Trešdiena, 16. jūlijs
Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs
weather-icon
+17° C, vējš 1.74 m/s, Z vēja virziens
Dzirkstele.lv ikona

Gulbenietis Jānis Stībelis: "Bērni ikdienu var padarīt pārsteigumiem bagātu."

“Man liekas, ka man sanāk būt labam tētim. Es ļoti daudz laika pavadu ar saviem bērniem,” saka Jānis Stībelis. Foto: Gatis Bogdanovs

LATVIJĀ Tēva dienu svin otrajā septembra svētdienā, un jāatzīst, ka gadu gaitā šī diena kļūst arvien populārāka, jo arvien vairāk tiek akcentēts, cik svarīgi ir, lai tēvs būtu ne tikai fiziski, bet arī emocionāli pieejams brīžos, kad tas bērnam ir nepieciešams. Tam piekrīt arī gulbenietis Jānis Stībelis, kurš kopā ar sievu Valēriju Stībeli audzina trīs dēlus. Tēva dienas priekšvakarā “Dzirkstele” ar Jāni tiekas stadionā, kur Jānis bieži vien ar dēliem mēdz atnākt uzspēlēt futbolu.

“Agrāk tik ļoti netika svinēta Tēva diena, tikai pēdējos gados. Pirms tam mēs Tēva dienu svinējām, organizējot pasākumus citiem tēviem. Bija tāds pasākums tēviem kopā ar saviem bērniem “Fāteru cīņas” basketbolā un futbolā. Atceros, ka vienā gadā uz Tēva dienu man sieva uzdāvināja “Dīķsalās” izbraukt ar bagiju. Tas bija labs! Bet man šķiet, ka Mātes dienu svin vairāk nekā Tēva dienu,” saka Jānis, kurš ir Gulbenes pilsētas pārvaldes un pagasta pārvaldes sporta pasākumu organizators Daukstu un Rankas pagastā. Savukārt viņa sieva Valērija Stībele vada Gulbenes novada jauniešu centru “Bāze”.

Uz fotografēšanās mirkli klāt ir jaunākie dēli – piecus gadus vecais Meisons un trīsgadnieks Marvins Metjū. FOTO: GATIS BOGDANOVS

Uzmundrināt, palīdzēt, iedrošināt

Jānim ir savas pārdomas, kāds ir labs tētis. “Tas, kurš praktiski ir kopā ar bērnu. Jā, nav jau jābūt visu laiku blakus, bet nozīmīgos brīžos – noteikti! Piemēram, kad sāk spert pirmos soļus, kad ir pirmās skolas gaitas, pirmie nobrāzumi. Ir jābūt klāt, lai uzmundrinātu, palīdzētu, iedrošinātu! Man liekas, ka man sanāk būt labam tētim. Es ļoti daudz laika pavadu ar saviem bērniem. Arī darba grafiku esmu centies pielāgot tā, lai tad, kad tas nepieciešams, varu būt kopā ar saviem dēliem, lai varu, piemēram, izņemt viņus no bērnudārza, jo sievai vakaros darbs ir ilgāk,” stāsta Jānis.

Piedzimstot bērniem, viņš izjūt lielāku atbildības sajūtu. “Es tagad neesmu viens,” uzsver Jānis. Savukārt, runājot par ikdienu, viņš stāsta, ka tā nav īpaši mainījusies.

“Protams, sākumā bija negulētas naktis. Cik vien varēju, centos palīdzēt sievai, naktīs cēlos, nesu no gultiņas, lai pieliktu Valērijai pie krūts. Piedalījos visā. Biju klāt arī brīdī, kad bērni nāca pasaulē. Prieka asaras neizpalika. Tagad vienīgais lielais izaicinājums man kā tētim – nolikt viņus gulēt. Savukārt rītos izaicinājums ir nesaraudināt mazāko, lai aiziet priecīgs uz bērnudārzu, jo reizēm, no rīta ceļoties, bērns ir “neomā”, un tad jāatrod pareizā pieeja, lai jau labā noskaņojumā varētu doties uz bērnudārzu,” saka Jānis.

Viņu priecē, ka pats mazākais jau kļuvis patstāvīgs un pats var aiziet uz grupiņu. “Marvins Metjū mums ir “mazais nazis”. Mana mamma saka, ka es esmu bijis tāds kā Marvins Metjū. Es gan pats to neatminos,” smaida Jānis.

MEISONS UN MARVINS METJŪ ar prieku kopā ar savu tēti Jāni Stībeli trenējas futbola spēlē. FOTO: GATIS BOGDANOVS

Sagriezts lādētājs un desmit eiro

Nenoliedzami, ka tur, kur ir mazi bērni, vienmēr valda dzīvesprieks, jautrība, kāds savstarpējs kašķis, arī asaras un, protams, blēņas. Bērnu neizsīkstošā enerģija un viņu lielā zinātkāre palaikam ikdienu var padarīt pārsteigumiem bagātu.

Jānim joprojām atmiņā ir Meisona un Marvina Metju “jautrākās” abu blēņas. Tas noticis, kad pats nebijis mājās. “Mazākajam patīk strādāt ar šķērēm. Viņš sagrieza lādētāju, bet Meisons sagrieza desmit eiro. Bet pēdas jau bija noslēptas, jo Meisons jau bija paspējis izmest miskastē,” piedzīvoto atminas Jānis.

