Izglītības svētkos Gulbenes 3. pirmsskolas izglītības iestādes skolotāja logopēde Daiga Pumpure saņēma Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības rakstu.
“Uzskatu, ka tas nav tikai mans, bet gan visas iestādes nopelns. Iestāde nodrošina visu, lai es varētu labi strādāt. Man ir jauki kolēģi!” uzsver Daiga.
Šis apbalvojums Daigai bija liels pārsteigums, kad viņai par to paziņoja iestādes vadītāja Vija Pušķe. “Es to negaidīju. Protams, ir patīkami, ka novērtē, bet man gan šķiet, ka tas ir ar uzviju. Un šāds apbalvojums uzliek vēl lielāku pienākumu,” atzīst Daiga.
Pacietība un empātija
Logopēdes darbam Daiga ir veltījusi 30 gadus. “Pirms tam strādāju tā saucamajā sarkanajā skolā par pionieru vadītāju, vienu gadu strādāju arī par audzinātāju Sveķu skolā. 2001.gadā Latvijas Universitātē ieguvu izglītības zinātņu maģistra grādu pedagoģijā. Mana maģistra darba vadītāja bija Latvijā pazīstamā logopēde Anna Baumane, no kuras smēlos pieredzi darbā. Kopā darba stāžs man jau ir vairāk nekā 40 gadi. Drīz būšu nopelnījusi pensiju,” smaida Daiga.
Strādāt par logopēdi – tas ir Daigas izsapņots sapnis skolas laikā, kas piepildījies. “Es pabeidzu Gulbenes vidusskolu. Tad vienu gadu pēc vidusskolas sāku strādāt bērnudārzā “Rūķītis” un mācījos neklātienē Defektoloģijas fakultātē Liepājas institūtā. Tā bija vienīgā vieta, kur varēja apgūt logopēdiju. Es gribēju būt logopēde. Tajā laikā novadā bija tikai viena logopēde – Juliāna Dzeguze, kura nu jau ir aizsaulē. Es biju pie viņas praksē. Man likās, ka strādāt par logopēdi – tas ir cēls darbs. Toreiz logopēdu bija ļoti maz, tagad, man šķiet, novadā esam aptuveni 15 logopēdi. Mani ir nākušas “ēnot” meitenes, bet maz. Arī praksē ir bijušas, bet pēdējos gados gan ne. Lielas intereses par šo profesiju nav. Bet es biju tik laimīga, kad varēju sākt strādāt par logopēdi!” stāsta Daiga.
Logopēda darbā nepieciešama liela pacietība, arī empātija un labas komunikācijas prasmes. “Reizēm paiet gads, līdz tiek panākts rezultāts. Lielākais gandarījums darbā – kad bērns sāk runāt. Ir, kas sākumā nenāk pat iekšā kabinetā. Jāmāk arī iedrošināt bērnus! Un pēc tam jau redzi, ka ir iemācījies lasīt. Gandarījums ir tad, kad bērns, kurš nerunā, sāk runāt vai arī iemācās pareizi teikt skaņu, kas pirms tam neizdevās,” stāsta Daiga.
Strādājot par logopēdi, jārēķinās, ka jāizglītojas ir visu laiku, jāseko līdzi līdzi jaunākajiem pētījumiem un metodēm, kā arī jāturpina paplašināt zināšanas savā specialitātē, ko Daiga arī dara.
Viņa stāsta, ka nevar salīdzināt, kā bija strādāt pirms 30 gadiem un tagad. “Šo gadu laikā daudz kas mainījusies,” saka Daiga. Sākumā pati izgatavojusi nepiecie-
šamos materiālus darbam ar bērniem, jo nekā nebija, bet tagad var tikai priecāties par atbilstošo materiālo bāzi. “Uzskatu, ka tā ir ļoti laba! Viss ir sagādāts, ko vajag, lai varētu strādāt ar bērniem. Vadība atbalsta,” ir gandarīta Daiga.
Runa veidojas sarunājoties
Daiga novērojusi, ka bērni gadu gaitā runā arvien sliktāk un arvien vairāk ir bērnu ar runas traucējumiem. Agrāk no desmit bērniem diviem vai trim bija nepieciešama speciālista palīdzība, bet tagad šis skaitlis ir dubultojies. “Tikai situācija ir tāda, ka pēdējos gados ir arī mazāk bērnu, bet problēmas jau paliek,” saka logopēde.
