Ar gulbeniešu jauniestudējumu un piecām citu amatierteātru izrādēm, kuras par brīvu noskatīties varēja visi interesenti, 12. jūlijā noritēja festivāls “Teātra pietura Gulbenē”. Līdz ar to dzima jauna tradīcija rīkot šādu pasākumu vasaras pilnbrieda laikā.
Šoreiz festivālā ar savām izrādēm piedalījās Gulbenes Tautas teātris (režisore Ineta Krastiņa), Cēsu Tautas teātris (režisore Edīte Siļķēna), Latvijas Universitātes teātris (režisors Visvaldis Klintsons), Kokneses amatierteātris (režisore Inguna Strazdiņa) un amatierteātris “Cesvaine” (režisore Ilze Kraukle). Skatītāju labvēlība izpaudās izrāžu apmeklētībā un aplausos.
Festivāla rīkotāji katram kolektīvam dāvāja Gulbenes mākslinieces un Tautas teātra aktrises Evitas Zālītes speciāli šūtu lelli. Noslēgumā, protams, bija festivāla dalībnieku balle kopā ar mūziķi Zinti Krakopu no Tilžas.
Novada kultūras centra vadītāja Sarmīte Zdanovska “Dzirkstelei” teica – turpmāk jūlijā šāds pasākums Gulbenē notiks katru gadu. Tradīcija tiek aizsākta Gulbenes Tautas teātra 40. jubilejas gadā. Festivāls iecerēts kā teātra draugu tikšanās un skatītāju lutināšana. Izrāžu vērtēšana un atzīmju likšana nav paredzēta.
S.Zdanovska teica – pirmais festivāls “Teātra pietura Gulbenē” pierādīja, ka gulbeniešiem vajag teātri, vajag izrādes, jo viņi vēlas skatīties. Turklāt 12. jūlijs Gulbeni lutināja ar lieliskiem laika apstākļiem.
“Turpināsim! Katru gadu saaicināsim draugus. Draugi mums ir. Redzam arī, ka Gulbenes Tautas teātrim ļoti ir mainījies sastāvs un ka šogad daudz ir strādāts, jo tapuši četru jaunu izrāžu iestudējumi. Turklāt katrā izrādē ir savi aktieri. Prieks par jaunajiem aktieriem! Galvenais jau, lai teātrim ir savs skatītājs,” sacīja S.Zdanovska.
Viņa arī piebilda, ka Gulbenē teātra spēlēšanas prieks aptver visas paaudzes. Novada kultūras centrā ir arī bērnu teātris, kuru vada Inta Zellīte. “Arī šim kolektīvam šogad bija pirmizrāde. Tur – stāsts par pazudušo bļodiņu,” teica S.Zdanovska.
Savukārt jaunieši teātri spēlē Gulbenes novada vidusskolā, kur režisore ir Inga Anča-Salmiņa.
Pati S.Zdanovska novada kultūras centrā vada amatierteātri senioriem.
Senākajām ziņām par teātra spēlēšanu Gulbenē – 100 gadu
Pēc festivāla režisori sēdās pie sarunu galda. Starp viesiem bija arī Balvu Tautas teātra režisore Maruta Castrova. Viņa teica, ka labi atceras Gulbenes Tautas teātra pašu pirmo režisoru Pēteri Sūci un viņa iestudētās izrādes. Tad arī uzsākās abu kaimiņpilsētās esošo divu teātru draudzība. Viņa aicina gulbeniešus uz amatierteātru festivālu “Ķiršu dārzs” Balvos nākamgad. Balvos savam amatierteātrim šogad esot nosvinējuši 110 gadus.
E.Siļķēna pauda – arī Gulbenē teātra mīlēšana un spēlēšana ir simtgadīga tradīcija. I.Krastiņa piebilda: “Tā pilnīgi precīzi ir zināms, ka Gulbenē izrāde ir iestudēta un rādīta 1925. gadā.”
V.Klintsons, sveicot Gulbenes Tautas teātri 40. dzimšanas dienā, atminējās, ka Latvijas Universitātes teātrim jau sen ir iemīta taka uz Gulbeni. Agrāk šis kolektīvs šurp brauca uz festivālu “Hepenings”, bet tagad ar tikpat lielu prieku piedalījās “Teātra pieturā Gulbenē”.
Festivāla apmeklētāju lokā bija arī teātra mākslas profesionāļi, Gulbenes Tautas teātra draugi Valdis un Rita Lūriņi.
“Gulbenē teātris vienmēr ir bijis ļoti svarīgs. Atceros Tautas teātra pirmo režisoru Pēteri Sūci. Protams, lielu ieguldījumu Gulbenes amatierteātra kustībā ir atstājusi E.Siļķēna, savā laikā ar šo kolektīvu strādājot. Gulbenē teātris rosās. Katrs režisors ienes kaut ko savu,” “Dzirkstelei” teica V.Lūriņš.
Viņš piebilda, ka ļoti gribētu redzēt arī, ko un kā ir iestudējusi Gulbenē “veco ļaužu kopa” S.Z-danovskas vadībā. Par šo projektu V.Lūriņš bilda: “Tas varētu būt ļoti amizanti un interesanti.”
S.Zdanovska “Dzirkstelei” teica – Gulbenes senioru kolektīvs ar Lauras Jermacānes lugas “Ziemassvētki zem sarkanajām debesīm” iestudējumu piedalīsies amatierteātru skatē.
