Infektoloģe Ilze Ābrāma ir gulbeniete, kura jau vairākus gadus rūpējas par Gulbenes novada iedzīvotāju veselību. Darba gadi viņai ļauj novērot gulbeniešu paradumus veselības jomā un diemžēl atzīt arī to, ka cilvēki nogaida vēršanos pie ārstiem un nereti tam ir arī ļoti bēdīgas sekas.
Fokuss – cilvēks un viņa veselība
I.Ābrāma nāk no Cesvaines, kaut gan viņa ir dzimusi tieši Gulbenes slimnīcā. “Mācījos Cesvaines vidusskolā, pats aizraujošākais mācību priekšmets man šķita anatomija un jau tad man radās interese par cilvēka uzbūvi, par procesiem, kas notiek mūsu ķermenī, kas un kā to spēj ietekmēt,” stāsta ārste.
Stājoties Rīgas Stradiņa Universitātē, viņai bija iespēja studēt divās fakultātēs – Stomatoloģijas un Medicīnas, bet I.Ābrāma izvēlējās par labu tieši medicīnai. “Nākamais solis pēc sešu gadu studijām bija pamatspeciālitātes izvēlēšanās. Vēlējos apgūt internistes (iekšķīgo slimību ārsta) profesiju, bet tajā gadā bija atvēlētas tikai divas budžeta vietas un kā otru variantu izvēlējos infektoloģiju. Savu izdarīto izvēli noteikti nenožēloju,” teic I.Ābrāma.
Pēc rezidentūras 2013.gadā viņa sāka strādāt SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” infektoloģijas nodaļā.
“Nu jau četrus gadus infekciju nodaļa Gulbenē nepastāv, bet medicīnā nekad darba netrūkst,” teic infektoloģe un, lai arī medicīnas iestādes laika gaitā skar dažādas pārmaiņas, viņas fokuss paliek nemainīgs – cilvēks un viņa veselība.
Pašreiz I.Ābrāma strādā Gulbenes poliklīnikā un par dežūrārstu steidzamās medicīniskās palīdzības punktā, kā arī Madonas slimnīcas uzņemšanas nodaļā.
Ārsta profesijas izaicinājumi
I.Ābrāma savā nozarē strādā jau 11 gadus. “Liels un sirsnīgs paldies man jāsaka dakterei Ērikai Balodei par ievadīšanu šajā infektologa darbā, man bija patiess gods turpināt viņas darbu ar Gulbenes novada iedzīvotājiem,” stāsta ārste.
Viņa atzīst, ka sākotnēji pats lielākais izaicinājums bija saprast un pieņemt, ka ne visiem cilvēkiem mēs spējam palīdzēt un ne visus cilvēkus var izglābt. “Bet ir jācenšas, padoties nedrīkst! Šajā darbā es esmu atklājusi, ka man patīk izaicinājumi un medicīnā to netrūkst. Tā ir liela gandarījuma un laimes sajūta, kad tiek izcīnītas šīs “mazās uzvaras” pār slimību,” stāsta I.Ābrāma.
Lai arī varētu šķist, ka infektologiem darbs Covid-19 laikā bija ļoti spraigs, I.Ābrāma šo laiku nav izjutusi tik spraigi. “Man kā infektoloģei šis laiks pagāja salīdzinoši mierīgi, kā es smejos, mazā meitiņa mani „izglāba” no pandēmijas darba, jo dienā, kad Latvijā tika reģistrēts pirmais Covid-19 saslimušais, es aizgāju bērna kopšanas atvaļinājumā,” stāsta I.Ābrāma. Viņa audzina divas meitiņas – Emīliju un Lūciju. Tieši meitas ir I. Ābrāmas lielākais iedvesmas avots un viņas vēlme ir radīt veselīgu vidi arī savām atvasēm.
Dezinformācija – reakcija uz bailēm
Šādas vides radīšanā atbildīgi esam mēs katrs, bet cilvēki dažreiz pakļaujas dezinformācijai, taču I.Ābrāma uzsver, ka tā nereti ir cilvēku dabīga reakcija uz bailēm.
