
Ir tik populāri vakaros pēc darba iemalkot vīna vai šampanieša glāzi. Tas ir kā skaistas dzīves simbols, ko bieži vien arī reklamē un kam cilvēki notic. Tikai reizēm rezultāts izvēršas tāds, ka bez vīna glāzes vairs nevar aizmigt un attiecības ar tuviniekiem sāk sašķobīties.
Gulbeniete Ieva Rikveile ir moderna sieviete, sieva, mamma. Viņa “uzķērās” uz samērā populāro dzīves mirkļa baudīšanu, paņemot vakaros šampanieša glāzi un domājot, ka tas nemaz nekaitē. Un tas prasīja vairākus gadus, līdz viņa saprata, ka tas pat ļoti kaitē. Šampanieša glāze vakaros spēj izjaukt labas un sirsnīgas attiecības ģimenē. Viņa saviem bērniem ir kā piemērs, ka vakaros nevajag ne šampanieti, ne vīnu, tā vietā var atrast citu nodarbošanos, relaksāciju un laiku sev var veltīt arī citādi – lasīt grāmatu, doties pastaigāties, dziedāt, kā to tagad dara pati Ieva.
Emocionāli iztukšo
Ieva “Dzirkstelei” uztic savu personisko stāstu. Viņa ar to dalās arī sociālajos tīklos, kur viņai ir daudz skatījumu un sekotāju, kas liecina par to, ka šāda “relaksācija” ne vienai vien sievietei kļuvusi par sāpīgu tēmu.
“Es ar vīna vai šampanieša glāzi biju uz “jūs”. Viss sākās netīšām kā jebkuram citam – svētki, pasākumi, līdz sāc meklēt iemeslu, kāpēc vēlos alkoholu: jūtos nogurusi, jūtos slikti, nevaru pagulēt, ir garlaicīgi. Un pienāk brīdis, kad šampanieša glāzi gribas tāpat, kā gribas ēst,” savu stāstu sāk Ieva.
Tam bija arī sekas – parādījās nervozitāte, gribējās pakašķēties, līdz pats to vairs nespēj kontrolēt. “Sākumā pati savu problēmu neatzinu, jo man likās, ka viss ir kārtībā. Bet tā bija sevis mānīšana, ka vakaros varu arī iztikt bez šampanieša. Patiesībā es jau eksistēju kā tāds dārzenis un visu pasauli vainoju pie tā, kāpēc tā ir noticis. Es neredzēju jēgu dzīvot. Emocionāli biju tukša. Nebija nekāda prieka. Ne par ko. Varēju raudāt. Reizēs, kad smaidīju, tas bija mākslīgs prieks,” atzīst Ieva.
Sākums bija grūts
Tagad viņa saprot, ka šie gadi, kas pavadīti kopā ar šampanieti vakaros, ir bijuši izniekoti. “Bet, kā es saku, ja nebūtu šīs pieredzes, es nezinu, kā būtu tagad. Tā ir kā dāvana, ka es apstājos, un izdarīju es to savas ģimenes dēļ,” saka Ieva.
Viņa ir pateicīga psihoterapijas un atkarību speciālistei Gunitai Gudonei, kuru pamanīja platformā “TikTok”. “Sāku klausīties viņu. Un domāju, kā vispār cilvēks var zināt par otru un runāt tieši tādiem vārdiem, kā es jūtos. Viņai bija projekts “30 savādākas dienas”, kura devīze: sāc dzīvot, nevis izdzīvot! Katru dienu notika grupu tiešsaistes darbs attālināti viņas vadībā. Šis projekts bija ļoti vērtīgs, kaut gan es sākumā tam nemaz neticēju. Domāju: kā var attālināti palīdzēt? Bet sākās darbs ar sevi. Es tajā ieliku visu savu sirdi un dvēseli. Sākums bija grūts. Bet tiku vaļā no vainas sajūtas, aizvainojuma, kas manī bija. Centos saprast sevi, savas sajūtas. Tas bija darbs ar savu prātu, ar savām domām, vēlmēm,” stāsta Ieva.
Psihoterapijas rezultātā viņa atbrīvojās no negācijām, no pašpārmetumiem, no vainas sajūtas. Attiecības ar mājiniekiem uzlabojās. Ļoti liels atbalsts bija vīrs Gatis. Viņš Ievu uzklausīja, atbalstīja. Priecājās par pārmaiņām, priecājās, ka viņai izdodas. “Paliku mierīga. Ļoti daudz staigāju. Pa šiem gadiem nebiju staigājusi pa pļavu, kas ir pie mājas. Tagad man tur ir iemīta taciņa, un suns ir laimīgs!” smaida Ieva.
Viņa zina, ka visgrūtākais un tajā pašā laikā vissvarīgākais bija pašai sev atzīt, ka alkohols jau bija kļuvusi problēma. Un līdz šai atziņai katram pašam jānonāk. “Un problēma tā ir arī tiem, kas glāzi vīna paņem nedēļas beigās vai gaida kādu pasākumu, jubileju, jo zina, ka tur būs alkohols. Cilvēks pats sev ļoti daudz dara pāri. Bet es nevienu nenosodu. Tā ir katra brīva izvēle, kā rīkoties,” saka Ieva.
