Gulbeniete Sindija Miščenko, kura mācās Gulbenes novada vidusskolas 8.klasē un ir Gulbenes novada bērnu un jaunatnes sporta skolas basketbola nodaļas audzēkne, ir jauna un talantīga basketboliste, kura izvirzījusi sev nopietnu mērķi – spēlēt basketbolu profesionāli.
Sindija ir pārstāvējusi Latvijas U16 izlasi. “Tas ir viņas augstākais sasniegums. Spēlēja pie gadu vecākām meitenēm,” saka Sindijas treneris Oskars Vīksna.
Gulbenē nav meiteņu komandas, tāpēc Sindija trenējas ar puišiem. Viņa ir pārstāvējusi Smiltenes U16 un U17 vienības, kā arī sava vecuma Dānijas komandu. “Tagad viņa brauc trenēties arī uz Rīgu. Spēlē turnīros diezgan veiksmīgi,” stāsta O.Vīksna.
Spēj turēt līdzi
Treneris par Sindiju teic tikai tos labākos vārdus. “Ļoti talantīga, un tā vide, ka viņa trenējas kopā ar puišiem, priekš viņas ir ļoti attīstoša. Ar puišiem viss ir ātrāk, fiziskāk, un viņa kopā ar puišiem var to visu izdarīt. Spēj turēt līdzi, un no tā viņa tikai iegūst. Protams, spēlējot ar meitenēm, basketbols ir citādāks – lēnāks, lēmumi citādāki. Spēlēt kopā ar zēniem ir viens basketbols, bet spēlēt kopā ar meitenēm – pavisam cits basketbols. Sindiju ņem arī Latvijas jauniešu izlasē pie vecākām meitenēm. Ilgtermiņā viņai ir cerības spēlēt arī lielajā izlasē. Par Sindiju interesējas arī aģenti, Amerikas augstskolas skatās viņas virzienā. Iespējams, viņai būs iespēja braukt mācīties uz Ameriku,” stāsta O.Vīksna.
Pati Sindija Dzirkstelei” atzīst, ka tas ir viņas lielais sapnis, uz ko viņa arī mērķtiecīgi cenšas iet.
Talants, darbs un vide
Kopā ar Sindiju treneris O.Vīksna strādā jau septīto gadu, bet basketbolā jauniete ir ilgāk. Viņu priecē, ka Sindija izrāda tik lielu interesi par basketbolu un sportu. Viņa ir viena no apzinīgākajām un čaklākajām treniņu apmeklētājām.
“Izskatās, ka vasaras viņai būs piepildītas, spēlējot jauniešu izlasēs gan savā vecuma, gan pie gadu vecākām. Basketbola aprindu cilvēki skatās uz viņu. Tāds līmenis, kādu sasniegusi viņa savā vecumā, nav nevienai citai. To veicinājis talants un darbs, kā arī vide. Ļoti ātra un ļoti tehniska, neatlaidīgas cīnītājas raksturs. Nenogurst, nepiekūst, var skriet un darīt. Dribla prasmes – neatkārtojamas, unikālas! Viņai arī mērķi vienmēr ir bijuši tādi profesionāli – par to arī viņa domā. Viņa arī saprot savu vērtību un savu līmeni. Tādas prasmes, kādas ir viņai, nav nevienai citai, un savā ziņā viņa tiešām ir unikāla!” stāsta O.Vīksna un piebilst, ka Sindija trenējas kopā ar puišiem, kuri pērn izcīnīja čempionu titulu. Proti, Gulbenes jaunie basketbolisti pēc izciliem startiem un uzvaras Latvijas Jaunatnes basketbola līgas U14 vecuma grupā tika uzaicināti uz starptautisku basketbola turnīru Dānijā “Copenhagen Invitational” – turnīrā, kurā piedalījās jauniešu nacionālās izlases un valstu vadošās komandas, meklējot augstas kvalitātes spēļu pieredzi. Un čempionu “FIBA” kauss tika celts virs gulbeniešu galvām un vests uz mājām – Gulbeni.
Sindijai ir bijusi iespēja darboties kopā ar jaunajiem talantiem Adrianu Andževu un Ričardu Aizpuru, kuri tagad attiecīgi trenējas Itālijā un Spānijā. Sindija “Dzirkstelei” saka, ka arī viņa vēlētos tāpat kā šie puiši trenēties ārpus Latvijas. “Skatos uz to pavisam nopietni,” viņa saka.
Dod tik bumbu!
O.Vīksna atminas, ka sākotnēji, kad sācis trenēt Sindiju, pēc treniņiem meitene turpināja laiku pavadīt sporta zālē līdz pat vēlam vakaram. Sindija “Dzirkstelei” stāsta, ka viņai patika un arī tagad patīk būt sporta zālē, vērot arī citus, kā trenējas, spēlē. Arī Sindijas mamma apliecina, ka meitene jau no sešu, septiņu gadu vecuma dzīvo pa sporta zāli. Viņa saka lielu paldies trenerim O.Vīksnam par ieguldīto darbu. “Viņš ir gandrīz kā tēvs Sindijai. Palīdz, atbalsta. Redzot, ka Sindijai jau mazai patika darboties ar bumbu, sešu gadu vecumā aizvedām uz basketbolu,” stāsta Sindijas mamma.
Un Sindijas pirmais treneris bija Artūrs Brūniņš. Toreiz Sindija mācījās 1.klasē. “Man iepatikās basketbols. Pēc tam man piedāvāja trenēties kopā ar puišiem un iepatikās, kaut arī tas ir izaicinājums. Un tā arī turpinu. Man vienkārši patīk basketbols. Man tas sanāk dabiski. Patīk sportot,” saka Sindija.
A.Brūniņš atminas pirmos treniņus kopā ar Sindiju. Uzreiz bija pamanāms, ka viņa ir fiziski spēcīga, ātrāka par visiem puišiem, ļoti ātri apguva tehniskos basketbola elementus. “Padodas viss – ļoti ātra, kustīga, un tu redzi – dod tik bērnam bumbu un viņš ar to ir gatavs dzīvot visu laiku kopā! Bija redzams, ka no šīs meitenes var sanākt kaut kas ļoti labs. Tagad ir, kas viņu noraksta tāpēc, ka ir maza auguma, bet viņa ir ātra, ir labs metiens, laba dribla tehnika – viņa ar to visu kompensē. Viņai ir pareizā darba kultūra, viņai patīk tas, ko viņa dara. Pagājušajā gadā man nedaudz sanāca ar viņu pastrādāt, kad Gulbenē trenēju ukraiņu meitenes, arī Sindija piedalījās pāris treniņos. Tu redzi, ka meitenei patīk iemācīties jaunas lietas, – viņa klausa, mēģina visu izpildīt. Treneris O.Vīksna viņai ir iemācījis darba kultūru. Var redzēt, ka Sindija ir uz pareizā ceļa, bet, lai viss sanāktu, ir jāsakrīt daudziem faktoriem. Darba ētika viņai ir pareiza – tas ir solis uz priekšu, bet, domāju, ir jābūt veiksmei un blakus pareizajiem cilvēkiem pareizā laikā. Novēlu viņai visu to labāko! Nepārdzīvot par neveiksmēm, ja tādas gadās! Vienkārši cītīgi strādāt un iet uz priekšu!” saka A.Brūniņš.
– Inita Savicka
