pasaulē.
Atceramies vēl nesenos Covid-19 pandēmijas laikus. Cilvēki bija iesprostoti savos mājokļos un aiz garlaicības to vien tik darīja, kā darbojās gan pa savām mājvietām, gan pa saviem lauku īpašumiem. Būvēja, remontēja, pirka mēbeles un visādi citādi tērēja uzkrātos līdzekļus. Rezultātā radās loģisks deficīts, un visām lietām, tajā skaitā arī koka izstrādājumiem, cenas saskrēja debesīs. Kad beidzās Covid-19 pandēmija, cilvēki bija noguruši no mājās sēdēšanas un pie pirmās izdevības centās kaut kur ceļot. Cilvēkus vairs īpaši neinteresēja jaunu mēbeļu iegāde, un tas ļoti būtiski samazināja mēbeļu komplektējošo detaļu pasūtījumus, kurus ražo arī “Konto”.
Karš Ukrainā pastarpinātā veidā mūsu biznesu ir ietekmējis ļoti būtiski. Mūs ir ietekmējušas ieviestās sankcijas pret Krieviju. Tas gan nekādā veidā nenozīmē, ka mēs esam pret noteiktām sankcijām. Pēc manām domām, šīs sankcijas varētu būt vēl būtiski stingrākas un galvenais – būtu jānovērš jebkāda iespēja šīs sankcijas apiet. Pirms sankciju noteikšanas Krievija piegādāja Eiropai bērza saplāksni – 50 % no visa tai nepieciešamā apjoma. Bērza saplāksni ražo no tiem pašiem bērza baļķiem, no kuriem mēs ražojam savas līmētās detaļas. Pēc sankciju noteikšanas Eiropai bērza saplāksni piegādā vairs tikai Latvija, Igaunija un Somija, un šīs valstis kopā nespēj saražot tik daudz, cik Eiropai kopumā tas ir nepieciešams. Šī bērza saplākšņa deficīta rezultātā šiem bērza baļķiem loti būtiski pieauga cena, un tā rezultātā arī mūsu ražotā produkcija kļuva krietni dārgāka. Loģiski, ka tas pircējiem nepatīk, mūsu produktu noieta tirgos valda ļoti saspringta gaisotne. Tāpat karš Ukrainā radīja cilvēkos papildus bažas par apkures izmaksām pagājušajā ziemā. Lielākā daļa iedzīvotāju gatavojās lielajiem tēriņiem par apkuri un jaunu mēbeļu iegādi atlika uz vairākiem gadiem. Rezultātā pasūtījumi uz mēbeļu komplektējošām detaļām ir būtiski samazinājušies.
Ir vēl viens faktors, kas šodien ļoti būtiski ietekmē mūsu biznesu. Lai bremzētu inflāciju, nauda bankās ir kļuvusi ļoti dārga. To izjūt katrs, kuram ir kaut kādi kredīti bankā. Šī dārgā nauda ir būtiski samazinājusi jaunu māju, biroju, sabiedrisko ēku, dzīvokļu utt. būvniecību Eiropā. Mēs ražojam tādus produktus, kuri tiek izmantoti tikai telpās iekšienē. Tā kā būvniecība ir būtiski samazinājusies, tad rezultātā ir mazāk nepieciešamas gan jaunas iekšdurvis, gan jaunas mēbeles. Pasūtījumu šobrīd ir kļuvis mazāk, jo tieši šīm iekšdurvīm un mēbelēm mēs arī ražojam komplektējošās detaļas no savas bērza koksnes.
Ko darīt, lai izdzīvotu? Kā jau iepriekš minēju, jāražo lētāk un efektīvāk. Jāievieš jaunas, ļoti modernas un ražīgas iekārtas. Ir pēdējais laiks par to domāt un to praktiski īstenot, pretējā gadījumā izdzīvot būs ļoti grūti. Mums ir idejas, ko vajadzētu darīt, un es ceru, ka mēs spēsim pielāgoties jaunajiem izaicinājumiem.
– Palēnām mainās uzņēmējdarbības vide novadā, Gulbenē un pat Brīvības ielā. Kā šos procesus vērtējat? Vai ir tā, ka tomēr galvenā teikšana novadā pieder laika pārbaudi izturējušajiem uzņēmumiem un uzņēmējiem? Vai jūsu biznesa jomā palielinās konkurence un kā noturat savas pozīcijas?