Pamazām atgriežoties pie saviem darba pienākumiem pēc pandēmijas, viņa veica Covid-19 vakcināciju gan slimnīcā, gan izbraukumos. “Runājot par cilvēku aizspriedumiem un dezinformāciju, tad šeit grūti ir ko pārmest, jo mums visiem tas bija kas jauns un nepieredzēts. Bailes no nezināmā ir tikai saprotamas. Sākotnēji dezinformācijas šajā sakarā bija daudz, bet par spīti tam varējām pārliecināties, ka saprātīgi un kritiski domājošā sabiedrības daļa uzticējās mediķu viedoklim un padomiem. Pieredze mums ir un domāju, ka cilvēki nākotnē būtu gatavi reaģēt un uzticētos profesionāļu viedoklim, ja kas tāds atkārtotos,” uzsver infektoloģe.
Novēloti meklē palīdzību arī Gulbenē
Taujāta par bērnu vakcināciju sakarā ar šogad notikušo skaļo difterijas gadījumu Latvijā, viņa uzsver, ka bērnu vakcinācija ir svarīgs profilakses veids, jo tas ļauj pasargāt no saslimšanas, smagām komplikācijām un pat nāves. “Bērniem ir pamatvakcinācijas kalendārs, pret kurām infekciju slimībām būtu nepieciešams veikt vakcināciju. Ir jāsaprot, ka bērni ir mūsu sabiedrības neaizsargātākā daļa, ja vecāki šo vakcināciju neveic, tad tas ir noziegums! Manuprāt, būtu nepieciešamas izmaiņas likumdošanā šajā sakarā,” stāsta ārste.
Speciāliste norāda, ka arī Gulbenes novadā ir šādi domājoši vecāki, kuri pakļauj savus bērnus riskam, kurš ir novēršams (piemēram, garā klepus infekciju uzliesmojumi ģimenēs). “Gulbenes novada iedzīvotājiem ir raksturīga vēlīna griešanās pēc palīdzības, nereti cilvēki cer uz atlabšanu un tikai galējā gadījumā vēršas medicīnas iestādē. Viņi ir kļuvuši pacietīgāki un ar sīkumiem nevēršas pēc palīdzības, bet nereti tas ir novēloti un nelabvēlīgajā iznākumā tiek vainoti mediķi,” atzīst I.Ābrāma.
Pašdiagnostikas kļūda
Infektoloģe mudina ikvienu nekavēties ar ārstu apmeklēšanu un nenodarboties ar mūsdienās tik populāro pašdiagnostiku. “Mūsdienās ļoti plaši informāciju par saslimšanām var atrast arī tīmekļa vietnēs, bet es neieteiktu nodarboties ar diagnozes uzstādīšanu sev un pašārstēšanos. Mediķi ir mācījušies daudzus gadus –ieguvuši teorētiska un praktiskas zināšanas, kas ļauj ātrāk noteikt diagnozi un sniegt piemērotu palīdzību. Jebkurā gadījumā, ja ir šaubas vai neticība kādam speciālistam, var konsultēties ar vairākiem,” mudina ārste.
Mediķu darba slodze ir ļoti liela, un I.Ābrāma atzīst, ka pārslodze medicīnas nozares darbinieku vidū ir gana izplatīta. “Tik tiešām darba slodze ir liela. Man atslēgties palīdz fiziskas nodarbes– vingrošana, peldēšana. Vasarā darbs laukos pie vecākiem, pastaigas pa mežu, nodarbes ar meitiņām, lasīšana, teātris, koncerti, kino,” teic I.Ābrāma. Viņa cenšas vismaz reizi mēnesī izrauties no darba dunas un apmeklēt ko skaistu, lai atkal smeltos iedvesmu un spēku ikdienas darbam. “Mans dzīves moto ir – dzīve ir piedzīvojums, kas jāizdzīvo nevis problēma, kas jāatrisina,” teic I.Ābrāma.