Uzskata – nevis jāmāžojas, bet jāizdzīvo situācijas
Tieši Līgosvētkos apritēja 40 gadi, kopš Gulbenē ir Tautas teātris. Pa šo laiku kolektīva sastāvs vairākkārt nomainījies, atjauninājies. Bijuši vairāki režisori. Tautas teātra dibinātājs ir P.Sūcis (1954-2005). Turpmāk kolektīvu vadījuši un izrādes iestudējuši Olga Krieva (1922-2003), Astrīda Vilciņa, Imants Jaunzems, E.Siļķēna, un jau 10 gadus Tautas teātra režisore ir I.Krastiņa.
E.Siļķēna pati savas darbības laikā kā režisore Gulbenē ir iestudējusi 40 izrādes – par to viņa citu amatierteātru režisoriem stāstīja festivāla noslēgumā. Par amatiermākslu, kā E.Siļķēna to redz uz skatuves, viņa sacīja: “Vai nu māžoties, vai izdzīvot, iedzīvoties un dzīvot dzīvi, situāciju, notikumus. Reāli izdzīvot sava tēla dzīvi izrādē!”
Teātri mīlot, gatavojot izrādes un rādot tās, ir piedzīvots arī ne mazums kuriozu situāciju. Piemēram, brīvdabā Vecgulbenē 90. gadu beigās tika rādīta izrāde “Mērnieku laiki” pēc brāļu Kaudzīšu romāna motīviem. Tur bija paredzēta sivēna cepšana uz dzīvās uguns. Taču labvēļu sarūpētais rukša ķermenis izrādījies varen brangs. Kopā ar kolēģi I.Krastiņu (tagadējo Gulbenes Tautas teātra režisori) nācies likt lietā izdomu, lai cepetis tomēr taptu.
“Visu nakti cepām, lai izrādē būtu tas sivēns. Ineta apdekorēja cepeti ar āboliem. Pēc tam kopā ar Gulbenes pūtēju orķestri Tautas teātris noēda to sivēnu. Atmiņas par “Mērnieku laiku” iestudējumu Gulbenē mums saistās ar sivēna cepeti,” sirsnīgi smaidot, teica E.Siļķēna.
Dalību teātrī atceras un saista ar māju sajūtu
Festivāls “Teātra pietura Gulbenē” kļuva par īstām ugunskristībām vietējā Tautas teātra jaunajam aktierim Matīsam Andrejevam. Viņa pirmā lielā loma skatītājiem ir atrādīta britu dramaturga Donalda Čērčila (1930-1991) lugas “Dekorators” iestudējumā. Izrādē pavisam nodarbināti trīs jaunie aktieri, arī Sanija Rjačenska un Lana Cinglere. Luga ir tā saucamā “tīrā komēdija”, kuras uzdevums ir likt skatītājam smieties.
Beļavietim M.Andrejevam šīs izrādes iestudējumā ir iedalīta titulloma. Pagaidām viņš skatītājiem savu aktierspēli minētajā izrādē ir atrādījis tikai divas reizes. “Dzirkstelei” puisis teica, ka liels atbalsts viņam ir skatuves partneres. Festivālā spēlēt bijis pavisam viegli. “Kā pastaiga parkā,” sacīja M.Andrejevs. Apgūt savas lomas tekstu esot palīdzējis kāds labs ieteikums. Vienā no mēģinājumiem veikts lugas lasījuma audioieraksts, kuru pēc tam katrā brīvajā brīdī puisis ir klausījies. Un tā viss teksts pamazām iesēdies atmiņā bez piepūlēšanās. Par savu atveidojamo tēlu M.Andrejevs domā tā: “Galvenais – enerģija.”
Viņš stāsta, ka uz dzīvi dzimtajā novadā ir atgriezies salīdzinoši nesen, līdz tam no 2014. gada strādājis Londonā. “Esmu blandījies pa pasauli, paceļojis, strādāji. Gribējās atpakaļ uz mājām. Man pietrūka Latvijas,” teica M.Andrejevs. Pagājušā gada augustā atgriezies, lai būtu rezerves karavīrs. Tagad kalpo Zemessardzē. “Tagad saku: nekur nav tik labi kā mājās,” teic M.Andrejevs.
Matīsa mamma Santa Konošonoka bijusi tā, kura pirmā aicinājusi dēlu iet uz Gulbenes Tautas teātri. Arī mammai tuva ir teātra spēle.
Festivālu apmeklēja arī Gulbenes Tautas teātra kādreiz aktīvie aktieri, kuri vairs šajā kolektīvā nepiedalās izrāžu iestudējumos. Piemēram, Līga Dobre no Stradu pagasta, kura bija P.Sūča iestudējumu aktrise. Arī Baiba Magone, kura bija E.Siļķēnas iestudējumu aktrise, kā arī rīdziniece Agnese Strautiņa, kura atveidoja tēlus E. Siļķēnas iestudējumos.
A.Strautiņa “Dzirkstelei” teica: “Gulbenes teātris – tā man vienmēr ir māju sajūta. Esot jau 15 gadus projām no Gulbenes, man vienmēr ir ļoti patīkami atbraukt uz šejieni. Visi cilvēki, kas ir Tautas teātrī, manī rada māju sajūtu.”
