Mātes dienas priekšvakarā Dzirkstele” tiekas ar gulbenieti Danu Koliņu un viņas meitiņām Emīliju un Elisu. Viņas visas trīs ļoti mīl mūziku un dzied, un arī laikrakstam centrālajā skvērā, kur tiekamies uz sarunu, tiek sniegts koncerts. Emīlija un Elisa mūsu iepazīšanos sāk ar atraktīvu dziesmu “Pūpēdis”.
Emīlija un Elisa uzstājas ne tikai koncertos, viņas dzied arī dažādos ģimenes pasākumos. Māmiņa priecājas, ka meitas dziedāšanu apgūst pie pedagoģes Sabīnes Krilovas. Arī Dana pati dzied sieviešu vokālajā ansamblī “Pieskāriens”, kuru vada S.Krilova.
Bija cits dzīves ritējums
Mūzika un dziesma ģimenē ieņem nozīmīgu vietu. Emīlija apmeklē arī Gulbenes mūzikas skolu un spēlē flautu mūzikas skolas orķestrī.
“Pati es dziedāju pamatskolas laikā “tīņa” gados. Mācījos Kalnienas pamatskolā un dziedāju skolas ansamblī, pēc tam ilgu laiku nedziedāju. Tajā brīdī tā visa arī nemaz nepietrūka, jo bija citas lietas un cits dzīves ritējums – desmit gadus dzīvoju Anglijā, kur dzīves ritms bija ļoti dinamisks, tika iegūta dažāda darba pieredze. Sākotnēji strādāju lielā, skaistā atrakciju parkā, turpat bija arī zoodārzs. Dzīvojām kopmītnēs, kas atradās šī zoodārza teritorijā. Aiz loga mums pastaigājās flamingo un pāvi. Pagalmā nožogojumos dzīvoja dažādi lieli papagaiļi un lemuri. Šajā vietā gan ilgi neuzturējāmies, jo tas bija sezonas darbs. Tālāk pārcēlāmies uz dzīvi tuvāk Londonai, kur tika gūta pieredze dažādos darbos. Paspēju arī pastudēt. Tur piedzima abas meitas. Vecākā meita uzsāka pamatskolas gaitas vienā no angļu skolām,” stāsta Dana.
Šīs vasaras beigās būs trīs gadi, kopš Dana ar ģimeni atgriezās Latvijā, par savu dzīvesvietu izvēloties Gulbeni. Lēmums atgriezties Latvijā nācis ļoti spontāni.
“Bija Covid-19 laiks, un īsti vairs nebija nozīmes – esi tur vai te, tāpat viss bija slēgts, cilvēki dzīvoja, mācījās, strādāja no mājām. Gribējās vairāk bērniem dot brīvības iespēju,” par izvēli atgriezties stāsta Dana. Savukārt viņas vecākā meitiņa Emīlija laikrakstam atklāj savas sajūtas: “Tur bija kā cietoksnī. Te ir foršāk!”
Pietrūka klusuma un dabas
Dzīvojot Londonā pēdējos gadus, Dana bija pilna laika mamma, kura vēl arī studēja foto mākslu un dizainu koledžā. “Mums atbalsts bija mana vīra mamma, kura dzīvo Londonā. Vīrs ir latvietis, bet nav no Gulbenes. Vīra mamma palīdzēja pieskatīt bērnus. Bet būtībā tur ir citādāk – audzinot mazus bērnus, piemēram, bērni līdz 12 gadu vecumam nedrīkst atrasties uz ielas vieni paši. Vecākiem bērni ir visur jāaizved un jāizņem. Dzīvojot Londonā, pietrūka klusuma un dabas klātbūtnes. Savukārt te brīvi var iziet pastaigāties, būt dabā, klusumā. Mums salīdzinoši ir arī ļoti tīra vide. Tur tā nebija. Pieņemot lēmumu atgriezties, vairāk domāju par bērniem, un arī pati daudz labāk jūtos dabā, kur ir pilnīgs miers. Londonā dzīve bija interesenta un dinamiska, bet kaut kādā brīdī metropoles troksnis apnīk. Un tad bija lēmums atgriezties Latvijā un tieši Gulbenē, jo te dzīvo mana mamma,” stāsta Dana.