Viņa arī neslēpj, ka vakaros, kad šampanietis bija viņas labākais draugs, sapņojusi, kā dziedās, jo Ievai ļoti patīk dziedāt. Bet tās bija tikai fantāzijas. Tagad viņa ir uzdrīkstējusies to darīt. Savā dzimtajā pusē Vijciemā pieteicās piedalīties gan pasākumā “Dziesma manai paaudzei”, gan Edgaram Liepiņam veltītajā piemiņas koncertā, savukārt tagad gatavojas Ziemassvētku koncertam.
Vēl Ieva novērtē tādu lietu kā rakstīšanas terapiju. Proti, viņa katru dienu raksta dienasgrāmatu – tas ir ļoti labs veids, kā savas domas, emocijas izlikt uz papīra.
Bet vislielākais un patiesākais prieks un gandarījums, ka attiecības ar bērniem Ievai ir uzlabojušās. Tā ir vērtība, ko viņa vairs nekad nevēlas zaudēt. “Un mani nesatrauc, ko apkārtējie par mani runā. Nav jau tā, ka visi uzslavē un atzīst to par labu. Esmu saņēmusi arī nosodījumu. Bet tas man ir vienaldzīgi. Citu komentāri, replikas mani nesatrauc. Ja aprunā, tā ir viņu problēma, nevis mana,” saka Ieva.

Atklāti jārunā un jāskaidro
Pavisam nesen “Latvijas radio 1” Ievu bija uzaicinājis piedalīties raidījumā “Atvērtie faili”. Tā viņai bija iespēja dalīties savā pieredzē, par ko cilvēki maz runā atklāti. Ieva piekrīt raidījumā secinātajam, ka no alkohola atkarīgam cilvēkam gan piekļuve dzērieniem, gan arī to reklāmas ir spēcīgs stimuls.
Nozares lobija dēļ pēdējos desmit gados lielas izmaiņas alkohola apritē nav notikušas. Akcijas, lieli alkohola krāvumi veikalos, dažādība – ņem, ko sirds kāro. “Jau pats izkārtojums veikalā mudina cilvēkus: ņem! Un tas viss ir bizness, bet par to skaļi nerunā. Kāpēc veikalos ir aizklātas cigaretes? Lai tās neuzrunātu. Bet tajā pašā laikā alkohols – nav. Var redzēt veikalos – jaunieši stāv pie plauktiem un domā, ko viņi šovakar iedzers. Un nepilngadīgajiem nav problēmu sarunāt kādu, kas viņiem arī nopērk. Ir zināms, ka Latvija ir pirmajā vietā Eiropā alkohola patēriņa ziņā,” stāsta Ieva.
Viņa spriež, ka ne akcīzes nodokļa paaugstināšana, ne laika ierobežojumi alkohola tirdzniecībā problēmu neatrisinās. “Pirmkārt, tam nevajadzētu būt tik brīvi pieejamam. Nereklamēt! Tagad, cik zinu, ir aizliegts reklamēt uz žurnālu vākiem, bet iekšā žurnāla lapās var. Sociālajos tīklos ir konkursi, kur kā balva ir alkohols. Tas viss – izskats, cena, pieejamība – mudina. Savulaik aizliedza alu divu litru tilpuma pudelēs, bet taču tāpat pērk, tikai cita tilpuma. Svarīgi ir atklāti runāt, arī skolās, līdz kam var novest alkohola lietošana. Un cilvēks pats sev meklē iemeslus, lai iedzertu, un pats sevi attaisno. Bet pat tuvinieka aiziešana nav iemesls lietot alkoholu,” saka Ieva.
Psihoterapijas un atkarību speciāliste Gunita Gudone par atkarībām:
– Cilvēki, kuriem ir atkarība no narkotikām vai alkohola, nespēj kontrolēt lietošanas impulsu, kā rezultātā palielinās lietošanas biežums un deva, kas savukārt noved pie psiholoģiskām, fizioloģiskām un sociālām atkarības izraisītām sekām. Mūsdienu modernā atkarība rada ne tikai fizisku atkarību, bet arī ļoti spēcīgu psiholoģisku un sociālu atkarības formu, kur alkohols bieži tiek lietots, lai mazinātu stresu un citus psiholoģiskus pārdzīvojumus. Lielākā daļa atkarīgo un it sevišķi sievietes slēpj un noliedz savas atkarības, tā apgrūtinot iespējami ātrāku atveseļošanos. Sievietēm īpaši bīstama ir šī slimība, jo progresē daudz straujāk nekā vīriešiem, kam par iemeslu ir citādāka reproduktīvā un hormonālā sistēma, mazāks svars un zemāks šķidruma daudzums organismā. Atkarības rašanās iemesli var būt dažādi, un parasti atkarība rodas vairāku faktoru iespaidā. Psiholoģiskie, bioloģiskie, sociālie un fizioloģiskie faktori un to kombinācija izraisa atkarības rašanos lielākajai daļai cilvēku. Tāpat ir pierādīts, ka lielu lomu atkarības izveidē spēlē ģimenes anamnēze, vienaudžu spiediens un plašā alkohola un arī narkotiku pieejamība, it sevišķi rietumu pasaulē.
Reģistrētā alkohola patēriņš Latvijā uz vienu iedzīvotāju, sākot no 15 gadu vecuma
2022.gads – 12,8 litri.
2021.gads – 12,3 litri.
2020.gads – 12,6 litri.
2019.gads – 12,9 litri.
2018.gads – 13,2 litri.
2017.gads – 12,6 litri.
2016.gads – 11,2 litri.
2015.gads – 10,8 litri.
Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs
Fakti
No 2024.gada Latvijā pakāpeniski tiek paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamajam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās.
Avots: Finanšu ministrija