Dziesma “Mežroze un lietus” ir gulbenieša Dāvida Kluča pirmā autordziesma, kuras mūzikas un vārdu autors ir pats Dāvids. Dziesma jau izskanējusi radio, tā atrodama arī internetā.
Par talantīgo jaunieti Dāvidu “Dzirkstelei” pastāstīja mūzikas skolotāja Vita Poiša. Strādājot ar skolēniem, viņa pārliecinājusies, ka mums ir daudz radošu un dažādās jomās apdāvinātu jauniešu, Dāvids mācās Gulbenes novada vidusskolas 12.klasē.
Vēlējās ģitāru
Interesants un sirsnīgs ir Dāvida stāsts, kā viņš sadraudzējās ar mūziku un sāka rakstīt dzeju. Viss sācies ar to, ka viņu septiņu gadu vecumā vecāki pieteica Gulbenes mūzikas skolā.
“Godīgi sakot, es ļoti vēlējos spēlēt ģitāru, jo man bija interese par to, un biju šokā, ka man bija jāspēlē klavieres, jo tas man nešķita nekas tāds saistošs. Kad mācījos mūzikas skolas 5.klasē, izdomāju, ka vairs neko no tā negribu. Man bija tāda attieksme – mani tas neinteresē un es to nevēlos. Mūzikas skolu pametu,” stāsta Dāvids.
Pagāja divi trīs gadi. “Un tad sāku interesēties vairāk par mūziku. Man sāka iepatikties un aizraut. Ir viens angļu mūziķis – Frenks Oušens, kuru klausījos, un domāju par to, ka vēlos viņam līdzināties,” stāsta Dāvids.
Tajā brīdī viņam bija liela vēlme sākt muzicēt, bet nebija ģitāras. Dāvidam nejauši prātā ienākusi doma paskatīties interneta sludinājumus, vai kāds nepārdod ģitāru. “Ieraudzīju sludinājumos ģitāru, kura maksā 100 eiro. Izstāstīju mammai, ka vēlos ģitāru. Piezvanīju arī vecmammai un pastāstīju, un vecmamma man nopirka ģitāru,” smaida Dāvids.
Visu var izdarīt, ja vien strādā
Pašmācības ceļā Dāvids sāka apgūt ģitārspēli, veltot tam daudz laika. “Skatījos internetā un mācījos. Sanāca. Bet viegli tas nebija. Pirmajā mēnesī bija tā, ka man ļoti sāpēja pirksti,” atminas Dāvids. Bet tas viņu neatturēja. “Man patika, kā izklausās, kad pats spēlēju,” atzīst Dāvids un turpina, ka mākslas pasaule, radošas nodarbes viņu ļoti saista un mūzika pievelk kā magnēts.
Dāvids turpināja mērķtiecīgi apgūt ģitārspēli un pamazām sāka arī dziedāt. “To darīju brīvajā laikā, kad mājās neviena nebija. Man nebija laba balss. Sākumā dziedāju un sapratu, ka dziedu šķībi,” stāsta Dāvids.
Bet viņš turpināja censties, domājot, ka vajag iemācīties dziedāt pareizi, un bija pārliecināts, ka tas ir iespējams. “Visu var izdarīt, ja vien strādā,” uzsver Dāvids.
Savā 16. dzimšanas dienā par sadāvināto naudu Dāvids nopirka elektrisko ģitāru.
“Sāku vairāk pats komponēt, bet īsti neizdevās. Centos pierakstīt arī savas domas, bet bija sajūta, ka neizdodas izdomāt neko sakarīgu. Bet visu laiku galvā bija doma, ka es sasniegšu savu mērķi – man būs pašam sava dziesma. Telefonā atgādnē 16 gados man bija uzrakstīts: nākamajā vasarā man būs pašam sava dziesma. Pienāca 2023.gads. Biju pieteicies korī “Silver”, kur ļoti patika, un ir mazliet skumīgi, ka šī kora vairs nav, kā arī dziedu ansamblī pie Vitas Poišas. Tas man ļoti palīdzēja tieši ar balsi. Pienāca šī vasara. Ar kori “Silver” bijām lielajos dziesmu svētkos. Bet man pašam vēl joprojām savas dziesmas nebija,” stāsta Dāvids.
