Saruna bija laikā ierobežota, tomēr pietiekami atklāta un tieša. Ar nelielu pašvaldības izglītības nozares
prezentāciju uzstājās Gulbenes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Dace Kablukova. Foto: Diāna Odumiņa.
Viesojoties Gulbenē 11.februārī, izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece apskatīja novada vidusskolas telpas. Paspēja šeit izmantot interneta pieslēgumu, lai piedalītos attālinātā sanāksmē. Notika arī tikšanās ar šīs skolas un citu Gulbenes novada vispārizglītojošo skolu direktoriem un pārstāvjiem. Ministre atbildēja uz daudziem jautājumiem, kuri nodarbina izglītības jomā strādājošos.
“Sociālajos tīklos ir redzēta Latvijas karte, kurā ir iezīmētas tikai dažas vidusskolas,” stāstīja Gulbenes novada vidusskolas direktore Linda Ūdre-Rizga. Viņa vaicāja A.Muižniecei, vai ministrijas līmenī ir runāts par tikai dažu vidusskolu saglabāšanu nākotnē. Ministre sacīja: “Nē. Tas ir absurds! Pašvaldībās ir jāsaprot, cik jums ir bērnu, kur viņi mācīsies. Tas ir pašvaldību pienākums. Jāsaprot, ka katram bērnam ir jāiegūst kvalitatīva izglītība.”
Kas notiks ar pedagogu algām?
“Vai jūs zināt, cik mums maksā par vienas stundas sagatavošanu? Un tajā ietilpst gan pārbaudes darbu sagatavošana, gan labošana!” ministrei sacīja kāda no tikšanās dalībniecēm.
“Es esmu strādājusi skolā, es zinu, kā ir arī par 400 eiro mēnesī strādāt. Un es zinu, ka labi sagatavota kompetenču pieejas stunda man ir aizņēmusi pusotru stundu – divas. Un tāda, kuru es varu rādīt citiem kolēģiem, man rekords ir sešas stundas vienai mācību stundai,” bilda A.Muižniece.
Viņa piebilda, ka ministrija pašlaik uztur diskusiju par skolotāju slodzēm, taču ir jārēķinās ar valsts budžetu un finanšu ministrijas viedokli. Ir runa par to, ka ar 2022.gada 1.septembri būs 900 eiro pedagoga pilnas darba slodzes lielums. Runājot par pedagogu algām, A.Muižniece pastāstīja: “Tuvākajos gados no valsts budžeta mēs neplānojam likt klāt līdzekļus pedagogu atalgojumam mērķdotācijā.” Valsts finansējums uz vienu izglītojamo vidusskolas posmā Latvijā 2020.gadā bija 154 eiro mēnesī. Latvijā šobrīd pedagogu zemākā mēneša darba algas likme ir noteikta 830 eiro apmērā. Tiek plānots katru gadu palielināt pedagogu zemākā mēneša darba algas likmes apmēru. “Mūsu mērķis ir to sadaļu (pedagogu atalgojumā – red.), ko valsts iedod, izlīdzināt uz visiem beidzot sakarīgi,” sacīja A.Muižniece.
“Skolēns pašvaldībā” – šāds nosaukums dots Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstītajam pedagogu atalgojuma finansēšanas modelim. Pedagogu atalgojuma noteikšanā ministrija piedāvājusi atteikties no līdzšinējā modeļa “Nauda seko skolēnam”. “Tas būs kompromiss starp skolotājiem un skolu vadību, kur arī tie viedokļi ne vienmēr ir vienādi. Tas būs kompromiss starp valsti un pašvaldību. Es aicinu – modelējiet, plānojiet, bet nepieķerieties ne pie viena koeficienta, ne pie viena procenta vai konkrētā skaitļa!” sacīja ministre.
Ne visi skolēni izpilda prasības
Gulbenes novada vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā 7.-9.klasēm Inese Ubaga pauda satraukumu, ka ne visi tagadējie vidusskolēni vai potenciālie vidusskolēni ir spējīgi izpildīt zināšanu pārbaudes prasības. Viņa teica, ka motivēti skolēni interesē gan vidusskolas posmu, gan arodizglītības iestādes. Kur paliek tāds skolēns pēc 9.klases, ja viņa augstākais – maksimālais sasniegtais vērtējums ir 4 balles? Šādu jautājumu I.Ubaga uzdeva ministrei.
A.Muižniece teica: “Sapratu, ka jautājums ir par eksāmenu minimālā sliekšņa paaugstināšanu (vidusskolā – red.).” Viņa aicināja “nenorakstīt savus skolēnus”, uzskatot – “viņi nevarēs”. “Ir jāsāk mācīties”, bet, “kuriem ir mācīšanās grūtības, citas īpašas vajadzības – šiem skolēniem ir piemērojami pilnīgi citi nosacījumi,” teica A.Muižniece.
Kā zināms, trīs gadu laikā (sākot ar nākamo gadu) plānots būtiski paaugstināt centralizētā eksāmena nokārtošanai nepieciešamo vērtējumu vidusskolās, to paaugstinot no 5 uz 20 procentiem. Minimālā sliekšņa palielināšana notiks pakāpeniski, attiecīgi katru gadu trīs gadu laikā to palielinot par 5 procentiem. Tas nepieciešams, jo 5 procentu vērtējums eksāmenā nevar liecināt par sekmīgu vidusskolas posma nokārtošanu.
Kompetenču izglītība arī skolotājiem
Diskusijas laikā kāda no Gulbenes novada vidusskolas administrācijas pārstāvēm ierunājās par kompetenču izglītības lēmumu. Viņa teica: “Nākošgad jāmāca (skolēniem – red.) padziļinātie kursi, bet nav nekā. Skolotāji paši mācās. Ne bērni, ne skolotāji nezina, kas tur galā vispār ir sagaidāms, bet mēs jau ceļam augšā slieksni (centralizētā eksāmena nokārtošanai nepieciešamo vērtējumu vidusskolās – red.).”