– Es domāju, ka Gulbenes iedzīvotāji noteikti var lepoties ar to vidi, kura veidojas Brīvības ielas rūpnieciskajā zonā. Ļoti lielu un vērtīgu darbu paveica Gulbenes novada pašvaldība, gan izbūvējot jaunas ielas, gan izveidojot jaunu infrastruktūru. Ļoti apsveicamas ir tās investīcijas, kuras daudzi Brīvības ielas uzņēmēji iegulda savos īpašumos, gan būvējot jaunas būves, gan rekonstruējot jau esošās. Protams, šīs apkārtējās vides vizuālās izmaiņas sapurina arī pārējos kaimiņos esošos uzņēmējus, un tas liek arī “Konto” kritiskāk paraudzīties uz savu teritoriju un tur esošajām ēkām. Arī mums ir savas idejas par nepieciešamajām izmaiņām
Es tā nedomāju, ka uzņēmumiem ar lielu gadu stāžu vai uzņēmumiem ar lielu apgrozījumu ir galvenā teikšana novadā. Vienkārši šādu uzņēmumu vadītājiem ir lielāka pieredze, tādēļ arī lielāka drosme veidot kaut kādas apvienības un skaļāk paust savu viedokli. Ļoti daudzi šādi uzņēmēji novada vadībai var droši pateikt to, kas, pēc viņu domām, būtu jādara citādāk, lai viņu bizness šeit būtu veiksmīgs arī turpmākos gados. Ir ļoti svarīgi, lai ir iespēja pateikt savu viedokli par to, kas būtu jādara, lai viņu uzņēmuma darbiniekiem mūsu novadā būtu ļoti ērti dzīves apstākļi, lai viņu darbinieku bērni saņemtu vislabāko izglītību un lai visa ģimene kopā varētu pilnvērtīgi atpūsties. Mums ir svarīgi regulāri nodot novada vadībai ziņu, ka jebkurš darbinieks ir katra uzņēmuma vislielākā vērtība. Ja novads vēlas, lai šeit būtu pēc iespējas vairāk jaunu uzņēmumu, tad vienīgais ceļš ir radīt mūsu novadā tādu vidi, lai pārējo Latvijas novadu cilvēki Gulbenes novadu izvēlētos kā pastāvīgo dzīvesvietu. Novada vadība var ieklausīties uzņēmējos un ņemt kaut ko vērā, bet var arī to nedarīt. Ir ļoti labi, ja šāds dialogs starp uzņēmējiem un novada vadību veidojas, bet ir ļoti neveselīgi, ja šāda dialoga vispār nav. Mūsu novada uzņēmēji dažādos formātos tomēr cenšas uzturēt šādu dialogu ar novadu. Arī es bieži varu paust savu viedokli, bet es nekādā veidā nevaru ietekmēt pašvaldības lēmumus. Es domāju, ka nav būtiski, vai tu esi liels vai mazs uzņēmējs. Ir būtiski, lai ir apvienojušies kopā daudzi uzņēmēji, jo tikai tādā veidā ir cerība, ka tiksi uzklausīts. Ja pats nebūsi aktīvs un nemeklēsi iespējas kaut kādā veidā izpausties, tad naivi būtu cerēt, ka tevi kāds ieraudzīs un tavas domas uzklausīs.
