“Adīšana man ir miers, siltums, filma fonā un domas par labo, jo katrā valdziņā ieadu mīlestību,” tā par savu vaļasprieku saka gulbeniete Zigrīda Krastiņa.
Par to, ka katrā valdziņā ir ieadīta mīlestība, pārliecinājās arī “Dzirkstele”, jo Zigrīdas adījumi ir ļoti sirsnīgi, piemēram, bērnu zeķītēs ieadītas bitītes vai šīgada simbols – pūķis. Adījumu bērniem ir ļoti daudz, kas visi atdoti vai uzdāvināti. Par to, kas tapis gadu laikā, tagad liecina fotogrāfijas, kuru ir ļoti daudz. Zigrīda labprāt parāda savu adījumu bilžu galeriju arī laikrakstam. Tam, cik daudz ir noadīts, grūti pat noticēt – mazuļiem adītas “kūniņas”, lai guļot būtu silti, krāsainas cepures, cimdi, šalles, zābaciņi. Tapušas arī tamborētas rotaļlietas. Kara sākumā ukraiņu bērniem adījusi un aizsūtījusi adītas “kūniņas” un zeķītes. Tā ir patiesa cilvēkmīlestība un sirsnība.
Adīšana ir Zigrīdas meditācija
““Ar dzīvošanu vien nepietiek,” teica taurenis. “Vajag nedaudz saules, nedaudz brīvības un mazu puķīti”,” Hansu Kristianu Andersenu citē Zigrīda. “Un pirksti ir jātrenē. Tāpat kā maziem bērniem. Es neadu tik ilgi, lai nogurtu rokas. Piemēram, skatos koncertu un adu. Es neadu arī ātri, un man jāpaskatās, kā veidojas zīmējums. Ir, kas ada un pat neskatās. Es tāda māksliniece neesmu.”
Adīt Zigrīdai iemācīja mamma. “Viņa adīja dūraiņus ar dažādiem rakstiem. Man tas nesanāca. Es vairāk adīju zeķes krāsu joslās un mežģīņadījumus. Tad sāku adīt divas zeķes reizē. Izlasīju, ka daudzi tā dara, bet es to nezināju un pati izdomāju, ka adīšu reizē. Man tā ir vieglāk,” stāsta Zigrīda, kura pēdējā laikā vairāk pievērsusies tieši zeķu adīšanai. “Kādreiz bērniem adīju arī džemperus un arī pirkstaiņus esmu adījusi. Tagad – zeķes. Ja kāds palūdz, cenšos noadīt. Ja kāds atnāk ciemos un viņam patīk tas, ko esmu noadījusi, uzdāvinu,” stāsta Zigrīda.
Izaicinājums — izgatavot mazmeitai sauli un mēnesi
Viņas darbi aizceļojuši uz Skotiju, Rīgu un Enguri, kur dzīvo bērni ar ģimenēm. “Mazbērnu vēlmes omei ir likums,” smaida Zigrīda. Un viens no izaicinājumiem bija izgatavot mazmeitai rotaļai sauli un mēnesi. Tapa adīta, tamborēta un izšūta saule un arī mēness. Zigrīda atminas, ka, tos ieraugot, mazmeitiņai acīs pat sariesās asaras.
Adīšana Zigrīdai ir patīkams laika kavēklis, īpaši ziemā. Vasarā ir dārzs un daudz tiek ceļots pa Latviju, Igauniju un Lietuvu. Zigrīda ir sajūsmā par to, cik pie mums ir daudz skaistu un apskates vērtu vietu un pasakaini skaistu atpūtas vietu.