Viņš arī atzīst, kopš pats ir tēvs, ir kļuvis empātiskāks. Rūpes par dēliem, emocionālā saikne, atbildība par otra labsajūtu ir veicinājusi vairāk izprast tieši citu bērnu emocijas un vajadzības. Jānim nav vienaldzīgas citu bērnu jūtas. “Pārdzīvoju par novārtā atstātiem bērniem,” saka Jānis.

Viņš ir no tiem cilvēkiem, pie kura bērni ir kā pielipuši. Dabiski sirsnīgs un laipns, draudzīgs un atvērts, pacietīgs un ar humoru, spēj saprast bērnu emocijas un izveidot savstarpējo uzticību. Bērni to jūt. “Man patīk būt kopā ar bērniem un man patīk pavadīt laiku ar viņiem. Arī brāļa bērniem, māsas meitai patīk kopā ar mani pavadīt laiku, un man arī ar viņiem. Viņi priecājas satikt mani, un es priecājos būt kopā ar viņiem. Jā, man ir teikuši, ka bērni līp man klāt,” saka Jānis.

Lai ir sabiedriski aktīvi!

“Mēs esam “M kubā,” tā par saviem trim puikām smaidot saka Jānis. “Visiem dēliem vārds sākas ar burtu “M”: Marsels, Meisons, Marvins Metjū. Pašam jaunākajam dēlam ir divi vārdi – Marvins Metjū, jo sieva vēlējās Metjū, bet es – Marvins. Savukārt par to, kā Meisons tika pie sava vārda, ir šāds stāsts: kad Valērija viņu gaidīja, domājām, kādu vārdu izvēlēties. Domājām, domājām, un pēkšņi naktī Valērija pieceļas un pasaka: Meisons. Kur viņa tādu bija iedomājusies? Un man iepatikās šis vārds. Un mēs esam ne tikai “M kubā”, visiem dēliem vienā dienā ir arī vārdadiena, un tas ir 22.maijs, kad ir kalendārā neierakstīto vārdu vārdadienas,” stāsta Jānis, kurš pats savukārt pie sava latviskā vārda ticis par godu savam vectēvam Jānim.

Dēlu vārdadienas šoreiz nebūs vienīgie svētki, jo šī mācību gada beigās Jāņa un Valērijas ģimenē diviem dēliem tiks svinēti izlaidumi: vecākais dēls Marsels absolvēs 9.klasi, savukārt Meisons pabeigs bērnudārza gaitas un nākamgad jau dosies uz 1.klasi.

Jānis ar savu sievu Valēriju ir sabiedriski aktīvi cilvēki, līdz ar to Jānim ir svarīgi, lai arī viņa dēli izaugtu par tādiem pašiem sabiedriski aktīviem cilvēkiem, kuri uz notiekošo noraugās nevis no malas, bet gan iesaistās sabiedriskajā dzīvē, tā radot ikdienu labāku un interesantāku gan sev, gan citiem. “Un lai viņiem nezūd mīlestība pret savu ģimeni! Lai nekaunas par saviem vecākiem! Esmu novērojis, ka ir bērni, kuri kaunas par saviem vecākiem, piemēram, negrib ar vecākiem doties kopā uz pasākumiem,” saka Jānis.

Viņam ir svarīgi, lai dzīvē dēli paši izdarītu izvēli par to, ko viņi vēlas darīt. “Es nevēlos bērniem, piemēram, uzspiest, lai spēlē futbolu. Marvins Metjū man ir bijis līdzi uz volejbola turnīriem, kurus organizējam. Viņš ir skatījies, kā to spēlē, un pēc tam ir mājās kopā ar vectēvu spēlējis. Marvins Metjū mums ir aktīvākais sportists. Meisonam padodas basketbola metieni un futbolā labprāt stāv vārtos. Domāju, ka viņš būs tāds pats kā es – universālais sportists, mācēs visu: skriet, mest, spēlēt futbolu. Savukārt Marsels jau vairākus gadus spēlē futbolu un bija ticis reģionālajā izlasē, bet viņš mums ir arī mākslinieks – mācās mūzikas skolā, tagad spēlē orķestrī sitamos instrumentus,” par dēlu interesēm stāsta Jānis.

Pamats – ģimene

Ģimene ir pamatu pamats – Jānis par to ir pārliecināts. Vērtības, bērnu attieksmi pret apkārtējiem cilvēkiem, lietām, skolu, draugiem, skolotājiem veido paši vecāki ar savu piemēru un attieksmi. “Es atceros, kā mani audzināja. Tēvs man bija līdz 1.klasei, tad vecāki izšķīrās. Bija patēvs. Viņš mēģināja ar mums spēlēt volejbolu un ievirzīja gan šajā spēlē, gan arī būt aktīvākiem. Bet mamma bija stingra. Es arī esmu stingrais tētis. Mums ir savs nerakstīts likums: ja kaut kas noticis, es skaitu līdz pieci. Kad mēs augām, toreiz nevarējām atļauties runāt pretī skolotājiem vai necienīt trenerus. Tagad ir citādāk. Bet, kā es saku, viss nāk no ģimenes. Pamats tam – vecāki. Strādājot par futbola treneri, redzēju, ar kuriem bērniem strādā tēti, piemēram, futbolā, un ir, kam attieksme ir vienaldzīga,” saka Jānis.

Tēva dienā viņš citiem tēviem novēl dažreiz izkāpt no saviem “rāmjiem”, novilkt smokingu un būt kā bērnam kopā ar saviem bērniem!

Dzirkstele.lv ikona Komentāri