Jau trīs gadus gulbenietis Jānis Ozoliņš klientiem piedāvā metālapstrādes pakalpojumus savā SIA “MetWorks”, kura dibināta 2021.gada 30.aprīlī. Nupat viņš pārvācies jaunās telpās Gulbenē, Baložu ielā.
Jānis dzimis un audzis Gulbenē, mācījies koledžā Rīgā mikroelektronikas jomā, bet, kā teica pats, tas viņu nesaistīja absolūti it nemaz, tāpēc pēc dažiem gadiem algotā darbā metālapstrādes jomā nolēma dibināt savu uzņēmumu.
– Kāpēc tieši metālapstrāde?
– Saistība ar metālu man sākās pirms sešiem gadiem, kad vienā no metālapstrādes uzņēmumiem es sāku savas darba gaitas. Tur nostrādāju piecus gadus, kuru laikā uzkrāju zināšanas, darba pieredzi un sapratni par šo arodu. Man iepatikās darbs ar metālu, pats ražošanas process un tas, ka arī no metāla var izgatavot pašas neiedomājamākās lietas. Jau pirms trīs gadiem līdztekus algotajam darbam es uzsāku savu biznesu un abiem vairs laika neatlika. Tagad jāsaka, ka tas, kas sākumā bija mans hobijs, nu ir izveidojies par manu pamatdarbu, un es domāju, ka tas ir likumsakarīgi.
– Kāpēc savs uzņēmums, nevis algots darbs?
– Tas viss nāca kaut kā organiski. Ar drosmi un uzņēmību man dzīvē nekad nav bijušas problēmas, un kāpēc gan nepamēģināt? Protams, uzņemoties šo izaicinājumu, man bija skaidrs, ka kaut kas jau būs jāziedo, bet, tā kā kaut kas dzīvē ir jādara, tad savs tomēr ir tuvāks. Viss tapa no saviem līdzekļiem un ar savu darbu. No sākuma viens pats pa vakariem līdz vēlai tumsai, tad jau divatā, bet nu jau kopumā esam četri darbinieki.
– Vai vecās telpas nebija pa prātam?
– Sākām ar vienu īrētu telpu Viestura ielā, bet jau pēc pāris mēnešiem dabūjām ņemt klāt otru un vēl pēc gada atkal pietrūka. Tās telpas kaut kā superātri aizpildās ar visādiem darbarīkiem, iekārtām un vietām, lai strādātu. Tad tu saproti, ka visam tam kapacitātes nav, un tika pieņemts lēmums iet uz vēl lielākām telpām. Nu jau otro nedēļu mēs apgūstam jaunās telpas, kuru platība ir gandrīz 600 kvadrātmetri, bet tā īsti līdz galam vēl neesam pārvākušies.
– Vai šo telpu pietiks piedāvājuma klāstam?
– Piedāvājuma spektrs mums ir samērā plašs, piedāvājam metāla griešanu, metināšanu, locīšanu, valcēšanu un vēl daudz ko citu, izņemot darbus ar bleķiem, jo tas nav mūsu lauciņš. Bet tas pamats, uz ko mēs fokusējamies, ir metāla apstrāde ar smilšu strūklu un pulverkrāsošana, līdz ar to varam ražot jau gatavus izstrādājumus, kas ir metāla trepes, vārti, vides objekti un dažādas konstrukcijas. Ļoti aktuāla mums ir auto detaļu atjaunošana un restaurēšana, kā arī motociklistu vēlmju realizēšana.
– Kādi līdz šim bijuši lielākie izaicinājumi?
– Tādi ir samērā bieži – gan tāpēc, ka esam vēl jauns uzņēmums, gan tāpēc, ka katram jau vajag ko citu. Tad nākas saskarties ar dažādiem šķēršļiem un neparedzētām lietām. Kaut kas var būt ne līdz galam saprasts, kaut kur pieklibo komunikācija starp mani, klientu un strādnieku, bet viss jau ir atrisināms, un neizpildāmu pasūtījumu līdz šim nav bijis. Visi klupšanas akmeņi ir pārvarēti. Krāsošana jau vispār nu ir atkosta līdz kaulam, un tur mēs jūtamies spēcīgi. Mēs to darām ar vismodernākajām tehnoloģijām un labākajiem materiāliem.
– Gulbenē neesi vienīgais, kas darbojas ar metālapstrādi.
– Konkurence mani nebiedē. Es pat teiktu, ka mēs savā starpā nekonkurējam, drīzāk jau tieši pretēji. Mēs cenšamies viens otru papildināt ar dažādām iespējām, rīkiem un piedāvājumiem. Mēs visi mēģinām strādāt kopā, un līdz šim tas lieliski izdodas, jo kāds ir spēcīgāks vienā jomā, kāds otrā, un sanāk, ka mēs palīdzam viens otram.
– Vai bijusi palīdzība arī no malas?
– Esam startējuši arī projektos. Bizness jau sākās ar Latvijas Investīciju attīstības aģentūras Biznesa inkubatoru, kur tikām iekļauti programmā, kurā tiešām ieguvām daudz nepieciešamo zināšanu. To mēs veiksmīgi absolvējām un startējām Gulbenes novada pašvaldības Grantu konkursā. Pagājušā gada pavasarī mēs tajā startējām veiksmīgi, prezentējot savu ideju, un ar to atbalstu tagad mums ir pulverkrāsošanā nokrāsoto detaļu žāvēšanas krāsns. Tās izmēri ir diezgan labi un tajā var žāvēt detaļas līdz 1,2×1,7×3,3 metru izmēram, bet nu jau šī šķiet nedaudz par mazu. Tas bija tāds drosmīgs solis, jo saprotam, ka – jo lielāka krāsns, jo lielāks enerģijas patēriņš, bet tomēr tas bija to vērts. Tagad jau saprotam, ka vajag vai nu lielāku, vai otru tādu pašu, jo krāsošanas apjoms nepārtraukti aug. Tā joma ir inovatīva, ar labiem rezultātiem, un klienti to novērtē.
– Nākotnes plāni?
– Nu tā pati pulverkrāsošanas līnija un dažas jaunas iekārtas, kas potenciāli vairotu mūsu izaugsmi, bet pagaidām man negribētos atklāt savas ieceres. Ja nu vienīgi to, ka drīz iebraukšu laulības ostā un bizness ir tik tālu sakārtots, ka vajadzētu atlikt laikam arī ģimenei. Kamēr bizness bija sākuma stadijā, laiks ģimenei izpalika, bet nu jau ir labāk un var pat kaut kur aizbraukt.
