Gulbenietis Sandis Abakoks šovasar pabeidz Gulbenes novada vidusskolas 12. klasi, un savu dzīvi viņš vēlas saistīt ar mūziku. Solīti pa solītim un Sandis tic, ka viss izdosies, galvenais ir ticēt saviem sapņiem un zināt, kādu spert nākamo soli, lai tas aizvien tuvāk vestu lielajai skatuvei.
Sandis stāsta, ka viņa aizraušanās ar mūziku sākusies bērnībā apmēram desmit gadu vecumā, kad viņš mācījies pie pedagogiem Sabīnes Krilovas – Šmites un Vitas Poišas.
“Mācījos ne tikai klasiskā veidā, bet arī daudz uzdodot jautājumus. Skolas laikā jautāju dziedātājiem aizkulisēs pēc koncertiem un meklēju informāciju internetā. Šobrīd man vēl nav pastāvīga vokālā pedagoga, taču, pabeidzot skolu, esmu apņēmies to atrast,” teic Sandis.
Pirmā ģitāra un ģimenes atbalsts
Jaunais dziedātājs stāsta, ka viņa aizraušanās ar mūziku aizsākās tieši tad, kad radās iespēja klausīties mūziku “YouTube” tīmekļvietnē.
“Tad es atklāju, cik daudz dažādu žanru un mākslinieku ir pasaulē! Tas mani aizrāva! Manā ģimenē mūzika vienmēr ir bijusi klātesoša — mans tētis Dzintars profesionāli apskaņo pasākumus, un arī pats sacer mūziku, tostarp uz klavierēm. Mamma Irīna ir absolvējusi mūzikas skolu, spēlējusi klavieres un ir māksliniece. Tā bija skaista sakritība, ka tētim ir iespēja mani atbalstīt ar skatuves apskaņošanu,” stāsta Sandis.
Taču ar dziedāšanu vien Sandis nav aprobežojies un izlēmis arī mācīties kādu mūzikas instrumentu.
“Vēlāk sāku iedomāties, cik forši būtu spēlēt kādu instrumentu. Reiz, kad ar ģimeni braucām uz Rīgu, vecāki nejauši pajautāja: “Vai tu negribētu spēlēt ģitāru?” Tajā brīdī es sapratu, ka tas ir tieši tas, kas man piestāv. Tajā pašā dienā mēs arī iegādājāmies manu pirmo ģitāru. Tad sāku apgūt ģitārspēli pie pedagoga un izcilā ģitārista Grigorija Gorodko,” stāsta jaunietis.
Viņš atzīst, ka aizrauties ar mūziku šķitis likumsakarīgi, jo, katru reizi, kad viņš kaut kur dzirdējis kādu populāru hītu, arī viņu aizrāvusi doma, ka viņš pats tā kādreiz varētu – radīt mūziku, kura kļūs populāra un uzrunās klausītājus.
Sandis teic, ka savu dziesmu tekstus sacer pats, bet dažreiz vēršas pie mammas pēc padoma, jo viņai esot talants atrast pareizos un trāpīgākos vārdus. Jaunais dziedātājs arī atzīst, ka tekstu sacerēšana nebūt nav vieglākais darbs, jo visērtāk viņš jūtas tomēr sacerot melodijas.
Kad visvairāk baidies – sper soli
Sandis ir dziedājis gan Gulbenes jauniešu izveidotajā grupā “Midnight”, gan trīs gadus Gulbenes novada vidusskolas jauktajā korī “Silver”, gan arī savus spēkus izmēģinājis dažādos mazāka mēroga vokālajos konkursos. Viens no pēdējiem šādiem konkursiem bija vokālistu konkurss “Ghetto Faktors”. Šajā konkursā savas muzikālās karjeras pirmsākumus uzsākušas tādas dziedātājas kā Aminata, Kristīne Prauliņa, Patrisha un Būū, kā arī citi jaunie talanti, kuru vārdi jau ir kļuvuši zināmi.
“Par konkursu uzzināju platformā “TikTok”, kur redzēju video, kurā aicināja jaunos māksliniekus izpausties. Šis bija mans pirmais lielais mūzikas konkurss, un es ar to ļoti lepojos. Man izdevās tikt līdz pusfinālam, un tā bija viena no skaistākajām pieredzēm manā dzīvē! Emocijas bija pārpildītas, izbaudīju katru mirkli un šķita, ka dzīve tikai sākas. Ieguvu jaunus draugus un vērtīgu pieredzi, uzstājoties lielas publikas priekšā,” teic jaunais dziedātājs.
Viņš atzīst, ka lampu drudzis patiesībā ir patīkama sajūta, jo tas liecina par drīzu došanos uz skatuves, kur Sandis jūtas ļoti ērti.
“Konkursā man patika tā satraucošā un mazliet bailīgā sajūta pirms uzstāšanās. Es sapratu, ka tieši tad, kad visvairāk baidies, tev ir jāsper solis nezināmajā. Uzstājos tikai ar savām oriģināldziesmām “Stikla kalnā” un “Rītausma”. Abas dziesmas vēl nav izdotas, bet šogad plānoju pie tām nopietni strādāt. Pamanīju, ka “Rītausma” uzrunāja publiku emocionāli visvairāk – tā šobrīd ir arī mana mīļākā un vienlaikus visgrūtākā dziesma,” stāsta jaunietis.
Sekot saviem sapņiem
Sandis uzsver, ka viņa mērķis ir pilnībā veltīt sevi mūzikai. “Es vēlos būt tas, kam jūtos dzimis – stāvēt uz skatuves un nodot savu vēstījumu klausītājiem. Tas man sagādā patiesu prieku. Vēlos vairāk uzstāties solo koncertos, ja nākotnē radīsies iespēja pievienoties grupai ar līdzīgu muzikālo stilu, darīšu to ar prieku. Šobrīd uzstājos viens, jo vēlos pierādīt pats sev un citiem savu potenciālu,” saka Sandis.
Ikdienā, līdztekus mūzikai, Sandis nodarbojas arī ar sportu. Viņu aizrauj spēka treniņi.
“Kalanētika ir treniņu veids, kur galvenais rīks ir paša ķermeņa svars. Tā ietver vingrinājumus, piemēram, pievilkšanos, atspiešanos, pietupienus un vēdera preses vingrinājumus. Šie treniņi attīsta spēku, izturību, lokanību un koordināciju. Man patīk, ka kalanētika bieži tiek veikta brīvā dabā vai parkos, un nav nepieciešams dārgs aprīkojums, pat ne hanteles, pietiek ar vēlmi kustēties un izmantot savu ķermeni,” teic Sandis.
Viņš ikvienam iesaka sekot saviem sapņiem un ticēt tam, ka sapņi piepildās.
Sanda ceļi pēc skolas pabeigšanas, visticamāk, vedīs uz Rīgu, lai turpinātu attīstīt savu muzikālo karjeru, taču Sanda mājas ir Gulbene, un viņš ir pateicīgs ikvienam, kurš palīdzējis uzsākt un iet šo mūzikas ceļu.
