Pirms diviem gadiem “Dzirkstele” jau bija Gulbenē, Pļavu ielā, kur satraukumu radīja lieli kailgliemeži. Toreiz Latvijas Universitātes Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedras vadītājs Voldemārs Spuņģis apliecināja – tie ir Spānijas kailgliemeži. Tā ir invazīva gliemju suga, kura tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajiem lauksaimniecības kaitēkļiem.
“Nesen, lasot zemenes, atkal pamanīju šo kailgliemezi. Cik tur trūka, ka būtu mutē iebāzusi! Nu tas manī izraisa riebumu. Sapratu, ka tie atkal nāk pie manis pāri ielai no nekoptās pilsētas teritorijas. Pirms diviem gadiem, kad sapratām, no kurienes tie nāk, Gulbenes labiekārtošanas iestāde centās un kopa šo teritoriju, pagājušajā gadā jau mazāk, bet šogad nopļāva tikai vienreiz – apmēram maija vidū. Ar katru dienu gliemežu palika arvien vairāk, it sevišķi pēc lietus, un sapratu, ka viena galā netikšu,” stāsta Pļavu ielas iedzīvotāja Mārīte Zatumanova, kura vērsusies Gulbenes pilsētas labiekārtošanas iestādē ar lūgumu vismaz nopļaut aizaugušo teritoriju, kur mājo šie gliemeži.
“Man atbildēja, ka tā jau vienreiz esot nopļauta, bet citur pat tas nav izdarīts. Nu tas taču ir viens ārprāts! Internetā lasīju, ka dažās pašvaldībās atbildīgie dienesti pat palīdz iedzīvotājiem ar tiem cīnīties, bet te pat nopļaut nav laika. Šoreiz taču nav runa par smuku mauriņu, ir vajadzīga palīdzība, lai cīnītos ar šo sugu. Nesaprotu, vai tiešām Gulbene skaitās tikai centrs? Es taču redzu, ka tur katru dienu strādā. Kaimiņi arī cīnās, nopļauj ceļa malas, tad viegli var salasīt, jo tie jau tur kā striķi mētājas un paliek arvien vairāk. Nu pilnīgi raudāt gribas! Es pat domāju, ka vajadzētu salasīt vienu spainīti un izlaist atbildīgajiem dārzos, lai saprot, kā es jūtos. Ko tad viņi teiks?” izmisusi savu bēdu pauž Mārīte.
“Dzirkstele” sazinājās ar Gulbenes novada pašvaldības Īpašumu pārraudzības nodaļas vadītāju Kristapu Daukstu, kurš solīja novērtēt situāciju un tuvākajā laikā to atrisināt. “Līdz pilsētas svētkiem tas gan noteikti netiks izdarīts, jo ir ļoti daudz darbu, bet nākamnedēļ to noteikti centīsimies paveikt. Sazināsimies ar Gulbenes labiekārtošanas iestādes vadītāju Ligitu Miezīti, apsekosim teritoriju un izlemsim par pareizāko risinājumu,” sola K.Dauksts.
Tas, protams, nenozīmē, ka invazīvā suga izzudīs, bet tā tiks ierobežota un to vieglāk būs apkarot.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) mājaslapā atrodama informācija, ka šogad īstenošanai apstiprināti vairāki projekti Spānijas kailgliemeža ierobežošanai. Projektu konkursu “Mazo grantu shēma invazīvo sugu pārvaldībai” īsteno LLKC sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un Daugavpils Universitāti. Šis ir pirmais mazo grantu projekts invazīvo sugu apkarošanai, kura īstenošana šobrīd norit Jūrmalas pilsētā, Siguldas pašvaldības teritorijā un Dorupē. Šo projektu realizē gan pašvaldības, gan privātpersonas. Tāpat mājaslapā atrodama plaša informācija par cīņu ar šo sugu, kā arī lūgums informēt par vietām, kur manīts kaut viens šīs sugas pārstāvis.
– Gatis Bogdanovs
