Brūnais lācis ceļu uz Gulbeni ir mērojis no tālās Ķīnas. Pagāja divi mēneši, līdz tas nokļuva Gulbenē, un pamazām lācis kļūst par iemīļotu ballīšu un pasākumu karali.
Brūnā lāča saimniece ir gulbeniete Daina Bebre, kura ikdienā strādā SIA “Latvijas propāna gāze”. Viņu aizrauj pasākumu vadīšana, ko viņa arī dara jau vairākus gadus, līdz ar to ielīst lāča tērpā un svētkos iepriecināt cilvēkus viņai ļoti patīk.
“Tas ir skaisti – radīt prieku citiem! Cilvēki smaida, un man pašai ir priecīgi! Kad cilvēki ierauga milzīgo lāci, viņi izmainās. Viņi kļūst kā bērni, priecājas kā bērni, un tas ir tik forši! Esot lācim, man sanāk biežāk svinēt svētkus un būt svētkos,” stāsta Daina.
Neiztur ventilators un rāvējslēdzējs
Visvairāk atmiņā Dainai palikuši svētki, kad sieviete, kurai svinēja 70 gadu jubileju, ieraugot lāci, raudāja lielas prieka asaras. “Lācis un lielais ziedu pušķis! Cilvēki ļoti cenšas pārsteigt savus tuviniekus. Un tas ir tik skaisti! Gulbenieši ir jautri svētku svinētāji un tieši pieaugušie. Reizēm liekas, ka vīrieši pusmūžā ir tādi kūtri, bet, nē, izrādās, viņi ir tik atraktīvi! Kad izlienu no lāča kostīma, cilvēki nāk un apskauj, saka paldies,” pozitīvās emocijās dalās Daina.
Viņa zina, ka ielīst lāča tērpā var ne kurš katrs, jo tam vajag drosmi. “Ne mans vīrs, ne meita to nedara. Viņi to vienkārši nevar. Lācis ir ļoti liels, ir jāiemācās kustības. Es sākumā lāča kostīmā staigāju pa mājas pagalmu un trenējos. Sākumā knapi gāju, pēc tam iemācījos. Savukārt pasākumos jārēķinās ar to, ka var nokļūt dažādās situācijās, no kurām jāspēj tikt ārā. Var notikt arī kāda ķibele,” stāsta Daina.
Viena no piedzīvotajām nelaimēm notika Stāmerienā, kur veidojuši lācim reklāmu. “Iekšā ir ventilators, kas piepūš lāci. Kad lāci jau bijām piepūtuši, tas saplaka, jo Ķīnas ventilators vienkārši “nomira”. Tad izdomājām un taisījām paši ventilatoru, citādāk mēs ar šo lāci reāli neko nevarējām izdarīt,” stāsta Daina.
Savukārt pavisam bēdīgi gadījies kādā svētku pasākumā. “Tas ir bijis visbēdīgākais pasākums man kā lācim. Tieši pasākumā neizturēja Ķīnas rāvējslēdzējs, kas atvērās, un lācis noplaka. Parasti palīgā man brauc vīrs. Viņš pieskrēja, centās glābt šo situāciju, rāvējslēdzēju kaut kā aiztaisīja, un lācis atkal piepūtās. Nevarēju to vien pārdzīvot, pat parunāt pēc tam nespēju, tāpēc man vienmēr ir uztraukums, pirms dodos uz svētkiem, kur esmu ielūgta kā lācis. Vecmamma man ir mācījusi pārmest krustu, pirms kaut kur dodos, tad to arī daru. Pēc šī pasākuma, kurā atvērās rāvējslēdzējs, uzreiz bija jābrauc uz nākamo pasākumu, un es sapratu, ka man jāiet, jo citādāk nevar. Cik varējām, sataisījām vēl rāvējslēdzēju un ar dievpalīgu gājām. Bet tur viss izdevās tik labi!” atminas Daina.
Gulbenes brūnais lācis ir bijis arī Balvos un Alūksnē. Patīkamas atmiņas Dainai ir no Druvienas pagasta “Silmačiem”. “Bija daudz cilvēku, daudz mazu bērnu un arī tumšs, kad lācim ir grūtāk pārvietoties. Visi bērni bija man apkārt – tik jauki! Bija jādodas uz šķūni pārģērbties, bet bērni man pakaļ, jo grib redzēt, kas tad līdīs no tā lāča ārā,” smaida Daina.
Īpaši iecienīts ir mūsu “Tranzīts”
Ideju par lāci Daina noskatījusi kādā pasākumā Rēzeknē un ieminējusies par to vīram. “Bija sakrāta nauda, un pasūtīju lāci. Sākumā gan pati neticēju, ka es ar to iešu, kaut gan daudzus gadus esmu vadījusi pasākumus. Tā kā man no cilvēkiem nav bail, esmu komunikabla, likās – kāpēc gan ne? Bet viens ar lāci nevar tikt galā, vajadzīgs palīgs, un tas ir mans vīrs. Es nevaru viena saģērbties, nodrošināt mūziku. Mūzika pirms tam tiek saskaņota. Viss tiek pārrunāts, kur man būs iespēja pārģērbties, kurā mirklī un no kura stūra man pēkšņi jāparādās. Tagad saistībā ar karu Ukrainā un politisko situāciju cilvēki nepasūta krievu izpildītāju dziesmas. Vairāk izvēlas latviešu dziesmas, un īpaši iecienīts ir mūsu “Tranzīts”. Patīk arī “Apvedceļš”, “Bermudu divstūris”. Katrā ziņā lācim ir garlaicīgi, ja pasūta lēnu mūziku, vajag jautru. Man pašai patīk Ainārs Lipskis, arī viņa dziesmas atskaņojam – viņš ļoti skaisti dzied,” saka Daina.
Lācim nav dots īpašs vārds. Dainas ģimenē palikuši pie tā, kas tas vienkārši ir Gulbenes brūnais lācis, kuram patīk ne tikai svinēt svētkus, viņam ir arī savas skaistuma procedūras, lai pie svētku svinētājiem vienmēr ierastos tīrs, saposies un skaists. “Kažoku tīrām ar sauso šampūnu, regulāri to arī ķemmējam. Gribētu iegādāties arī citu dzīvnieciņu, un doma ir, bet jāskatās, kā ies. Dzīvojam tomēr mazpilsētā, bet tajā pašā laikā, ja cilvēkus vienu reizi lācis jau ir pārsteidzis, tad nākamajā reizē viņi grib redzēt jau ko citu,” saka Daina.
– Inita Savicka
