Gulbenē tapusi unikāla kafejnīca šaursliežu dzelzceļa vilciena kravas vagonā, par šo jaunumu parūpējusies Linda Kļaviņa kopā ar savu ģimeni. Kafejnīca izveidota vecā vagoniņā, kurā pirms tam iekšā auga pat koki. Tagad vagoniņš pārvērsts līdz nepazīšanai. Darba procesā iesaistās visa ģimene: Linda, vīrs Edgars un dēliņš Jānis. “Šis ir ļoti saspringts laiks. Ir, kas man saka, ka vagoniņš kļuvis par mūsu otrajām mājām,” saka Linda. Un tā ir patiesība, jo viss laiks un pūles tiek veltīti tam, lai jau šonedēļ tas būtu atvērts apmeklētājiem.
Gulbenes novada pašvaldības grantu konkursā “Uzņēmīgi Gulbenes novadā” Lindas projekts guva atbalstu – 5000 eiro. Projekta mērķis ir Gulbenes iedzīvotājiem un viesiem piedāvāt jaunu satikšanās un maltīšu baudīšanas vietu.
Vai tas vispār ir reāli?
Ideja par šādu kafejnīcu radās Lindai, atpūšoties kopā ar vīru Edgaru Ēģiptē. “Sēdējām pludmalē. Starp pusdienām un vakariņām bufetē vienu dienu deva burgerus, otrā dienā – hotdogus. Aizgāju uz šo bufeti un nodomāju: kas ir izdomājis tādu nosaukumu “hotdogs”, kas tulkojumā nozīmē “karstais suns”? Iedomājos, kāpēc nav “bānīšdogs”, varbūt tā ir lieta, ko var te realizēt. Saku vīram: vajadzētu atvērt ātro ēdināšanu, – bet pēc tam domāju, ka tas nebūtu interesanti. Vajag kaut ko labu, un tas būtu – atjaunot veco vagonu. Vīrs sākumā: nu nē! Bet es saku: vajag! Uzreiz rakstīju tūrisma centram Gulbenē, ka būšu klāt centrā, jo man ir runājama lieta. Nevarēju vien sagaidīt, kad atgriezīsimies no Ēģiptes, lai ar savu ideju dotos pie Raita (Raitis Melders, SIA “Gulbenes-Alūksnes bānītis” pārvadājumu daļas vadītājs – red.) un Simonas (Simona Sniķe, Gulbenes novada pašvaldības aģentūras “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” direktore – red.) uz tūrisma centru. Nācu runāt, vai tas vispār ir reāli. Zvanīju arī Pārtikas un veterinārajam dienestam, vai tas ir reāli, atbildēja, ka ir, un tad arī nolēmām pārvērst vagonu kafejnīcā. Sanāca tā, ka atpūta Ēģiptē atnesa šo ideju,” stāsta Linda.
Ainaviski iekļaujas
Kafejnīcai vilciena vagonā izvēlētā vieta dzelzceļa rajonā nav nejauša. Arī par to Lindai ir savs stāsts.
“Gribēju tikai dzelzceļa rajonu, jo kafejnīca vagonā te ainaviski iekļaujas. Te ir vispiemērotākā vieta. Vēlējos, lai apmeklētāji pa kafejnīcas logu redz, kā kursē vilciens. Dzīvojot Gulbenē, esmu pamanījusi, ka vietējie nemaz tik ļoti šo vietu nepārzina. Ar šo visu vēlos atdzīvināt šo vietu, kas ir pilsētas nomalē un ir viens no vēsturiskajiem centriem. Šis rajons ir jāpopularizē, jo patiesībā te ir daudz ko darīt. Mans mērķis bija popularizēt šo vietu, parādīt, ka te kursē bānītis, joprojām te iet kravas vilciens, sestdienās – lielais pasažieru vilciens. Cilvēki atnāks uz šejieni un pārliecināsies, ka te ir dzīvība,” saka Linda.
Viņa vēlas, lai šī vieta kļūtu par “čilošanas” vietu jauniešiem.
“Esmu dzirdējusi, ka jaunieši pulcējas stāvlaukumos, un mēs, strādājot pie vagoniņa, arī redzam, ka viņi te apgrozās, dzīvojas te, stāvlaukumā, bet tagad viņiem būs vieta, kur pavadīt laiku,” stāsta Linda.
