2.maijā savu otro sezonu sākusi kafejnīca Gulbenē, kas izveidota šaursliežu dzelzceļa vilciena kravas vagonā.
Gulbeniete Linda Kļaviņa, kura realizēja šo ideju un sekmīgi aizvadīja pirmo sezonu, darbojoties šajā kafejnīcā, otrās sezonas sākumā “Dzirkstelei” saka: “Viens no izaicinājumiem – saprast, kas būs ar apmeklētāju plūsmu.”
Atkarīgi no laika apstākļiem
Linda atzīst, ka pagaidām grūti spriest, kāda būs šīs sezonas jauda.
“Esam ļoti atkarīgi no laikapstākļiem. Ja laiks labs, saule lutina, tad klienti ir, drūmā, lietainā laikā klientu tik daudz nav. Arī vieglāk strādāt un visu uzsākt ir siltā un saulainā laikā,” saka Linda.
Viņai ir svarīgi ēdienkarti veidot kopā ar klientiem. “Klienti ir tie, kas pirks un baudīs. Esam saņēmuši dažus ieteikumus, bet tie īsti neatbilst tam, ko es varu realizēt. Cilvēki grib vairāk, nekā man ir iespēju. Saprotu, ka vēlas plašāku ēdienkarti, lai ir lielāka dažādība. Bet mums ir divi nelieli ledusskapji un nepilnus astoņus kvadrātmetrus liela virtuve. Un arī pavāram ir liels apgrūtinājums domāt par ļoti plašu ēdienkarti. Mums arī šogad ir pamata ēdienkarte, kas bija pērn, un tad skatīsimies papildu ēdienkarti, proti, īpašie piedāvājumi, tādi kā testa varianti konkrētajā brīdī,” stāsta Linda.
Viss jāsāk no nulles, rezervju nav
Šajā sezonā pašu Lindu kafejnīcā var sastapt retāk, jo jārūpējas par diviem maziem bērniem, līdz ar to kafejnīcā rosās darbinieki, un vasarā trīs darba vietas tiks piedāvātas skolēniem. Linda atzīst, ka ņemt darbiniekus un uz viņiem paļauties ir liela atbildība un vislielākais izaicinājums.
“Man ir vieglāk atbildēt par sevi un savām kļūdām, bet šajā kontekstā arī par darbinieku pieļautajām kļūdām būs jāatbild man, jo es esmu īpašniece. Protams, es katru dienu kaut kādu periodu būšu uz vietas, cik tas būs iespējams ar diviem maziem bērniem. Ir, protams, brīži, kad liekas, kam man tas viss. Bet tad es saprotu, ka tā esmu es. Papildus daru arī daudzas citas lietas, katru nedēļu esmu kādā konferencē vai seminārā, kaut gan es taču varētu sēdēt mierīgi mājās ar bērniem. Bet es nevaru. Jā, ir grūti, bet ieiešu ritmā, un būs labi. Vienkārši jāsaņemas darīt lietas. Tas līdzīgi kā skolā ar mājasdarbiem vai kursa darbiem. Tiklīdz iesāc darīt, tas aiziet. Arī šeit – ir jāiesāk,” saka Linda.
Pagājušajā gadā kafejnīca vagoniņā sāka darboties vasaras vidū, bet tagad – maijā.
“Veicot pasūtījumus, viss jāsāk no nulles. Ir jāpasūta produkti, balstoties uz pieredzi, kuras nav, jo maijā mēs neesam strādājuši. Tas, kas tagad notiek ekonomikā, arī ir šaubīgs laiks. Ir jādomā, cik un ko pasūtīt, jo produktiem ir derīguma termiņi. Jāņem vērā arī tas, ka mums valstī ir pieaugušas darbaspēka izmaksas. Plānots, ka šobrīd strādāsim ceturtdien, piektdien, sestdien un svētdien. Savukārt ar 1.jūniju plānojam strādāt visu nedēļu. Bet, ja maijs būs silts un klientu plūsma būs laba, iespējams, strādāsim vairāk nekā četras dienas nedēļā. Bet sākumā vēlos sākt ar četrām dienām, lai izpētītu, cik daudz būs cilvēku,” stāsta Linda.
Sezona būs divreiz garāka
“Dzirkstele” jau rakstīja, ka pirmā kafejnīcas vilciena vagonā sezonā pārdoti apmēram 2000 burgeru. Linda cer, ka arī šī sezona būs tikpat jaudīga. Šogad mērķis ir 5000 burgeru, jo sezona būs garāka nekā pagājušajā gadā. “5000 burgeru – tas nav nemaz tik nereāli,” prāto Linda.
Burgeriem pamatā tāpat kā pērn ir vietējie produkti. “Sortimentā mums galvenais ēdiens arī šogad ir liellopa gaļas burgers. Ir arī vistas gaļas tortilja un uzkodu plates. Tāpat kā pērn ārā ir arī galdiņi,” saka Linda.
Vviņa ir apmierināta ar kafejnīcas vietas izvēli, lai arī ir dzirdējusi kritiku, ka tālu no centra un ka tā ir nomale. “Vietas izvēle ir pareiza. Šajā vidē es netraucēju citiem ēdināšanas uzņēmumiem. Esmu apmierināta. Neteiktu, ka pie manis ir liels pieplūdums no tiem, kas te ierodas ar autobusiem. No autoostas ļoti reti ienāk. Bet no dzelzceļa stacijas gan ienāk, un uz bānīša laikiem mums kafejnīcā ir pīķa stundas,” saka Linda.
Viņu gandarī vietējo cilvēku atsaucība, labie vārdi, ko saņēmusi pagājušajā gadā, strādājot kafejnīcā. “Protams, kāds runā arī sliktu, bet pārsvarā dzirdu pozitīvas atsauksmes, un man patīk, ka cilvēki nāk un pasaka paldies vai atsūta, uzraksta labus vārdus, atstāj labu atsauksmi. Man tik daudz nozīmē klientu labie vārdi! Tas stimulē strādāt,” uzsver Linda.
