Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā joprojām trūkst darbinieku, un dienesta Vidzemes reģiona pārvaldes Gulbenes daļa nav izņēmums. Šobrīd Gulbenē ir trīs vakances.
Gulbenes daļas jaunais komandieris Gatis Gutāns stāsta, ka darbā gaida ugunsdzēsēju glābēju autovadītāju, ugunsdzēsēju glābēju un vada komandiera vietnieku. “Bet to pēdējo mēs parasti paši izaudzinām no sava vidus. Kopumā darbinieku katastrofāli trūkst,” norāda G.Gutāns. Kā iemeslu tam viņš min atalgojumu, daļai – pieļautās kļūdas jaunībā, jo ar sodāmību dienestā nevar strādāt, kā arī potencionālo ugunsdzēsēju glābēju veselības problēmas.
“Jaunos ir grūti motivēt, kaut gan būtībā mums ir ļoti labas sociālās garantijas, bet šim darbam ir arī jābūt sirds saucienam. Lai kā es gaidītu, nav tā, ka kāds pie durvīm klauvētu un teiktu: gribu te strādāt. Prakse rāda, ka tie, kas atnāk vienkārši tāpat, tikpat ātri te arī beidz darbu,” saka G.Gutāns.
Pērnais gads – mierīgs
G.Gutāns stāsta, ka pagājušais gads Gulbenes novadā ir bijis mierīgs un arī šis gads ir iesācies mierīgi. Izsaukumi ir bijuši, un viens no tiem, kad ugunsdzēsēju glābēju palīdzība bija nepieciešama diviem zirgiem Galgauskā, kuri bija ielūzuši ledū. Dzīvniekiem glābēji palīdz regulāri, parasti govīm un zirgiem.
Palīdzība sniegta arī suņukam, kurš bija ielūzis dīķa ledū 150 metrus no krasta. Suns tika nogādāts krastā un nodots saimnieces rokās. Vasarā stirna bija iestigusi dīķī un nespēja saviem spēkiem izkļūt. Stārķis sapinies elektrības vados, kā arī bija izsaukums, kur daudzdzīvokļu mājas kāpņu telpā bija iemaldījusies čūska. Bija arī divi izsaukumi, kad bija jāglābj jenotsuņi – vienā gadījumā tas bija iesprūdis sētā, bet otrā iemaldījies pie cilvēkiem daudzdzīvokļu namā.
Gadījumi ir dažādi, bet visos dzīvnieka vai putna veselība vai dzīvība bija apdraudēta.
Joprojām nav dūmu detektoru
Salīdzinot ar 2021.gadu – izsaukumu gan uz ugunsgrēkiem, gan glābšanas darbiem, gan arī maldinājumu skaits ir samazinājies. Kopumā pagājušajā gadā dzēsti 68 ugunsgrēki, to skaitā 19 kūlas ugunsgrēki.
“Kūlas ugunsgrēku skaits Gulbenes novadā ir samazinājies. Kādreiz to bija daudz. Mēs pat vienreiz braucām palīgā no Lubānas (pirms tam G.Gutāns strādāja Lubānā – red.) uz Stāķiem dzēst kūlas ugunsgrēku, bet tas bija sen,” viņš atminas.
Kopumā ugunsgrēku skaits Gulbenes novadā ir samazinājies par 25 procentiem, ja salīdzina ar 2021.gadu. Par laimi, Gulbenes novadā pagājušajā gadā nav bijuši traģiski ugunsgrēki, kuri laupītu cilvēka dzīvību, bet 2021.gadā bojā gāja divi cilvēki. “Ja sīkāk papētām ugunsgrēkus, kas izcēlušies dzīvojamajā sektorā (kopumā 10 šādi ugunsgrēki novadā), tad mazāk nekā pusē notikumu mājokļos bija uzstādīti dūmu detektori. Pagājušā gada dati rāda, ka arī pērn mūsu pusē ugunsgrēkā, kurā cieta cilvēki, mājoklī dūmu detektors nebija uzstādīts. Tāpat redzam, ka tieši dzīvojamajā sektorā pie biežākajiem iespējamajiem ugunsgrēka iemesliem jāmin neuzmanīga smēķēšana. Tāpat parādās īssavienojumi elektroierīcēs, elektroinstalācijās, kā arī, protams, apkures ierīču nepareiza ekspluatācija, dūmvada bojājums un citi. Diemžēl mūsu novērojumi liecina, ka joprojām Vidzemē tikai katrā otrajā mājoklī, kurā pagājušajā gadā izcēlās ugunsgrēks, bija uzstādīts dūmu detektors, bet vēl bēdīgāka ir statistika par tiem ugunsgrēkiem, kuros gāja bojā cilvēki – vairumā gadījumu mājokļos nebija uzstādīti dūmu detektori,” stāsta G.Gutāns.