Arī ēdienkartes izveidei Linda veltījusi daudz laika un enerģijas. Lai kafejnīcas apmeklētājiem pasniegtu gardus burgerus, tie ir daudzreiz un vairākās variācijās testēti mājās, līdz atrasta vislabākā garša. Burgeriem pamatā – vietējā produkcija.
“Burgeru maizītes – vietējais produkts, ko cep “Mazkaipos”, no vietējiem – arī liellopu gaļa. Piedāvājumā būs vistas tortiljas, fritētās uzkodas, centīšos, lai būtu arī Cēzara salāti. Ēdienkarte būs vienkārša un piedāvājums nebūs ļoti plašs, bet pašu izlolots. Jāņem vērā arī tas, ka kafejnīcā ir maz vietas, līdz ar to nav iespējas piedāvāt ļoti plašu sortimentu, bet mēs centīsimies piedāvāt kvalitatīvu ēdienu,” stāsta Linda.
Lielākie izaicinājumi – finanses un birokrātija
Realizējot savu izloloto ideju, pie lielākajiem izaicinājumiem Linda min naudu un birokrātiju.
“Tev neviens konkrēti nepasaka visas lietas, kas jāizdara. Parasts cilvēks nezina, ar cik dažādām inspekcijām viss jāsaskaņo. Es cenšos. Tas viss man ir jauns. Ja es jau sākotnēji zinātu, kas mani sagaida un kam būs jāiet cauri, es pateiktu – nē. Pat miegā šobrīd atslēgties no tā ir nereāli. Reizēm sev uzdodu jautājumu: kāpēc, Linda, tev to vajadzēja? Tagad neesmu bijusi ne uz vienu pasākumu, neko citu neredzu, kā tikai šo darba procesu. Šobrīd esmu savas dzīves emocionāli augstākajā un zemākajā punktā vienlaikus. Ir ļoti liels pacēlums, un tajā pašā laikā ir lietas visā šajā procesā, kas ļoti nogurdina,” atzīst Linda.
Lai arī nav viegli, tomēr Linda optimistiski smaida. Viņu iedrošina apkārtējo uzmundrinošie vārdi par uzņēmību un mērķtiecību sava sapņa īstenošanā, jo ne visi to spēj un ne visiem ir tik liela drosme.
“Tagad svarīgākais, lai cilvēki nāk un lai viņiem patīk, lai šī vieta iemanto popularitāti, atpazīstamību, lai mēs varam nopelnīt,” saka Linda un turpina, ka pašvaldības projekts, kurā ieguva 5000 eiro lielu finansējumu, ir tikai maza daļa no nepieciešamā. “Bet labi, ka bija iespēja startēt šajā projektā, jo par iegūto finansējumu varēju nopirkt virtuves iekārtas – ledusskapi, saldētavas, “friterus”. Viss virtuves aprīkojums bija virs 7000 eiro. Paldies, ka bija šie 5000 eiro,” stāsta Linda.
Pavisam nesen viņa sociālajos tīklos aicināja pieteikties darbā, tas guva lielu jauniešu atsaucību. “Tiklīdz aicinājums strādāt kafejnīcā bija publicēts, uzreiz zvanīja telefons. Uz viesmīļa vakanci pieteicās vairāk nekā 30 cilvēki. Komanda, kas strādās, ir nokomplektēta, – mēs būsim četri cilvēki. Pati būšu pavāre,” stāsta Linda.
Ir plānots, ka kafejnīca strādās katru dienu, bet, protams, tiks vērtēts, kāds būs pieprasījums. Tā strādās siltajā sezonā – no aprīļa līdz oktobrim. Būs pieejami arī āra galdiņi, kurus izgatavojis vietējais uzņēmums SIA “MetWorks”. “Šī projekta realizācijā ļoti daudz sadarbojamies tieši ar vietējiem uzņēmējiem. Arī visu vagonu mums veidoja Gunārs Aizupietis ar savu komandu – vietējais no Litenes,” stāsta Linda.
Viņa ļoti cer, ka cilvēkiem patiks šī vieta, jo tā nav domāta tikai tūristiem. Linda vēlas, lai uz šejieni nāk vietēji, lai nāk visi tie, kas vēlas baudīt un nesteidzīgi pavadīt laiku, un vērot industriālo ainavu.