Tad pienāca augusts, beidzot atlidoja mūza – Dāvids uzrakstīja savu pirmo dziesmu un aizsūtīja to uz radio.
“Dienā, kad mamma ienāca istabā un teica: “Klausies, tava dziesma skan pa radio!” – es pat nevaru aprakstīt sajūtas! Tā ir sajūta, ka sapņi piepildās! Gandarījums! Kad aizbraucu pie drauga uz ģimenes pasākumu un viņi klausījās manu dziesmu, atzīstot, ka tā ir laba, bija tāds prieks!” smaida Dāvids.
Viņš ir priecīgs, jo pirmais solis mūzikas pasaulē ir sasniegts. “Nebiju gaidījis, ka būs tik forša vasara! Tagad – nākamā dziesma, pēc tam varbūt arī albums.”
Dziesmu “Mežroze un lietus” Dāvids veltīja vienai jaukai meitenei, kura ieņem īpašu vietu viņa sirdī. “Meitene bija pārsteigta, ka šī dziesma veltīta viņai. Viņa lepojas!” stāsta Dāvids, kura pseidonīms ir Lietus, jo viņam patīk lietains laiks.
Dāvida sapnis ir turpināt rakstīt vārdus savām dziesmām, komponēt mūziku un uzstāties. “Pirms es sevi atradu mūzikā, es īsti nezināju, ko es vēlos darīt. Tagad jūtu, ka mūzika tas ir tas, ko vēlos darīt visu laiku. Ir sajūta ka esmu atradis to, kas ir mans. Sākumā savējie, kad es gribēju ģitāru, liekas, ka man īsti neticēja. Bet es teicu, ka nākotnē vēlētos būt mūziķis. Un sapratu, ka man tas ir jāpierāda ar darbiem,” saka Dāvids.
Dāvids raksta arī dzejoļus. “Man patīk rakstīt par attiecību konfliktiem, mīlestību. Dzejoļus sāku rakstīt 11.klasē. Latviešu valodas stundā mums bija jāuzraksta dzejolis. Un sanāca. Tā arī sāku. Pašam tuva ir E.Veidenbauma dzeja,” saka Dāvids.
Par Dāvidu:
Dzimis: Gulbenē.
Vecums: 17 gadi.
Mācījies: Stāķu pamatskolā, Gulbenes novada vidusskolā.
Mīļākais mācību priekšmets: latviešu valoda un literatūra.
Aizraušanās: mūzika.
Dāvida dzeja
Tās vasaras
Viss paliek dzeltens, pelēks un balts,
Vēju kā ar spaiņiem dienvidi sauc,
Nāk prātā laiks, kad ārā nepaliek auksts…
Vasarai reiz bija citas elpas,
Tagad vairs nešķiet, ka viss tas ir īsts.
Zāle un mākoņi, upīte seklā,
Tik perfektā mirklī es jutos tik brīvs.
Tagad ir labāk, es zinu, ka ir,
Tomēr tā bija daļa no manis, joprojām vēl ir.
Tas ir mans jaunības dumjības skaistums,
Salauzto siržu bēgums un paisums.
* * *
Neona liesmas kā strāva caur vēnām
Man atblāzmo acīs, kad pieskaries tu.
Un tālumā saulriets aiz stacijas peldas,
Ko vējš, mazliet pūloties, atpūtis šurp.
Tā mierīgā vakara elpa sāk iezagties lēnām,
Kur putni aiz apvāršņa dejo un dzied.
Un izkalti marmora spārni nirst ārā no ēnām,
Ap kuriem visapkārt balts vizbulis zied.