Dienests aicina ikvienu iedzīvotāju pārskatīt savu saimniecību un, ja mājoklī vēl nav uzstādīts dūmu detektors, kuram tur gan jau vajadzētu būt, to izdarīt pēc iespējas ātrāk. Tās ir rūpes par savu un tuvinieku drošību.
Neuzmanīga apiešanās ar uguni
Gulbenes novadā biežākie ugunsgrēku iemesli jau daudzus gadus ir neuzmanīga apiešanās ar uguni, īssavienojums elektroinstalācijā, iekārtā, kā arī bojātas apkures ierīces, bojāta dūmvada ekspluatācija.
“Visi šie iespējamie ugunsgrēku iemesli tomēr ir tādi, kurus var un varēja novērst. Tas parāda arī to, ka nepietiekami tiek veikta iekārtu tīrīšana un uzturēšana, kā arī redzam, ka apkures iekārtu tehniskais stāvoklis būtiski pasliktinās tieši lauku apvidos. Un vēl – arī pērn mūsu pusē bija trīs ugunsgrēki, kad dzīvoklī piedega uz plīts atstāts nepieskatīts ēdiens. Arī šāda veida ugunsgrēki ir ļoti bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību, tādēļ aicinu ikvienu būt apdomīgiem savās ikdienas darbībās. Jo mēs redzam, ka tie mazie mirklīši, kad novēršamies, izraisa traģiskas nelaimes,” atgādina G.Gutāns.
Glābšanas darbu ir vairāk nekā ugunsgrēku
Pērn kopumā bija 90 izsaukumi uz glābšanas darbiem. Arī Gulbenes novadā parādās tendence, ka glābšanas darbu ir vairāk nekā ugunsgrēku.
“Visbiežāk ir bijusi nepieciešama ugunsdzēsēju glābēju tehniskā palīdzība – uz ceļa braucamās daļas uzkrituši koki vētras vai stipra vēja laikā, nepareiza apkures ierīču ekspluatācija – sodrēju degšana, pārkurinātas krāsnis, piedūmojums un citi. Pērn Gulbenes novadā bija 14 izsaukumi, kad māju dūmvados deguši sodrēji. Tikai 9 no 14 mājokļiem bija uzstādīti dūmu detektori. Atgādinām, ka privātmājās drošības komplektā ir jābūt ne tikai dūmu detektoram, bet arī ugunsdzēsības aparātam. 11 reizes pērn steidzāmies palīgā cilvēkiem, kas bija nokļuvuši dažādās situācijās – visbiežāk palīdzība bija nepieciešama pēc ceļu satiksmes negadījuma,” stāsta G.Gutāns.
Viņš uzsver, ka autovadītāji uz ceļa ļoti respektē ugunsdzēsēju auto, kad tas ar ieslēgtu skaņas un gaismas signālu dodas uz izsaukumu. Viņš tam min spilgtu piemēru: “Pavisam nesen bija izsaukums uz Rīgas ielu 58 Gulbenē. Perfekti – visi nostājas maliņā! Paldies gulbeniešiem, kas ļauj mums nokļūt pie nelaimes piemeklētajiem ātrāk un drošāk!” saka G.Gutāns.
Spilgts piemērs – Jēkabpils plūdi
G.Gutāns ir arī Gulbenes novada pašvaldības civilās aizsardzības komisijas sastāvā. Viņš vērš uzmanību, ka “X stundai” ir jābūt gataviem.
“Nevajag pat kara stāvokli. Spilgts piemērs ir Jēkabpils plūdi. Ieteiktā 72 stundu soma – labi, ja tāda ir, jo gadīties jau var viss kaut kas. Protams, šī soma ir pirmajām stundām, tad jau jāskatās uz pašvaldības palīdzību. Mēs kā glābēji izdarām savu darbu, piemēram, izvedam cilvēku no applūdušās mājas, bet pēc tam par viņu kādam ir jāuzņemas rūpes. Par kara gadījumu – negribas pat pieļaut šādu domu, bet gataviem ir jābūt. Vislielākā loma tajā ir pašvaldībai, jo tā jau zina savus resursus, domā par cilvēku evakuāciju, skolām, ja ir kas draudīgs, pagrabiem. Un par to ir jādomā! Mēs kā glābēji darīsim savu darbu,” saka G.Gutāns.