Lēmumu atgriezties palīdzēja pieņemt arī tas, ka Gulbenē ir alternatīvās izglītības iespējas, jo Danas meitas mācās Gulbenes Valdorfskolā. Dzīvojot Londonā, ģimene izskatīja dažādus alternatīvās izglītības variantus, bet tur viņiem nebija īsti iespējas bērnus palaist kādā no šīm skolām. “Biju patīkami pārsteigta, ka te tāda skola ir. Gulbenes Valdorfa pamatskola atrodas gleznainā vidē Litenē. Mācības daudz notiek mijiedarbībā ar dabu un mācoties caur to. Manuprāt, tas manām meitām arī palīdz labāk apgūt mācību priekšmetus. Viņas mācās ar prieku un interesi. Skolas esamība Gulbenē palīdzēja pieņemt lēmumu palikt šeit. Mēs jūtamies šeit labi. Dažādas aktivitātes un dziedāšana aizņem mūsu brīvo laiku. Tas mums ir aizpildīts ar koncertiem, mēģinājumiem. Tagad, maijā, vien ir trīs koncerti,” stāsta Dana.
Kopš viņa pati atsāka dziedāt, jūt, ka ir arī atvērtāka pasaulei un cilvēkiem sev apkārt. “Caur šo darbu kaut kas manī ir dziedinājies un pavēris jaunus plašumus un iespējas! Dziedot jūtu milzīgu enerģijas pieplūdumu. Zinu arī to, ka esmu vēl tālu no sava īstā potenciāla, bet pirmie soļi ir sperti. Un ar īsto potenciālu es domāju – būt sev pašai, atļaut sev būt un izpaust sevi tādu, kāda es esmu,” saka Dana.
Svarīgi neaizmirst pašām par sevi!
Dziesmas Danas ģimenē noteikti skanēs arī Mātes dienā. “Mūsu mammas mums devušas dzīvību, rūpējušās, mīl mūs. Protams, šai dienai ir liela nozīme. Tas ir brīdis, kad vari aizbraukt pie mammas vai vecmammas, sagādāt pārsteigumu, pavadot kopā laiku, bet tajā pašā laikā uzskatu, ka šāda diena var būt katru dienu. Esmu no tiem cilvēkiem, kas negaida svētkus kalendārā. Manuprāt, mēs ikdienā varam tos baudīt un rūpēties viens par otru, un tas arī būtu jādara,” saka Dana.
Savu mammu Silvu viņa raksturo kā ļoti čaklu, kura vienmēr domājusi vairāk par citiem nekā par sevi. “Es tomēr esmu iemācījusies padomāt par sevi. Un es arī novēlētu visām mammām, pirmkārt, rūpēties vairāk par sevi, par savu labsajūtu, izaugsmi, jo no tā ir atkarīgs kopējais ģimenes mikroklimats. Ja mēs jutīsimies labi, harmonija būs arī ģimenē. Ļoti svarīgi ir neaizmirst pašām par sevi!” uzsver Dana, kura joprojām ir pilnas slodzes mamma, tomēr atrod laiku, lai mācītu angļu valodu kādai Gulbenē dzīvojošai ukraiņu meitenei, un nemitīgi turpina arī sevi attīstīt.
Dana ir pārliecinājusies, ka mammas loma ir izaicinājumu pilns laiks un tieši rūpes par sevi ļauj atgūt ikdienā spēku. Viņasprāt, būt par mammu ir nemitīgs izaugsmes ceļš, kas nekad nebeidzas. Bet atalgojums šim darbam, ko ieliec sevī un savos bērnos, ir neizmērojams. Tagad dzīve pirms bērniem Danai liekas tik tāla un mazsvarīga, jo bērni piedod dzīvei pavisam citu – dziļāku – jēgu.
“Ja ir bērni, lai ko viņi sastrādātu, lai ko izdarītu, tu tāpat viņus bezgalīgi mīli. Ir skaistas dienas, ir grūti brīži, kad liekas – vairs nevaru, bet domāju, ka tā ir katrā ģimenē. Tā ir dzīve. Bet tam visam pāri – mīlestība,” saka Dana.
