Kustēšanās un sportošana ir ļoti svarīga jebkurā vecumā. Tā uzlabo fizisko un garīgo veselību. Tā veicina labsajūtu. To zina un par to ir pārliecinājusies fitnesa trenere gulbeniete Agnese Šulca, kura aicina ikvienu dienā atrast vienu brīvu stundu, lai kustētos.
“Gulbenē ir tik labi stadioni, tos var izmantot par brīvu. Bet cik tur ir cilvēku? Viņu nav! Pa kādam jau atnāk, bet maz. Ir sporta zāles. Ja negribas cilāt svarus vai skriet, var staigāt, braukt ar riteni, peldēt. Bet ir jākustas!” uzsver Agnese.
Grib ātri, viegli un bez piepūles
“Ir grūti motivēt cilvēkus. Man tas īsti neizdodas. Cilvēki grib ātri, viegli un bez piepūles. Laikam katram jānonāk līdz tam, lai saprastu, kāpēc tad īsti ir jākustas un jādara tas visu laiku. Un smagi ir noraudzīties, kad reizēm to saprot pārāk vēlu,” uzsver Agnese. “Kāpēc es pati sportoju? Atbilde: ķermenis dzīvei. Patiesībā, lai ķermeni dzīvei dabūtu, nemaz jau tik daudz nevajag. Ir nepieciešama disciplīna, pareizs uzturs, miegs un ūdens. Un tas nav daudz. Cilvēki visu grib sasniegt ātri, bet tā nenotiek. Soli pa solim un sports jāuztver kā relaksācija, un jākustas ir ar prieku. Un nav visiem jāiet obligāti uz svaru zāli. Vislētākais – iešana, un to prot visi. Priecē, ka situācija pamazām uzlabojas, jo, piemēram, ir kļuvis vairāk to cilvēku, kas staigā. Pievērš uzmanību tam, ka iešana raitā solī – tās arī ir kustības, un tas ir svarīgi.
Ir, kas atrunājas, ka strādā dārzā.
Dārzā strādā emocionāli, savai labsajūtai, tā ir meditācija. Fiziska slodze sākas tad, kad pulss paceļas. Tad ķermenis to uztver kā fizisku slodzi. Ir jāiet uz stadionu un jāstaigā ātrā solītī!”
Viņa uzsver, ka cilvēkam ir dots ķermenis, un tas ir tikai viens – kā kopsi, to saņemsi pretī. “Ķermeņa kustība – tā ir kopšana. Kāpēc mēs kopjam dzīvokli, dārzu? Bet kāpēc aizmirstam kopt savu ķermeni, kas mums ir pats svarīgākais? Man ir tāda devīze: atrodiet savā dzīvē laiku savai dzīvei!” saka Agnese.
Darbs ar sevi
Viņa stāsta, ka cilvēku vēlme kļūt veseliem un skaistiem ir bezgalīga, un tā ir industrija, ar kuru var pelnīt.
“Cilvēki izmēģina neskaitāmas metodes un veidus, kā uzlabot savu izskatu un pašsajūtu. Bet apjomu samazinošie losjoni, slaidumu darinošie krēmi, dažādas patīkamas un ne tik patīkamas ķermeņa procedūras, neapdomīgas un pārgalvīgas diētas nedos gaidītos rezultātus, ja nebūsi mierā ar savu iekšējo “es”. Lai dabūtu mieru ar sevi, ir mentāli un fiziski jājūtas labi, un to var panākt ar kustību un darbu ar sevi.
Jā, krēmi un procedūras darīs ādu tvirtāku un mirdzošāku, spēka treniņi un kardiotreniņi neizbēgami nostiprinās muskuļus un sirdi, diētas, iespējams, samazinās apjomus, taču tas būs tikai virspusējas darbības. Patiesībā tas, kā izskatāmies un jūtamies, nāk no mums pašiem, no mūsu labajām domām un no tā, kā mīlam sevi un citus. Tas nozīmē, ka tikai viss kopā plus labas domas dos gaidītos rezultātus,” saka Agnese.
Primārais ir veselība
Viņa novērojusi, ka ir cilvēki, kas cer uz kādu brīnumu.
“Tas ir maldīgi. Ir sievietes, kas ap 40 gadiem paliek lēnākas, sāk apvelties un tad sāk sevi žēlot. Bet tieši vairāk vajag kustēties! To, ko ieliksi šodien, saņemsi rīt! Cilvēkiem gribēšana ir liela, bet, tiklīdz jāsāk darīt, tā nav varēšanas, nav motivācijas un nevēlas piepūlēties. Un ir tik daudz dažādu mītu, kam cilvēki tic! Ir, kas man saka: es nevēlos lielus muskuļus. Lai dabūtu lielus muskuļus, ir tā jāstrādā! Nemaz nevar pie tiem tik vienkārši tikt. Esmu gatava sniegt informāciju, savas zināšanas, bet jāstrādā ir pašiem. Daļai meiteņu, kas nāk sportot, primārais mērķis ir notievēt, jo ir liekais svars. Bet vajadzētu būt nedaudz citādākais attieksmei – primārais ir veselība, bet pēc tam jau pats par sevi sekos ķermeņa korekcija. Tas nāks bonusā,” skaidro fitnesa trenere.
Mazkustīgums raksturo daļu mūsu sabiedrības un veicina arī veselības problēmas. “Ārsts cīnās ar sekām, bet cēlonis esi tu pats. Kādam varbūt liekas – izdzers tableti un būs labi, bet nevar sēdēt un gaidīt brīnumu,” saka Agnese.
Viņa novērojusi, ka ir jaunieši, kuri 16 gadu vecumā nevar pietupties. “Viņš varbūt pats vēl to nesaprot, ko tas nozīmē un kā tas var izvērsties turpmāk, bet tas būtu jāsaprot vecākiem. Ja 16 gados jau ir tādas problēmas, tad kas būs tālāk?” aicina aizdomāties Agnese.
Ar šo rudeni viņa ir apņēmības pilna strādāt arī ar bērniem vecumā no 9 līdz 12 gadiem, kuri nesporto. “Mērķis nav sasniegumi, bet kustības, ķermenis dzīvei. Soļosim, rāposim, dejosim, pareizi elposim,” saka Agnese, kura ir gatava iemācīt, parādīt, izstāstīt un atbalstīt, lai ikviens, kas vēlas sākt kustēties un sportot, sasniegtu izvēlēto mērķi. “Ja kādu spēšu motivēt un pārliecināt, ka kustībām dzīvē ir ļoti liela nozīme, būšu gandarīta,” saka Agnese.