Viņa atgādina, lai bērnam veidotos runa, jau maziem bērniem priekšā daudz jālasa grāmatas. “Runa veidojas tikai sarunājoties. Grāmatas, runāšana, rādīšana, stāstīšana. Bieži vien bērni vairs nepazīst tādus vārdus kā, piemēram, “smilga”. Tie izzūd. Laiki mainās. Nāk cita paaudze. Ir viedierīces. Maziem bērniem ir slikti artikulācijas aparāti. Ilgi lieto knupjus, kaut gan knupjus vajadzētu lietot ne ilgāk par viena gada vecumu. Tas iespaido sakodienu, un līdz ar to ir nepareiza skaņu izruna. Tas pats attiecas arī uz to, ja bērns ilgi sūkā pirkstiņu. Jā, ir grūti atradināt. Tas prasa pūles. Saprotu. Maziem bērniem jādod košļāt, piemēram, burkānus. Tas trenē lūpas un mēli. Pū-
šanas vingrinājumi. Un galvenais – daudz runāt ar bērnu!”
“Neesmu brīnumdakteris”
Ir vecāki, kas iedomājas, ka aizvedīs bērnu pie logopēda un viņš visu atrisinās. “Bet es jau neesmu brīnumdakteris. Es varu palīdzēt. Varu iemācīt skaņu, piemēram, ja nerunā “l” vai “k”. Tas ir mans pienākums, kā arī censties vingrināt artikulācijas aparātu. Bet ir arī tā, ka bērns pie manis pateiks pareizi konkrēto vārdu, bet mājās viņš turpinās runāt, kā viņam vieglāk, runās nepareizi. Vecākiem ir jāiesaistās un jācenšas no bērna prasīt pareizi izrunāt vārdus. Svarīga ir sadarbība – speciālists, bērns un vecāki. Bet mūsdienās vecāki reizēm ir ļoti aizņemti, viņi ir skrejoši, ir jāstrādā. Un valodu veicina ne tikai sarunas, arī ikdienas darbi, daudzpusīgas nodarbes,” saka Daiga.
Viņas darba praksē ir gadījumi, kad latviski runājošā ģimenē bērns sāk runāt nevis latviešu, bet angļu valodā. “Tādu piemēru man ir daudz. Piemēram, trīsgadnieki sauc skaitļus nevis latviešu valodā, bet angļu valodā, vai arī krāsas. Angļu valodā laikam bērniem ir izveidotas tādas emocionālas filmiņas, kas viņiem patīk. Tajās viss tiek pasniegts vienkārši. Bērni to uztver. Viņi klausās šo valodu un arī runā angļu valodā. Ir, kad mājās bērns ne tik daudz dzird latviešu valodu, cik daudz laika pavada pie viedierīcēm, klausoties angļu valodu, līdz ar to tāds ir rezultāts. Ir vecvecāki, kas ir atzinuši, ka vecāki ieslēdz divus gadus vecam bērnam datoru un viņš skatās angļu valodā filmiņas, un sākumā sāk runāt angļu valodā. Bet pēc tam jau arī iemācās latviešu valodu,” stāsta Daiga.
Viņa atgādina arī par pirmajiem signāliem, kad vecākiem būtu jāsāk domāt par to, ka jāaizved bērns pie speciālista uz konsultāciju. “Ideāli, ja jau gada vecumā bērns runā aptuveni deviņus īsus vārdus. Divu gadu vecumā runā vienkāršos teikumos: lelle guļ, lācis skrien. Trīs gados jau jāmāk pastāstīt, ko, piemēram, bērnudārzā ēdis, darījis. Bet tas ir ļoti individuāli. Bet, ja divos, trīs gados nemaz nerunā, tad ir jāmeklē speciālista palīdzība. Jādodas uz konsultāciju. Ir bijis, kad līdz 3 gadu vecumam nerunā, bet tad pēkšņi sāk runāt un viss ir kārtībā. Un runā ļoti labi. Bet ir, kad nerunā un nerunā un valoda neveidojas,” saka Daiga.
VIZĪTKARTE
Par Daigu Pumpuri:
● Dzimusi, mācījusies un pamatskolu beigusi Smiltenē.
● Absolvējusi Gulbenes vidusskolu.
● Darba gaitas: bērnudārzs “Rūķītis”, Sveķu pamatskola, Gulbenes pamatskola, Gulbenes 3. pirmsskolas izglītības iestāde “Auseklītis”.