A.Muižniece sacīja: “Skaidrs, ka pirmais trīs gadu cikls, kas nākošgad noslēgsies ar pirmajiem padziļinātajiem (padziļināto kursu – red.) eksāmeniem, mēs neviens nezinām: sanāks – nesanāks.” Viņa akcentēja, ka tas ir sākums un “pirmajā gadā var būt visādi”.
A.Muižniecei tika taujāts arī pēc viņas viedokļa, cik izdevies ir projekts “Skola 2030”. Kā zināms, tā sauc Valsts izglītības satura centra realizēto projektu “Kompetenču pieeja mācību saturā”.
Ministre teica – tie, kuri ir studējuši izglītības filozofiju, zina: par šobrīd ieviešamo ir runāts jau pirms 100 gadiem. Tādā ziņā tas nav nekas jauns un viss ir pareizi. Pirmais vērtējums vai secinājumi projektā “Skola 2030” būšot nākamā gada beigās. Tajā pašā laikā viņa atzina, ka, ņemot vērā garo Covid-19 pandēmiju, pareizāk bija pagaidām vēl nesākt šo procesu. Par to ir bijušas diskusijas parlamentā. Taču, pēc A.Muižnieces domām, nav iespējams spert soļus atpakaļ un turpināt nogaidīt. Viņa atzina, ka pedagogiem bija problēmas ar mācību materiāliem un fizikā, ķīmijā ir joprojām. Tomēr A.Muižniece gribot domāt, ka, sākoties šim mācību gadam, 90 procentos bija paraugprogrammas un mācību materiālu paraugi. Ministre saskatot disonansi, ja pedagogi, kuri ievada skolēnus kompetenču izglītībā, paši vēlas, lai viņiem iedod rokās gatavus mācību materiālus. “Mēs skolēnam sakām: domā, prašņā, pārbaudi, meklē savus risinājumus!” teica A.Muižniece un lika saprast – pedagogam ir jārīkojas tāpat. Viņa norādīja, ka pedagogi ir “profesionāļi ar diplomiem, savu meistarību un zina savus skolēnus”.
Par skolu direktoru sertifikāciju
Ministrei tika jautāts par skolu direktoru sertifikāciju. “Es uzskatu, ka tieši direktors, iestādes vadītājs, ir tas, no kura ir visvairāk atkarīgs, vai skolā būs moderni, domājoši, motivēti pedagogi. Vai tajā skolā vecāki ar cieņu izturēsies pret pedagogiem. Vai bērni būs tādi, kādus mēs viņus gribam redzēt,” teica A.Muižniece.
Viņa sacīja – tā nav nejaušība, ka palaikam ieskanas ideja par terminētajiem līgumiem direktoriem, par viņu rotāciju. Ministre akcentēja, ka “direktors ir atslēga visos procesos”. Latvijā skolās esot daudz spēcīgu, mūsdienīgu direktoru. Tomēr Izglītības kvalitātes valsts dienestā veiktais pētījums liecina – līdz 40 procentiem direktoru reizēm trūkst izpratnes par elementāram lietām. Direktoru sertifikācija, ja tāda notiks, nebūšot nekāda reforma. Šobrīd direktoru novērtēšana notiek reizi sešos gados. Pašlaik tiek izvērtēts, vai vajag sertifikāciju, un, ja vajag, tad kā to veikt. A.Muižniece nedeva viennozīmīgu atbildi šajā jautājumā, taču bilda, ka ir par terminētā līguma ieviešanu direktoriem, piemēram uz 10 gadiem, jo uzskata, ka šādā laika periodā ir iespējams sasniegt augstāko punktu karjerā un izaugsmē. Tajā pašā laikā A.Muižniece pieļauj – ir direktori, kuri veiksmīgi var atjaunot savas zināšanas, prasmes un būt amatā arī 20 gadus.
Aktualizē izdienas pensijas ideju
Sveķu internātpamatskolas direktors Aigars Lasis sacīja – pirms gadiem 10 viņš ir bijis viens no iniciatoriem izdienas pensijas ieviešanai skolotājiem. “Es pats esmu sporta skolotājs,” viņš teica un piebilda, ka ir vecums, kad skolotājam turpināt “lēkt pāri āzim tā kā nebūtu labi”. A.Lasis atminējās, ka šāds likumprojekts nonācis Saeimā līdz otrajam lasījumam, bet tad viss apstājies. A.Lasis gribēja zināt, vai ir iespējams aktualizēt šo jautājumu. Viņaprāt, izdienas pensijas būtu vajadzīgas, piemēram, sporta skolotājiem, bērnudārzu audzinātājiem un pirmsskolas skolotājiem.
A.Muižniece atbildēja, ka viņa nevar uzreiz pateikt, ko plāno Saeima, jo kopš vasaras, kad kļuvusi par ministri, viņa vairs nav Saeimas deputāte. Viņa solīja painteresēties par šo jautājumu, tomēr teica, ka “tīri politiski” izdienas pensiju jautājums ir ļoti sarežģīts. Ministre sacīja – “ir profesijas, kur pilnīgi saprotami” ir šādas izdienas pensijas. Viņa arī atgādināja, ka savulaik izdienas pensijas kā tādas ir radītas, “lai kompensētu zemās algas konkrētās profesijās, piemēram, iekšlietu sistēmā policistiem”. A.Muižniece pati uzskata – “tas ir greizi”.
– Diāna Odumiņa