Konkurence ir katra uzņēmuma ikdiena, un ar to mēs saskaramies ik uz soļa. Lai nopirktu baļķus, jāpiedāvā klientam labāki noteikumi, nekā to dara konkurents. Ja gribi atrast jaunu darbinieku, jāpiedāvā viņam kaut kas citādāks, nekā to var piedāvāt cits darba devējs. Ja gribi pārdot savu saražoto preci pircējam Eiropā, atkal konkurence, – jāpiedāvā šim pircējam kvalitatīvāks un lētāks produkts, nekā to piedāvās ražotājs Skandināvijā, Polijā, Igaunijā vai Lietuvā. Un tā katru dienu šī nepārtrauktā konkurence liek tev domāt, rēķināt, prognozēt un reizēm arī riskēt. “Konto” visus šos 30 gadus ir veiksmīgi konkurējis pasaules tirgos, un galvenā panākumu atslēga vienmēr ir bijusi godīga attieksme pret visiem saviem pircējiem. Mēs vienmēr esam centušies piedāvāt pircējiem visaugstākās kvalitātes preci, kura vienmēr ir piegādāta precīzi noteiktā laikā. Šīs divas pamatlietas arī ir “Konto” biznesa kultūra un galvenais moto. Tas, ka mēs vienmēr esam turējuši savu doto solījumu, no pircēju puses ir ticis ļoti augstu novērtēts. Ir bijuši gadījumi, kad pircējs ir gatavs mums maksāt pat vairāk tikai tādēļ, lai saņemtu preci no “Konto”, nevis no cita ražotāja, kurš to pašu preci ir piedāvājis lētāk. Tādēļ mums joprojām ir tādi pircēji, ar kuriem strādājam jau divus gadu desmitus.
– “Konto” darbinieki. Ir jums ilggadējo darbinieku loks, kurus īpaši gribas izcelt, palepoties?
– Es jau iepriekš minēju, ka visvērtīgākais katra uzņēmuma kapitāls ir šī uzņēmuma darbinieki. Šo darbinieku komandai visos līmeņos ir jābūt tieši tādai pašai, kāda tā ir Latvijas hokejā vai basketbolā. Tai ir jābūt ļoti profesionālai un saliedētai, kur katrs darbinieks atsevišķi precīzi zina savus pienākumus un nepieciešamības gadījumā spēj aizvietot otru.
Šobrīd mums ir trīs darbinieki, kuri joprojām strādā “Konto” no pirmās dienas, tas ir, 30 gadus. Tie ir Edgars Duļbinskis, Ainis Irbe un es pats. Noteikti gribu pateikt arī to, ka 12 darbinieki pie mums strādā jau ilgāk par 20 gadiem, bet 80 % no visiem “Konto” darbiniekiem darba stāžs uzņēmumā ir lielāks par 10 gadiem. Šie cilvēki kopumā arī veido to kodolu, uz kura es vienmēr varu paļauties.
Saturēt kopā darbinieku kolektīvu nekad nav bijis vienkāršs uzdevums. Nav noslēpums arī tas, ka ir bijis ļoti daudz tādu darbinieku, kuri ir pastrādājuši kādu laiku pie mums, bet pēc tam aizgājuši. Daudzus no viņiem esam mēģinājuši noturēt, bet tas nav izdevies, taču ir bijuši arī tādi, par kuru aiziešanu īpaši neesam skumuši. Pirmskrīzes laikā 2006.gadā pie mums strādāja vairāk nekā 120 darbinieki, taču jau pēc šīs krīzes ļoti daudzus gadus mums bija apmēram 80 cilvēku liels kolektīvs. Šobrīd, kad ekonomika pasaulē ir ļoti sabremzējusies, mēs nodarbinām jau mazāk nekā 50 darbiniekus. Pēc manām domām, ja tu cienīsi savu darbinieku, regulāri uzklausīsi viņa domas un izturēsies pret viņu tieši tāpat kā pret sev līdzīgu, tad iespējams, ka saņemsi to pašu atpakaļ. Darbinieki ir vissvarīgākais, bet tajā pašā laikā arī visjūtīgākais un visievainojamākais elements manā biznesā. Es kārtējo reizi gribu visiem viņiem pateikt lielu paldies!
Par SIA “Konto”
* Uzņēmumam reģistrācijas numurs piešķirts 1993.gada 30.jūlijā.
* Juridiskā adrese – Gulbenē, Brīvības ielā 87.
* Pamata darbības veids – namdaru un galdniecības izstrādājumu ražošana.
* 2022.gada apgrozījums – 3 372 121 eiro; strādāts ar peļņu; bija 52 darbinieki; iedzīvotāju ienākumu nodoklī samaksāti 73,35 tūkstoši eiro; valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas bijušas 224,27 tūkstoši eiro.
* Uzņēmuma īpašnieks un valdes priekšsēdētājs ir Agris Koris.
Avots: “Lursoft”
